G.Ansiņš: "Varu ietekmēt notikumus par labu Liepājai!"

Liepājas pašvaldībā GUNĀRS ANSIŅŠ strādā 27 gadus. Ieguvis izglītību gan šeit, gan ārzemēs, tomēr par savu galveno izglītības dokumentu un bagātību Gunārs sauc uzkrāto pieredzi, piedzīvoto un pārdzīvoto, kā arī darbā iepazītos cilvēkus. Šajās vēlēšanās Gunārs Ansiņš ir Liepājas partijas saraksta līderis. Un, ja būtu iespējams, viņš dotos pie katra liepājnieka, lai personīgi izstāstītu, ko Liepājas partijas programma piedāvā turpmākajiem četriem gadiem. 

–  Par ko tu sapņoji skolas gados? Par ko vēlējies kļūt?
– Es uzaugu laikā, kad sapnis bija nokļūt ārzemēs, mācīties, redzēt pasauli. Savā ziņā man tas ir izdevies. Esmu redzējis daudz, sastapis daudz interesantu cilvēku. Man ir bijusi iespēja papildināt savas zināšanas Vācijā, Dānijā un divas reizes Amerikas Savienotajās Valstīs. Šobrīd gan vairāk mani sapņi saistīti ar Liepāju un dzīvi šeit.
 
– Padomju laikā iespējas nokļūt aiz robežām bija retajam.
– Esmu pārmaiņu laiku paaudze. Iespējas bija nelielas, bet es aktīvi darbojos Liepājas 1. vidusskolas skolēnu domē, un tolaik apmaiņas programmas lielākoties bija iespējamas tikai ar valstīm, kas bija sociālistisko valstu grupā. Tā es vēl skolas laikā, 1988. gadā, pēc nopietnām kontrolēm, pārrunām un pārbaudēm nokļuvu Berlīnē. Protams, mūra šajā pusē. Apmaiņas programmas ietvaros Berlīnē mūs sagaidīja praporščiks, kura uzdevumā mēs rakām grāvjus. Tas bija mulsinoši, bet bija arī iespēja satikt Berlīnes jauniešus un iegūt citu pieredzi. Tā nu ar Berlīni man ir izveidojušās īpašas attiecības. Pēc vairākiem gadiem tur atgriezos, lai studētu Berlīnes brīvajā universitātē vides zinības. Tā bija starptautiska grupa, bet bijām arī vairāki Latvijas pārstāvji, piemēram, mans kursabiedrs bija Māris Olte, ko pazīstam kā aktīvu vides aizstāvi un zaļā dzīvesveida popularizētāju. Starp citu, toreiz man bija arī pirmā pieredze ar referātu gatavošanu, pie tam angļu valodā un vēl pie datora.
 
– Tu esi vides maģistrs. Tava izvēle studēt šo zinātni bija apzināta?
– Jāsaka, mani ievirzīja. Kad studēju Liepājas Pedagoģijas augstskolā, Inese Eistere, Liepājā zināma vides aktīviste, mani iesaistīja vides kustībā. Toreiz par to nebija tik daudz informācijas kā šobrīd, bet tas uzrunāja. Vides jautājumi pēkšņi bija kļuvuši aktuāli. Latvija bija atguvusi neatkarību un toreiz tiecāmies uz savu – sakārtotu un tīru valsti. Mācījāmies paust savu viedokli. Arī tas bija jāmācās. Tā nu manas studijas vides zinību maģistrantūrā Latvijas Universitātē bija ļoti pat apzinātas. Mūsu izlaidums – 12 maģistri – bijām pirmie, kas Latvijā ieguva šādu izglītību. Joprojām cits citu zinām, esam atbalstījuši, ja nepieciešams. Ir kursa biedri, ar kuriem attiecības joprojām ir ciešas, arī ar pasniedzējiem un īpaši ar Latvijas Universitātes profesoru Valdi Segliņu, kurš nekad neatsaka padomu arī šodien. Faktiski gandrīz visus mūs izķēra valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības.
 
