Šodien, 25.jūlijā, darba vizītē Kurzemē ieradās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, lai apmeklētu reģiona lauku saimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumus un klātienē ar lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un pārtikas ražotājiem diskutētu par attīstības iespējām turpmākajos septiņos gados. Liepājā ministrs apmeklēja zivrūpniecības uzņēmumus un pēc šī apmeklējuma žurnālistiem atzina, ka ir apmierināts ar redzēto.
Darba vizītes laikā zemkopības ministrs Liepājā apmeklēja Baltijas Zivsaimnieku apvienības piestātnes un ražotni ar zivju šķirošanas un saldēšanas iekārtām, precizējot, ka šīs vizītes laikā viņu interesē zvejniecības joma.
Ministrs skaidroja, ka jau pavisam drīz, šā gada augusta otrajā pusē, Latvijā ieradīsies Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti no valstīm, kuras importē Latvijas zivju produkciju: “Viņi nav bijuši gana ilgi, jau aptuveni četrus gadus. Šī vizīte ir ļoti svarīga, jo, piemēram, Krievijas Pārtikas un veterinārā dienesta noteikumi atsevišķās pozīcijās būtiski atšķiras no Eiropas noteikumiem. Ja esam gatavi šādām Eiropas pārbaudēm, tas nenozīmē, ka esam gatavi Krievijas speciālistu pārbaudēm. Taču Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests zina, kādi ir katras valsts noteikumi. Ja prasības tiks izpildītas, ražotāji varēs tirgoties visā muitas zonā.”
Tieši kurus uzņēmumus ārvalstu eksperti apmeklēs, neesot zināms. Bet pēc ministra rīcībā esošās informācijas viņus interesējot tieši zivju ražošanas uzņēmumi.
Taujāts par Liepājas zivju pārstrādātāju produkcijas eksporta atjaunošanu uz Kazahstānu, ministrs skaidroja, ka Kazahstānā tiks pārbaudīts benzopirīna daudzums zivju produkcijā. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas esot panākta vienošanās, līdz ar ko esot ļoti lielas cerības, ka atjaunosies iespēja šprotu eksportam.
“Attiecībā uz Krieviju un uz Baltkrieviju situācija nav mainījusies,” viņš turpināja: “Protams ir citi jautājumi, piemēram, par risku: cik ilgā laikā samaksās naudu; vai tas notiks precīzi, kā rakstīts līgumā. Viens biznesmenis ir Latvijā, otrs – Baltkrievijā. Kā viņi savstarpēji vienosies, ir viņu ziņā. Ministra līmenī praktiski palīdzēt nevar daudz. Ministrs var saprast, kā domā konkrētās nozares augstākā vadība kādā no valstīm, var vadības līmenī apspriest to, vai viņi gatavi ar mums sadarboties, bet nevar pateikt, ka Jānis ar Grišu sadarbosies. Starpvalstu līgumi ir parakstīti un zaļā gaisma ir – brauciet un strādājiet. Bet Baltkrievijas ministrs nevar pateikt, ka jāņem Latvijas šprote, tāpat kā Latvijā valdība nevar pateikt, ka jāņem tieši Baltkrievijā ražoti apavi. Tas ir biznesa jautājums.”
Savukārt uz jautājumu par to, kā zvejas flotes optimizācija ietekmējusi situāciju zivsaimniecībā kopumā, J.Dūklavs atzina: “Liepājā, tāpat kā vēl vairākās vietās Latvijā, izbūvēts kārtīgs mols. Ir uzbūvētas nopietnas saldētavas zivju uzglabāšanai. Zvejnieku domas par to, vai vajag turpināt kuģu sagriešanu metāllūžņos, dalās. Ja iepriekšējā periodā bija uzskats, ka kuģi jāsagriež un flote jāsamazina, jo visiem nav darba, tad nu jau domas dalās, vai vispār vēl nepieciešams veikt kuģu sagriešanu. Varu teikt tikai to, ka pieņemtais lēmums paredz sagriezt vēl tikai atsevišķus kuģus. Bet tas vairāk saistīts ar tīklu zveju.”
“Jaunajā periodā naudiņas nav mazāk. Ievērojamu daudzumu līdzekļu varēs izmantot krasta infrastruktūras, kas paredzēts zvejas flotei, uzlabošanai,” tā ministrs: “Šodien ar Liepājas domes vadību vienojāmies, ka šā gada augusta otrajā pusē vai septembra sākumā Liepājā ieradīsimies vēlreiz, lai runātu par nākošā perioda zivsaimniecības programmām. Tiksimies ar zvejniekiem, analizēsim. Arī kvotas samazināt nav plānots. Līdz ar to gribu teikt, ka nozare turas tīri stabili.”
Par zvejas flotes atjaunošanu gan zemkopības ministrs nav tik optimistiski noskaņots: “Cik man zināms, tad jaunu kuģi šobrīd uzbūvēt ir diezgan nereāli. Diemžēl tas esot ļoti, ļoti dārgi.”
Taču kopumā, rezumējot vizīti Liepājā, J.Dūklavs atzina, ka ar redzēto un dzirdēto ir pat ļoti apmierināts: “Modernizēta iekraušana un izkraušana, kas samazina laika patēriņu. Un tas ir būtiski zvejniekiem. Savukārt šķirošanas cehā pārliecinājos, ka ir uzstādīta ļoti moderna iekārta ar lielām jaudām. Arī saldētavas labas. Manuprāt, ļoti labi saplānots viss tehnoloģiskais process.”
Savukārt tikšanās laikā Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, kā arī viņa vietnieki Gunārs Ansiņš un Vilnis Vitkovskis iepazīstināja ministru ar pilsētā šobrīd īstenotajiem projektiem un nozīmīgākajām nākotnes iecerēm. Tāpat tika pārrunāta arī iespēja sniegt plašāku atbalstu zivsaimniekiem, rīkojot Liepājā nozares pārstāvju un profesionāļu semināru, kurā iepazīstinātu ar 2015.gadā plānotajām zivsaimniecības programmas aktivitātēm un pieejamiem atbalsta rīkiem, portālam pastāstīja Liepājas domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.
“Ņemot vērā Liepājas un tuvējās apkārtnes lielāko zivsaimnieku interesi par nākamo Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu un plānotajiem atbalstiem, Liepājas dome nāca ar ierosinājumu rīkot īpašu informatīvo semināru un Zemkopības ministrija no savas puses to saskata kā atbalstāmu ieceri. Esam vienojušies, ka jau augusta otrajā pusē vai septembra sākumā Liepājā ieradīsies atbildīgie Zemkopības ministrijas speciālisti un sniegs detalizētu informāciju, ar ko zivsaimnieki var rēķināties nākamajā periodā,” pēc tikšanās ar Liepājas domes pārstāvjiem norādījis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Ar pilsētas vadību pārrunājot Liepājas aktualitātes un nākotnes plānus, īpaša uzmanība tikusi veltīta arī iecerei par Jūrniecības muzeja tapšanu promenādē pie bijušās muitas ēkas. Ministrs to novērtējis kā vērtīgu ieguvumu Liepājai kā ostas un jūras pilsētai, paužot atbalstu un gatavību izvērtēt iespējamo ES fondu atbalstu.