Ansiņš Gunārs

ES par drošu, sakoptu un skaistu Liepāju!
Domes priekšsēdētāja vietnieks

Ziņas par deputātu kandidātu ►

Tieši mikrorajoni šobrīd atrodas vislielāko pārmaiņu priekšā.

Ja man jāraksturo Liepāja pēc četriem gadiem, tad varu teikt, ka noteikti to redzu kā skaistu un sakoptu pilsētu, kurā liela vērtība ir zaļajiem parkiem un krāšņajām ziedu kompozīcijām ielās, labiekārtotiem namu pagalmiem, bērnu rotaļu laukumiem un jauniem tūrisma objektiem, ko novērtē gan iedzīvotāji, gan pilsētas viesi. Tā ir pilsēta, kurā liepājnieki var justies droši, jo ielas un pagalmi naktīs ir izgaismoti, bet policija kārtību uz­rauga, strādājot pilsētas ielās. Tādu es vēlētos redzēt mūsu Liepāju. Ticu, ka mums to izdosies sasniegt!

Esam apņēmušies rekonstruēt Jāņa Čakstes laukumu un skvēru iepretim tirdzniecības namam „Kurzeme” Lielajā ielā. Ir laiks nomainīt nodrupušās betona plāksnes, salauztos soliņus un izmīdītās puķu dobes, to vietā izveidot sakoptus lauku­mus, kas liepājniekiem dotu vēl vienu iemeslu būt lepniem par savu pilsētu. Mēs kopsim un pilnveidosim arī Jūrmalas, Raiņa un Ventspils ielas parkus, veidosim ziedu kompozīcijas, uzstādīsim jaunus soliņus, pievilcīgas un sapro­tamas informācijas norādes gājējiem, velobraucējiem, arī autobraucējiem. Mēs aktīvi turpināsim bērnu rotaļu laukumu izveidi, turklāt ne tikai parkos, bet arī mikrorajonos.

Tieši mikrorajoni šobrīd atrodas vislielāko pārmaiņu priekšā. Ja līdz šim esam strādājuši, lai sakārtotu maģistrālās ielas un īstenojuši nozīmīgus infrastruktūras attīstīšanas projektus, tad tagad ir pienākusi kārta arī mazākām ielām mikrorajonos un daudzdzīvokļu namu iekšpagalmiem. 
Mēs veicināsim graustu sakārtošanu vai nojaukšanu. Iedzīvotājiem namu pagal­mu sakārtošanai būs pieejams pašvaldības līdzfinansējums līdz 75 procentu apmērā no kopējām labiekārtošanas projekta izmaksām. Tas būs reāls un efektīvs risinājums, kā iedzīvotājiem palīdzēt sakopt un attīstīt sev piederošos zemes gabalus, labiekārtot namu apkārtni un uzlabot vidi. Ar šo programmu iedzīvotajiem būs iespēja atrisināt tās problēmas, kas līdz šim bija saistītas ar bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējām, automašīnu stāvvietām pa­galmos, apgaismojuma trūkumu u.c. 
Mēs visi esam pelnījuši dzīvot tīrā Liepājā, taču Karostas kanāls pēc padomju armijas aiziešanas joprojām ir viena no piesārņotākajām vietām visā Baltijā. Lai to novērstu, veiksim Karostas kanāla attīrīšanu, labiekārtosim un attīrīsim arī Cietokšņa kanālu, iekārtojot tā apkārtnē atpūtas vietas, informācijas stendus un veidojot to par aktīvu ūdens tūrisma jeb laivošanas un brīvā laika pavadīšanas zonu.

Liepājnieki savā pilsētā grib justies droši un aizsargāti, tādēļ ir jāturpina apgaismojuma modernizēšanas pro­jekts, lai nodrošinātu, ka nakts laikā gan ielas, gan iekšpagalmi, gan arī gājēju pārejas ir labi izgaismotas. Un, otrkārt, ir jānodrošina biežāki policijas reidi ielās. Pēdējo gadu laikā soli pa solim esam attīstījuši un vēl turpināsim attīstīt Liepājā videonovērošanas sistēmu, kas palīdz policijai daudz efektīvāk plānot savu darbu un vairāk laika veltīt kārtības profilaksei. Es zinu, ka liepājniekiem ir svarīgi redzēt policistus pie skolām, iekškvartālos un citās sabiedriskās vietās. Mēs veidosim jaunu policijas velo patruļu, uzlabosim policijas aprīkojumu un transporta nodrošinājumu, lai kārtības sargi varētu biežāk doties reidos un liepājnieki sajustu, ka nepieciešamības gadījumā viņi ir tepat līdzās, gatavi palīdzēt.

Plānojot transporta nozares attīstību, svarīgi panākt un uzlabot pilsētas pieejamību un sasniedzamību. To var panākt, sekmējot autoceļu un dzelzceļa sakārtošanu, prāmju līniju attīstību, lidostas atjaunošanu. Ja pilsē tas ielas soli pa solim esam centušies sakārtot paši saviem spēkiem, tad maģistrālo dzelzceļu un galveno autoceļu Liepāja – Rīga un Liepāja – Klaipēda rekonstrukcijai investīcijas ir jāpanāk no valsts. Tāpat neatkāpsimies no mērķa atjaunot Liepājas lidostu, jo attīstības tehniskais projekts jau ir izstrādāts un tagad atliek pabeigt iesāktos darbus. Turpināsim attīstīt arī prāmju satiksmi, lai no Liepājas ostas prāmji regulāri kursētu ne tikai uz Vāciju, bet arī Zviedrijas virzienā.

Atpakaļ