– Tā tu nokļuvi Liepājas domē?
– Pateicoties šai izglītībai, toreizējais Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gundars Vīksna mani aicināja darbā domē vadīt Vides nodaļu. Protams, piekritu. Tas bija izaicinājums, kuram faktiski biju gatavojies. Tomēr pat neapzinājos, cik apjomīgs ir šis darbs un ar kādu pretestību tolaik saskaršos. Tas bija 1994. gads – Atmodas laiks, Karosta tikko atvērta iedzīvotājiem, lielo rūpnīcu ražošana bez nopietnām attīrīšanas iekārtām, nerunājot jau par atkritumu apsaimniekošanu un daudziem citiem vides uzturēšanas vai saglabāšanas jautājumiem, kas šodien ir pašsaprotami. Sākums bija ļoti grūts un smagnējs. Likumdošana nebija sakārtota. Bija gan ticība, gan neticība vienlaikus. Daudzās jomās valdīja haoss, bet bija labā griba.
 
– Kurš bija aktīvākais darba cēliens pašvaldībā? Ko atceries ar vislielāko prieku, ka esi to paveicis?
– Sākums noteikti bija interesants. Jaunībā gan bija grūti pieņemt atteikumus vai piekrist kompromisiem. Tomēr vides sakārtošanas jautājumos tā laika Liepāja pret šodienas ir kā diena pret nakti. Laiks, kad iesaistījos "Liepājas ūdens" attīrīšanas iekārtu izbūves un sakārtošanas projektos, man devis daudz tieši plānošanas, projektu gatavošanas un īstenošanas izpratnei. Andis Dejus ar savu komandu toreiz apņēmās ļoti nopietnu darbu – tā ūdenssaimniecība, kuru zinām šodien, ūdens, ko varam dzert no krāna, kanalizācijas sistēmas, to devušas pirmās lielās Eiropas Savienības investīcijas Liepājā.
Pēc Vides nodaļas kādu laiku vadīju Ārējo sakaru nodaļu. Tas bija sadraudzības pilsētu laiks. Mums joprojām tādas ir 11, un šis periods iedeva draugu un paziņu loku visā pasaulē. Tas bija arī Baltijas Pilsētu savienības laiks. Vēl tagad varu piezvanīt Kauņas, Kopenhāgenas vai citu Eiropas pilsētu mēriem un vadošajiem politiķiem kā labiem paziņām.
Tomēr pats vērtīgākais man ir bijis Attīstības pārvaldes veidošanas posms. 2001. gadā Liepāja varēja sākt gatavošanos Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistei un darījām to ļoti nopietni. Tā man bija arī pirmā pieredze ar tik liela kolektīva vadīšanu. Attīstības pārvaldi veidoja no vairākām domes nodaļām – Ekonomikas, Uzņēmējdarbības. Katrā tādā situācijā sastopi cilvēkus, kuru atbalsts un vērtīgais padoms iedod pieredzi faktiski visam mūžam. Tāds cilvēks tolaik man bija Līvija Raģe.
 
