Turpinot aizsākto diskusiju par Liepājas skolu reitingiem, saruna ar Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieku izglītības, kultūras un sporta jautājumos Vilni Vitkovski.

Viedokļi par skolu reitingiem, ko nosaka pēc rezultātiem centralizētajos eksāmenos vai sasniegumiem olimpiādēs, ir dažādi.

Vai, jūsuprāt, tie ir objektīvi rādītāji, kas patiesi atspoguļo izglītības iestādes līmeni, salīdzinot ar citām, līdzīgām iestādēm?
Reitingi ir dažādi, un tie ir jāskatās, jāskatās dinamikā, jāskatās, pēc kādiem kritērijiem veidoti. Neapšaubāmi, centralizēto eksāmenu rezultāti ir viens no pamatkritērijiem, un, pavisam noteikti, izglītības iestādēm ir jāizdara secinājumi, kā mēs izskatāmies, salīdzinot ar citiem.

Tomēr svarīgi arī neabsolutizēt reitingu rezultātus. Piemēram, viens no argumentiem, kāpēc nevaram tik viennozīmīgi uz tiem skatīties, ir skolēnu skaits. Ģimnāzijas vai skolas ar nelielu skolēnu skaitu, varbūt pat tikai ar vienu nelielu klasi vieglāk sasniedz augstus rādītājus. Skolās, kurās ir trīs paralēlklases ar pilnu skolēnu skaitu, to izdarīt ir daudz grūtāk. Turklāt Liepājas ģimnāzijā, piemēram, netiek atlasīti tikai izcilākie, kā tas ir labākajā Rīgas ģimnāzijā, te uzņem visus, un rezultāts, kas tiek sasniegts ar šiem bērniem, tiešām ir ļoti labs.

Tas nozīmē, ka pašreizējo Liepājas izglītības iestāžu līmeni vērtējat pozitīvi?
Vērtējot pēc dažādiem rādītājiem – iekšējām un ārējām aptaujām, datiem, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī izglītības pārvaldes rīcībā, man ir pamats teikt, ka izglītības kvalitāte Liepājā ir laba.

Nevis vidēja?
Virs vidējā Latvijā. Protams, vienmēr ir, kur augt. Ja mēs skatāmies dinamiku – jebkurā rādītājā, neviens nav konstants, ir gan kāpumi, gan kritumi.

Viens no svarīgiem rādītājiem ir absolventu skaists, kas iestājas augstākās mācību iestādēs. Piemēram, ģimnāzijai pēdējo trīs gadu laikā tas arī bijis ar kāpumiem un kritumiem, bet 2014.gadā – 93,3%, kas ir ļoti augsts rādītājs.

Jau tas vien, ka 1.ģimnāzija jau atkal spējusi izpildīt prasības, lai noturētu ģimnāzijas statusu (centralizēto eksāmenu rezultāti, skolēni skaits), liecina par kvalitāti. Tā ir arī iespēja tiekties uz augšu.

Viens no Draudzīgā aicinājuma reitingiem ir izaugsme – kādi ir skolas sasniegumi, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu. Kā vērtējat to, ka tikai viena no Liepājas skolām – 10.vidusskola – pērn piedzīvojusi nelielu izaugsmi, pārējām ir mīnusi?
Šie mīnusi ir ļoti mazi, taču, jā, tā ir viena no lietām, kam jāpievērš uzmanība. No otras puses- Liepājas skolās ir tik daudz sasniegumu, kuri, vērtējot izaugsmi, nemaz netiek ņemti vērā – radošums, inovācijas, dažādi pasākumi, kas veicina izaugsmi. Manuprāt, Liepājā katra skola ir ar savu identitāti, savu „odziņu”, tāpēc vecākiem un bērniem ir lielāka iespēja izvēlēties ko sev piemērotu. 1.ģimnāzija, piemēram, iet eksaktajā virzienā, 6.vidusskola akcentu likusi uz modernajām tehnoloģijām, ekonomiku, 8.vidusskola iet sporta, futbola virzienā. Un tā ir katrai skolai. Tāpat kā katra skola kādā eksāmenā, kādā reitingā ir sasniegusi labus rādītājus un patīkami pārsteidz.

Kopumā ir sajūta, ka vispārējās vidējās izglītības tēma, kas ir briedusi un briedusi, nupat varētu sākt sakārtoties.

Kas liek tā domāt?
Tas, ka ministrija sākusi sakārtot skolotāju slodzes, plānojot ne vairāk kā 40 stundas nedēļā, kā arī nosakot, cik laika jāpavada klasē, cik – sagatavojoties stundai, un kā šis laiks tiktu apmaksāts. Nav noslēpums, ka daudzus gadus skolotāji ir strādājuši pārāk daudz, jo tas bija atalgojuma jautājums. Arī iespējamais plāns, ka stundu skaits klasē varētu tikt noteikts  līdz 22 stundām, ļaus skolotājam labāk strādāt ar katru klasi.

Nevar neņemt vērā ekonomisko un demogrāfisko situāciju, taču, ja valsts un pašvaldību līmenī izglītības sistēmu, sākot jau ar bērnudārziem un sākumskolām, nesakārtosim, valstij nebūs nākotnes, par to esmu pārliecināts.

Liepājas pašvaldība no savas puses ir uzsākusi izstrādāt izglītības attīstības stratēģiju, un jau februārī būs ziņojums.

Kas tajā būs?
Izpēte, aptaujas izvērtējums. Ir jāapzinās, cik skolu mums var būt, cik varam aizpildīt, kā to visu sakārtot. Protams, skatoties ilgtermiņā.

Vai Liepājas skolotāji, piemēram, salīdzinot ar kolēģiem Rīgā, saņem mazāku atalgojumu?
No valsts puses noteikumi visiem ir vienādi. Neesmu gan lietas kursā, kā Rīgā pašvaldība piedalās skolotāju finansēšanā.

Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv