Protams, ka man bija izvēle. Nedomāju, ka partijai ir tādas tradīcijas vai noteikumi, piespiest kādu iet kaut kur vai neiet, startēt vai nestartēt. Tas ir katra paša ziņā, un izvēle viennozīmīgi bija mana. Man arī bija savi nosacījumi, lai tas vispār varētu notikt...

 

Piemēram?
Piemēram, ka varu savienot darbu ar studijām.

Ko studējat?
Studēju Manheimas (Vācija) Universitātes Biznesa vadības maģistrantūrā (Executive MBA). Tas bija ļoti sens mērķis, un šajā vasara man izdevās iestāties. Mācību modelis ir tāds, ka katru sesto nedēļu man ir studijas.

Domes priekšsēdētāja vietnieks, salīdzinot ar vienas – Attīstības pārvaldes – vadītāja amatu neapšaubāmi, ir pakāpiens karjerā, bet tagad jūsu pārziņā ir nevis visa pilsētas attīstība, bet šaurāka joma, proti, atsevišķas nozares?
Iepriekš arī es tā domāju, bet tagad, kad darbā jaunajā amatā esmu trešo nedēļu, jau sāku nepiekrist šādam apgalvojumam, un, savus pašreizējos izaicinājumus, atbildības un jomas uztveru kā pilsētas prioritātes.

Protams, tas, ko Liepāja izdarīja attiecībā uz infrastruktūras un komunikāciju sakārtošanu, bija liels izrāviens, un tā bija unikāla iespēja apgūt šos Eiropas fondu līdzekļus. Ir viegli uzskaitīt un izmērīt, ko tas ir devis pilsētai.

Taču šobrīd man veidojas jauna izpratne par izglītību, kultūru, sportu, un es tik tiešām uztveru šīs jomas kā prioritāras. Kaut vai runājot par tūrismu – vai tas vispār varētu pastāvēt, ja Liepājā nebūtu kultūras un sporta notikumu? Tāpat izglītības sistēma, kas „ražo” visu jomu darbiniekus, speciālistus, vadītājus – arī bez tās mums nebūtu nekā. Tāpēc to, ka šīm nozarēm jākļūst arvien nozīmīgākām, uztveru kā savu atbildību – politisko un personīgo.

Jūs gan īpaši nesteidzāties iepazīt savu jauno darba lauku – kultūras stratēģijas publiskajā apspriešanā nebijāt redzams, lai gan jau bija skaidrs, ka drīz vien ieņemsiet vicemēra amatu.
Tas bija mans lēmums, apzināti negāju, jo nebiju apstiprināts amatā. Bet tas nenozīmē, ka nesekoju līdzi, nelasīju protokolus un neiepazinos ar diskusijas rezultātiem. Turklāt tas man nebija viegls laiks – gan emocionāli, gan no jaunā profesionālā izaicinājuma viedokļa, un galu galā bija jāpabeidz iepriekšējie pienākumi, lai varētu sākt strādāt jaunajā amatā.

Cik ilgi nostrādājāt Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītāja amatā?
Ja nekļūdos, astoņus gadus.

Un pirms tam? Kā nokļuvāt Liepājas domē?
Tas bija tik sen... Un tas saistīts ar manu privāto dzīvi. Pirmais darbs, bet ne uz ilgu laiku, man bija domes priekšsēdētāja palīgs, pēc tam sāku strādāt pie attīstības projektiem.

Vai tam, ka jums ar Uldi Sesku ir vienādi hobiji – autobraukšana – bija nozīme?
Uz šo jautājumu ir ļoti viegli atbildēt. Ilgu laiku neviens, tai skaitā domes priekšsēdētājs nezināja par manu aizraušanos ar ralliju un daudzi domāja, ka mans uzvārds ralliju sarakstos ir tikai sakritība.

Kā jau teicu, atnākšanai uz Liepāju bija privāti iemesli, un kaut kā sakrita, ka nonācu kontaktā ar Liepājas domes cilvēkiem – Gunāru Ansiņu, Paulu Puķi, un man izteica piedāvājumu kļūt par domes priekšsēdētāja palīgu. Pirms tam biju strādājis Jūrmalas pilsētas domē – sākumā par speciālistu būvvaldē, pēc tam soli pa solim nonācu līdz savam pēdējam amatam – Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs. Starp citu, lepojos, ka šī nodaļa bija manis izveidota.

Vai piekritāt ieņemt mēra vietnieka amatu tāpēc, ka tas ir pakāpiens karjerā?
Man nekad nav bijusi milzīga vēlme ieņemt amatus vai „taisīt karjeru”. Domē mēs esam 15 deputāti, un likumdošana ir tāda, ka mēra un vietnieku amatos tiek ievēlēts tieši kāds no šiem 15, nevis no malas.