– Vai tev ir bijusi iespēja mācīties, kā vadīt tik apjomīgus projektus, procesus?
– Noteikti daudz esmu mācījies no kolēģiem, no cilvēkiem, kuru paveiktais spēj iedvesmot. Piemēram, ilggadējais izpilddirektors Edgars Rāts bija paraugs kā vadīt cilvēkus, kā motivēt uzņemties atbildību, kā sasniegt rezultātu. 
Man ir bijusi iespēja arī studēt Amerikas Savienotajās Valstīs. Bijām starptautiska grupa, kuras dalībnieki pēc vēstniecības uzaicinājuma apguva procesu vadību un demokrātiskas pārvaldības principus Vašingtonā, Čikāgā, Sietlā.
Darbs Attīstības pārvaldē man devis ļoti vērtīgu pieredzi. Izstrādājām plānošanas dokumentus un gatavojāmies Liepājas attīstības projektiem. Piemēram, Liepājas koncertzāles būvniecībai, Pulvera ielas izbūvei, Brīvības ielas rekonstrukcijai, vēsturiskā Gulbju dīķa atjaunošanai. Daudzu projektu izstrāde tika uzsākta tieši tajā laikā. Toreiz sastapāmies ar jēdzienu CO2 daudzuma samazinājums, ko var pārdot. Meklējām atbildes, cik tas maksā un kā to izdarīt? Tas bija pasaulē pirmais klimata pārmaiņu līgums, kura īstenošanā esmu piedalījies. Toreiz sāku apzināties, ka varu vairāk! Varu ietekmēt notikumus par labu Liepājai!
 
– Vai tāpēc pievērsies politikai?
– 2004. gadā, kad dibinājām Liepājas partiju, bija skaidrs, ka bez iesaistīšanās politikā nav iespējams pārstāvēt savas pilsētas intereses. Pie tam mainījās likumdošana un Apvienotais saraksts, kas veiksmīgi darbojās Liepājas lokālajā politikā, vairs nevarēja pastāvēt. Protams, bija iespēja pieslieties lielajiem politiskajiem spēkiem. Esmu saņēmis arī vairākus tādus piedāvājumus. Bet es apzinājos, ka lielajām partijām Liepājas vēlētājs ir maznozīmīgs. Mērķtiecīgāk ir veidot reģionālu partiju. Tā tapa ideja par Liepājas partiju, un es esmu viens no šīs partijas dibinātājiem. 

Toreiz dibinātāju kodols – Uldis Sesks, Zigrīda Rusiņa, Guntars Krieviņš, Tālivaldis Deklaus un citas spēcīgas personības – bijām pārliecināti, ka tas ir pareizais ceļš, tomēr pat necerējām uz tik lielu liepājnieku atbalstu. Dibināšanas kongresā Liepājas Latviešu biedrības nama zāle, atsaucoties uz aicinājumu, strauji piepildījās ar jau zināmiem un arī vienkārši aktīviem liepājniekiem. Tas tiešām bija aizraujošs laiks. Jutām lielu atbalstu. Apzinājāmies atbildību, ko uzņemamies.

– Ko, tavuprāt, nozīmē politiķa darbs?
– Pirmkārt, tas ir ļoti atbildīgs darbs. Tas nozīmē konsultācijas ar nozares cilvēkiem, ar līdzcilvēkiem, kolēģiem, ar politiskām partijām. Otrkārt, šis darbs prasa noteikt fokusu uz sasniedzamo mērķi, spēju saskatīt un norādīt ceļu tā sasniegšanai.

– Katram cilvēkam ir savs atpūtas, spēku atgūšanas veids. Kāds ir tavējais?
– Man patīk pastaigas. Neuzstādu sev lielus mērķus, neskaitu soļus, bet esmu no tiem, kas pilsētā bieži izvēlas atstāt savu auto stāvvietā un uz galamērķi doties ar kājām. Tā varu gan ieraudzīt labo un paveikto, gan labāk izprast arī kādus aizrādījumus vai priekšlikumus, uz ko norāda iedzīvotāji. Bet tas nenozīmē, ka uztveru to kā darbu – esmu liepājnieks un mīlu šo pilsētu. Atzīšos, ka dažkārt aicinu arī kolēģus kādu darba jautājumu risināt ne kabinetā pie galda, bet, piemēram, pastaigā pa Jaunliepājas ieliņām. Tādu pastaigu rezultātā esmu iededzies par Jaunliepājas promenādes projektu.
Bet tad, kad tiešām gribu atpūsties darba dienas beigās un sakārtot domas, dodos pastaigā  pa Vecliepājas ieliņām. Jāsaka, pieķeru sevi, ka apzināti vai neapzināti dodos pa savu skolas gadu maršrutu – Ūliha iela, Ausekļa iela, Kūrmājas prospekts ar himnas tēliem, Hikes un Vites ieliņas, Gulbīšu dīķis, Jūrmalas parks. Parks man ir ļoti īpaša vieta. Tajā ir tik daudz vēsturisku un skaistu vietu. Tādas, kas gaida savu atdzimšanu vai šobrīd jau top jaunā veidolā, piemēram, koncertdārzs "Pūt, vējiņi!". Pastaigā izmetu savus iecienīto taku lokus garām skaistajiem apstādījumiem, īpašajiem kokiem, akmens dārza oāzītei. Tā gan prātu, gan acis var atpūtināt un arī domas izdomāt. 

