Ceirulis Māris

ES par rīcībās un iespējās brīviem liepājniekiem!
Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs, 
Vides pieejamības eksperts, 
Kristīgo uzņēmēju un profesionāļu starptautiskās apvienības "Gideoni" biedrs.

Ziņas par deputātu kandidātu ►

Cilvēkiem ar invaliditāti sporta aktivitātes ir ļoti nozīmīgas. Mums ir pieredze rīkot dažādus sporta pasākumus un aktivitātes. Ja Liepājā dzīvo aptu­veni 3000 cilvēku ar invaliditāti, tad viņiem jābūt iespējām, kur sportot, ja viņi to vēlas.

Liepājas Neredzīgo biedrības telpās ir nepieciešams renovēt un labiekārtot spor­ta zāli, pielāgot cilvēkiem ar invaliditāti un pensionāriem, atbilstoši universālā dizaina prin­cipiem. Nepieciešams palielināt finansiālo atbalstu tām sporta organizācijām, kuras piedāvā sporta pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti.

Ar Latvijas Neredzīgo sporta savienību esam runājuši par to, ka būtu derīgi attīstīt paraolimpiskos sporta veidus. Šobrīd aktuāli un pieprasīti ir izbraucieni ar riteņiem – tandēmiem. Nākotnē plānots paraolimpiskajās spēlēs iekļaut galda tenisu neredzīgiem cilvēkiem.

Liepājas pilsētas Domei ir jāizstrādā konkrēts redzējums, kā palīdzēt nevalstiskajām organizācijām piesaistīt Eiropas naudu. Nepieciešams palielināt finansējumu NVO projektu konkursam, kuru ik gadus izsludina pašvaldība, nosakot prioritārās atbalsta jomas. Mums ir daudz labu projektu, taču tos nevaram īstenot, ja nav starta līdzekļu vai līdzfinansējuma. Būtu arī jāplāno iespēja algot papildus speciālistu NVO konsultēšanai projektu sagatavošanā un līdzekļu piesaistei.

Pilsētā ir daudz darīts, lai uzlabotu vides pieejamību, taču darāmā joprojām ir daudz. Mikrorajonos vairāk būtu jāattīsta dienas centri cilvēkiem ar invaliditāti. Nepieciešams atbalstīt jau esošos dienas centrus un to sniegtos pakalpojumus. Dienas centrā Liepājas Neredzīgo biedrības telpās 20 kabinetos ir iespējams saņemt sociālo rehabilitāciju, pārkvalificēšanos, apgūt jaunas prasmes, piemēram, ādas apstrādē, filcēšanā, pinumu veidošanā, mezglošanā un mājamatniecībā u.c. Ja cilvēks dzīvo Karostā vai ārpus Liepājas, mums ir iespēja nodrošināt ar naktsmītni. Cilvēks tiek iesaistīts sociālajā rehabilitācijā, tā ir iespēja viņam iemācīties jaunas prasmes un iemaņas, lai būtu mazāk atkarīgs no ģimenes locekļiem un atbalsta personām.

Liepājā bez mūsu biedrības centra ir daži citi dienas centri, kurus ar pašvaldības līdzfinansējumu noteikti vajadzētu uzturēt un atbalstu tiem palielināt. Tas samazinātu pabalstu slogu, jo cilvēki pēc darbošanās dienas centrā kļūst sociāli aktīvāki.

Noteikti jāveicina invalīdu nodarbinātība. Mēs šobrīd intensīvi meklējam uzņēmējus, kuriem nepieciešami saiņošanas, pakošanas, komplektēšanas darbi. Cilvēki ar invaliditāti šādu roku darbu ļoti veiksmīgi var veikt. Mums ir uzņēmumi, kuri piedāvā šādus darbus, taču vajadzētu piesaistīt vēl citus. 
Liepājas Neredzīgo biedrība strādā arī pie likumdošanas izmaiņas iniciatīvām, tiek veikts pētījums, aptaujājot darba devējus par to, kāds atbalsts (nodokļi, alga, subsidētās darba vietas) būtu nepieciešams no valsts un pašvaldības, lai viņiem būtu motivācija ņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti.
Mūsu uzdevums būtu izstrādāt pilsētvides pieejamības plānu atbilstoši universālā dizaina prin­cipiem, kādi ir daudzām Eiropas pilsētām. Liepājai ir pilsētas attīstības stratēģija, taču ar šo dokumentu ne­pietiek, jo tur ir vispārējas lietas. Pilsētas noteikumos vai plānā būtu jāatrunā konkrēti vides pieejamības jautājumi parkos, pludmalē, pieturvietās un e-vidē, visās sabiedriski nozīmīgās telpās, kas obligāti jāievēro būvuzņēmējiem, lai visiem cilvēkiem būtu pieejama informācija un pakalpojumi. Tas, ka daudzi zina, kas ir universālais dizains un tā principi, vēl nenozīmē, ka viņi ir gatavi tos ievērot.

Atpakaļ