Dace Kārkla

Jākļūst par kultūras tūrisma galamērķi

Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla ir liepājniece un ar to ļoti lepojas: “Liepāja man ir vieta, kas iedvesmo, bagātina un sniedz patvērumu. Tajā joprojām jaušama aizgājušo laiku spozme, izcila Liepājai raksturīga arhitektūra, radošums un jūra ar brīnišķīgu liedagu. Man patīk, ka agros rītos, kad pilsētā tikko sākas rosība, var dzirdēt ostas skaņas un tramvaju.”

Liepāja var lepoties ar bagātu kultūrvēsturisko mantojumu un izcilu arhitektūru, tādēļ Dace Kārkla uzsver, ka arī turpmāk noteikti būtu attīstāma pašvaldības līdzfinansējuma programma kultūras pieminekļu saglabāšanai un atjaunošanai, namu īpašniekiem saņemot pašvaldības atbalstu valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu izpētei, restaurācijai un remontam. “Tas ir būtisks atbalsts, lai saglabātu pilsētas vēsturisko veidolu, seno, tikai Liepājai raksturīgo arhitektūru. Jau tagad ir redzams, ka ar privātu iniciatīvu un pašvaldības atbalstu atdzimst vēsturiskās ēkas un mainās pilsētas vizuālais tēls. Liepājā ir ļoti daudz vēsturisko ēku, tāpēc arī turpmāk jāmeklē veidi un iespējas, kā uzturēt dzīvu atstāto mantojumu,” uzskata muzeja direktore.  

“Liepājas veiksmes stāsts un īsts restaurācijas paraugs ir topošais 17.-19. gs. interjera muzejs Kungu ielā 24  – atraitnes Margarētas Hoijeres viesu nams, kurā 1697. gada pavasarī vairākas dienas uzturējās Krievijas cars Pēteris I. Mainoties šīs ēkas īpašniekiem, daudz kas neatgriezeniski gājis zudībā no ēkas vēsturiskās arhitektūras, taču pašlaik tā tiek restaurēta un atjaunota, piesaistot Latvijas labākos kultūras mantojuma un vēsturiskās apbūves speciālistus, restauratorus, cenšoties salabāt ik katru ēkas vēsturisko elementu. Ēkai paveicies, ka to iegādājās Liepājas pašvaldība ar mērķi veidot muzeju. Ne tikai paši liepājnieki, bet arī Latvijā vadošie kultūras mantojumu speciālisti ar lielu nepacietību gaida šī projekta realizāciju,” pārliecināta Dace Kārkla. 

Runājot par Liepājas nākotni, Dace Kārkla uzskata, ka Liepāja jau veidojas un tai jākļūst kā kultūras tūrisma galamērķim. Ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem, konkurētspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam. Tā, lai kultūras aktivitāšu kopums būtu vērsts uz liepājnieku garīgo spēku atjaunošanu, emocionālo labsajūtu, kultūras vērtību saglabāšanu un jaunradi. 

“Ir jāparūpējas par kultūras nozarē nodarbināto dzīves kvalitāti – atalgojuma palielināšana kultūras nozarē nodarbinātiem būs mūsu būtiska prioritāte,” uzsver D.Kārkla. 

Tāpat viņa uzsver mūsdienīgas bibliotēkas nepieciešamību, paplašinot bibliotēkas darbības funkciju, kļūstot par liepājnieku kultūras un sabiedriskās dzīves citadeli. "Bibliotēkai jābūt vietai, kur iegūt jaunas zināšanas, prasmes un iespaidus. Tai jākalpo kā kultūras centram ar iespēju ne tikai lasīt grāmatas, apmainīt žurnālus un citus periodikas izdevumus. Tur jābūt konferenču zālei jaunākās literatūras lasījumiem, tikšanās vietai ar literātiem, kā arī nelielai kamermūzikas zālei – muzikāliem vakariem. Kā zināms, literatūra ir cieši saistīta ar mūziku. Tāpat varētu būt neliela kinozāle filmu materiāla demonstrēšanai par literātiem, dramaturgiem un kultūrvēsturisko mantojumu. Varētu būt arī rotaļu zāle bērniem, kur būtu pieejamas ne tikai bērnu grāmatas, bet arī iespēja radīt zīmējumus un ilustrācijas, mācīties burtus, likt puzles, rotaļāties un izglītoties.”

Atpakaļ