– Kuras ir tavas visiemīļotākās vietas Liepājā?
– Diezin vai būšu oriģināls, sakot, ka tā ir Liepājas pludmale. Manās acīs tai nav konkurentu visā plašajā pasaulē. Taču, kopš brīža, kad aizsākām ezermalas labiekārtojuma projektu, esmu īpaši iemīļojis arī šo Liepājas ezera skaisto apkaimi – putnu vērošanas torņi, protams, Zirgu salas projekts, ko uztveru gandrīz vai kā personīgi izlolotu. Dzīvojam brīnišķīgā pilsētā. Te katram rajonam, katrai vietai pilsētā ir iespējams piešķirt vai pastiprināt jau esošo vērtību. Piemēram, Beberliņi vai Raiņa parks Jaunliepājā. Ar apņēmību strādājam, lai cauri visai Liepājai varētu doties ar tramvaju. Ezerkrasta mikrorajons jau ir, tagad jāsakopo spēki un argumenti, lai pierādītu naudas devējiem pārvada būvniecības nepieciešamību uz Laumas mikrorajonu. Līdzīgi ir ar veloceliņiem – to lietotāju ērtībai arī vēl jāizbūvē vairāki atzari, jānodrošina ceļš cauri pilsētas centram. Lai izprastu šīs vajadzības, esmu vienkārši kāpis uz riteņa un devies braucienos.

– Pandēmijas laiks mums visiem ir atņēmis ierastas lietas un tradīcijas. Kas tev pietrūkst visvairāk?
– Man vienkārši pietrūkst normāla dzīves ritma. Kaut vai pirmā skolas diena, kas septembrī aizritēja bez tik ierastā skata ielās ar sapucētiem bērniem un ziedu pušķiem. Man pietrūkst to Liepājas trokšņu un kņadas, kas raksturīgi ikdienas ritmam. Pietrūkst sarunu klātienē. Bet visvairāk, protams, kultūras dzīves – savā ziņā nu jau pietrūkst iespēja uzpucēties un ar ģimeni apmeklēt koncertu "Lielajā Dzintarā", teātra izrādi mūsu izcilajā Liepājas teātrī. Gandrīz vai kā sāpīgu izjutu Lāčplēša dienas lāpu gājiena trūkumu, kurā esmu piedalījies ļoti daudzas reizes. 

– Un kādas ir jauniegūtās mācības no šī laika?
– Nekur neaizmuksim no tehnoloģiju un jaunu komunikācijas rīku ienākšanas mūsu dzīvē. Šis laiks parādīja, vai un cik ātri protam pārorientēties un pielāgoties, uzņemties atbildību par saviem pienākumiem un strādāt ar pilnu atdevi arī attālināti, ja citu iespēju nav. Tas, ka varam organizēt sarunas un darbu ar saviem kolēģiem Liepājā, arī Rīgā un pat Briselē, tikties attālināti ar uzņēmumu un iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, tiešām ir šī laika iespēja, mācība un arī priekšrocība. Vēl pirms dažiem gadiem tas diezin vai būtu iespējams.
 
– Liepājas partijas rindās ir daudzi nozaru vadošie cilvēki. Vai piekrīti uzskatam, ka piederība partijai sekmē profesionālo izaugsmi?
– Savā ziņā ir pat pretēji. Katra politiska partija tiecas sev piesaistīt zinošus un spējīgus cilvēkus. Tādi partijas biedri stiprina un veido partiju kā ilglaicīgu un darboties spējīgu organizāciju.
 
– Minēji, ka reģionāla partija bez atbalsta savus mērķus realizēt nevar. Par Liepājas partiju interesējušās daudzas lielās partijas, tomēr konkrēti sadarbība līgumi bijuši ar Tautas Partiju un šobrīd ar Zaļo un zemnieku savienību.
– Katrs sadarbības līgums vai vienošanās ir kalpojusi noteiktu laiku, pamatā uz konkrētu Saeimas darbības periodu. Jāsaprot, ka katra puse meklē savus ieguvumus. Liepājas partijai šo sadarbības līgumu ietvaros ir izdevies ne vienreiz vien valdības skatu pagriezt Liepājas virzienā un to noturēt. Aigara Kalvīša valdības laikā likti pamati un īstenoti vairāki nopietni projekti, bez kuriem Liepāja nemaz vairs nebūtu iedomājama, piemēram, Liepājas Olimpiskais centrs, koncertzāle. Visnopietnāko politisko rūdījumu un pieredzi guvu Māra Kučinska valdības laikā, kad Liepāja aktīvi piedalījās Latvijas lielajā politikā. Varu teiktu, ka tolaik ieguvu pārliecību, ka spēju, esmu drošs un protu aizstāvēt Liepājas intereses valdībā vai katrā no ministrijām. Tā uz Liepāju atnāca Vieglatlētikas manēža, Tenisa halle, jaunie tramvaji, uzsākām Zirgu salas labiekārtošanu. Visi tie projekti, kas realizējas šobrīd vai realizēsies šajos gados, ir aizsākti toreiz, vairāk nekā diviem gadiem. Arī esošā sadarbība ar valdību turas uz tolaik iegūtiem kontaktiem un ļauj realizēt nopietnus darbus. Šodien Liepājas attīstības vārdā tik nopietnu darbu no jauna neviens vairs nebūtu spējīgs ne uzsākt, ne realizēt.
 
– Cik aktīvi seko līdzi notikumiem pasaules, Eiropas politikā, Latvijas, protams?
– Politika ir interesanta kā process un vienmēr esmu to vērojis gan no malas, gan iekšienes. Interesanta bija tā politiķu paaudze, kas šobrīd daļēji sevi realizē Eiropas parlamentā, piemēram, Roberts Zīle, kas, būdams finanšu ministrs, uzsāka darbu pie Latvijas Nacionālā Attīstības plāna. Eiropas un pasaules mērogā tā ir Angela Merkele, kuras spēks un ietekme ir ārpus Vācijas robežām. Domāju, Kanādas premjers Džastins Trudo iedod svaigas vēsmas viedoklim par politiķa darbu.
Bet, vērtējot Latvijas politisko situāciju šodien, jāsaka, ka valdības koalīciju veido
piecas partijas un tādā sastāvā vienprātību iegūt ir sarežģīti. Vēl vairāk – katrs lēmums nes sev līdzi politiskās vienošanās. Tāpēc valda haoss, un sabiedrība bieži nespēj saprast pieņemtos lēmumus vai mums pat netiek skaidrots, kas un kā vārdā tiek darīts. Savukārt politikā kopumā ir tāds eksperimentēšanas seku laiks. Katrs jauns politisks spēks nosauc jaunus ambiciozus uzdevumus un mērķus, apvainojumus, solījumus. Un, ja neizdodas tos realizēt, vienkārši uz nākamajām vēlēšanām nosauc sevi jaunā vārdā, izliekoties, ka ar to veco vairs nav nekāda sakara. Tāds atbildības trūkums gan par kļūdām, gan par grūtiem lēmumiem.
 
– Šajās vēlēšanās pirmo reizi startē ar pirmo numuru sarakstā. Vai tas nozīmē, ka esi apņēmies piedāvāt citādu Liepājas partijas politiku?
– Domāju, ka Liepājas partijai varas gados nevar pārmest stagnēšanu. Ir bijušas gan veiksmes, gan neveiksmes, bet esam strādājuši. Mēs pāršķiram lapu un esam gatavi piedāvāt vēlētājiem jaunu pieeju Liepājas politikas veidošanā. Iespējams, mūsdienīgāku un saprotamāku jaunajai paaudzei – tai paaudze, kas šobrīd aktīvi veido Liepājas notikumus, ekonomiku, dzīvi, vidi. Liepājas partijas valde mani deleģēja organizēt jaunās vēlēšanu programmas izstrādi, un tā ir iezīmējusi virzienu, kas raksturo tieši mūsdienīgu attieksmi pret darāmo darbu.
Vispār šis pēdējais gads Liepājas partijai ir bijis ļoti aktīvs. Partijas rindās esam uzņēmuši daudzus jaunus biedrus, lielākoties vecumā starp 30 un 40 gadiem, kuri saka, ka šī izvēle ir līdzšinējā partijas darba novērtējums un arī turpmāka vēlme aktīvāk iesaistīties politikā. Tas ir tiešām apsveicami, jo bija laiks, kad jauni cilvēki ļoti konkrēti teica, ka nevēlas neko zināt par politiku, un tā viņiem neinteresē.
 
– Kādas ir Liepājas partijas saraksta priekšrocības attiecībā pret citiem sarakstiem?
– Jau minēju, ka vēlēšanu saraksts ir izveidots kā pieredzes un jaunības saskaņota līdzdalība. Veiksmīgs spēku un zināšanu balanss starp visām pilsētas vadošajām nozarēm. Liepājas sarakstā nav tikai viena vai dažas spilgtas personības. Vēlētājs ar īpašām atzīmēm var izveidot savu pārstāvniecības komandu.
 
– Un kādi ir Liepājas partijas un tavi mērķi šīm pašvaldību vēlēšanām?
– Gatavojamies ne tikai vēlēšanām, bet jaunam darba cēlienam, piedāvājam savu redzējumu turpmākiem četriem gadiem. Es vēlos, lai katrs liepājnieks tajā ierauga sev svarīgas lietas. Ja būtu iespējams, es gribētu katram personīgi izstāstīt, ka vēlos panākt to, lai Liepājā izveidotos arvien vairāk labi atalgotas darba vietas, lai izglītības piedāvājums ir interesants un augstvērtīgs, lai pēc pandēmijas varam baudīt labi nogatavinātu  piedāvājumu kultūrā, mākslā, viesmīlībā, arī jaunajos objektos kā koncertdārzā "Pūt, vējiņi!", Hoijeres viesnīcā, lai varam ielikt pamatus jaunas bibliotēkas projektam, lai veselību iedzīvotājiem nodrošina veselīga dzīvesveida piedāvājums un sportošanas iespējas, lai varam turpināt Zirgu salas labiekārtošanu, Kārļa Zāles laukuma projektu, lai varam piešķirt jaunus vaibstus Jaunliepājai, lai top projekts jaunajai tramvaja līnijai uz Laumas rajonu, lai velobraucējiem ir ērti pieejams pilsētas centrs un atzari uz izglītības un kultūras iestādēm. Šie un vēl daudzi citi darbi, ko Liepājas partija piedāvā savā vēlēšanu programmā, ir mans mērķis šīm vēlēšanām. Vēlos, lai Liepāja ir vieda, atvērta, pieejama, iespējām bagāta un darbīga.