Tas, protams, ir politisks amats.
Neapšaubāmi. Ja skatāmies no mana personīgā, egoistiskā viedokļa – protams, tas nav slikti. Lai kaut kad nākotnē būtu iespēja izvērtēt vēl kādas iespējas un izaicinājumus, domes priekšsēdētāja vietnieka amats noteikti ir plus. To būtu muļķīgi neatzīt.

Savā pirmajā intervijā „Rietumu Radio”, vēl pirms bijāt tuvāk iepazinies ar jauno darba lauku, bijāt ļoti piesardzīgs, solījāt neko radikāli nemainīt, turpināt iesākto. Vai joprojām neko negribat mainīt, darīt citādāk?
Joprojām varu atbildēt tikai no divu, trīs nedēļu darba pieredzes pozīcijām. Protams, mana izpratne un informācijas daudzums ir pavisam cits, nekā tās intervijas laikā, tomēr varu apliecināt, ka nerīkošos pārsteidzīgi. Man ir svarīgi, lai visās manas atbildības nozarēs pamatā viss notiek, viss darbojas, kā tas arī lielā mērā ir, un pēc tam jau var skatīties, kas būtu vajadzīgs vairāk vai labāk.

Ar ko esat paguvis tikties?
Protams, pārvalžu līmenī esmu ticies ar visiem, un pakāpeniski un sistemātiski plānoju apmeklēt arī vienu vai otru, vai trešo iestādi. Esmu jau bijis 1.ģimnāzijā, 6.vidusskolā, apmeklēju Liepājas teātri, Latviešu biedrības namu. Plānā ir muzejs... Iziešu cauri visām iestādēm. Jāatzīst, tas nenotiek tik ātri...

Agrāk vai vēlāk būsiet iepazinies ar visām kultūras, izglītības un sporta iestādēm. Bet jums nav pieredzes un nav arī bijusi iespēja salīdzināt. Kā spēsiet izvērtēt, vai teātris, muzejs utt. strādā labi vai slikti, ir modernākais, vecmodīgākais vai tā, pa vidu?
Ir pietiekami daudz informācijas avotu, nekautrēšos arī kontaktēties ar kolēģiem citās Latvijas pašvaldībās, un varbūt ne tikai, varbūt arī tajā pašā Baltijas pilsētu savienībā (UBC), mums ir arī sadraudzības pilsētas.

Pilnīgi noteikti man būs iespēja izprast, kā šajās nozarēs tiek darīts, rīkots, organizēts un pārvaldīts citviet. Noteikti būšu atvērts šādas informācijas apguvei.

Radio intervijā uz jautājumu, cik bieži apmeklējat kultūras pasākumus, atbildējāt – pietiekami. Gribētu konkrētāku atbildi – ko nozīmē pietiekami, un tieši ko apmeklējat?
Nekautrēšos atzīt, ka mana atbilde radio bija ne šāda, ne tāda... Bet pa šo laiku esmu paguvis apmeklēt divas teātra izrādes, arī šonedēļ plānoti divi kultūras pasākumi, un vienīgais, ko šobrīd varu teikt, ka man ir ļoti žēl, ka agrāk esmu sev to liedzis un, savas aizņemtības, skriešanas un visa pārējā dēļ, neesmu izmantojis to, kas mums šeit, Liepājā, ir. Iesaku arī visiem citiem izmantot šīs iespējas!

Liepājas Simfoniskais orķestris nav pakļauts pašvaldībai, taču tā būvē „Lielo Dzintaru” orķestra vajadzībām. Vai esat ticies ar orķestra vadītājiem?
Neesmu vēl visu paguvis, bet noteikti negrasos dalīt, vai struktūra ir pašvaldības, valsts, privāta vai sabiedriska organizācija. Ja tā Liepājā darbojas, noteikti atradīsim veidu, kā komunicēt un sadarboties. Nevaru vēl ļoti konkrēti pateikt, kā tas notiks, bet redzu un apzinos, ka Liepājā darbojas gan mākslas skola, gan mūzikas skola, kam ir liela nozīme. Tāpat orķestris.

Šonedēļ domes sēdē būs lēmums par līdzfinansējuma piešķiršanu Dizaina un mākslas vidusskolas vienas ēkas siltināšanai.

Centīšos arī turēt redzeslokā un palīdzēt Valsts tehnikuma renovācijas projekta īstenošanā.

Vai arī Liepājas universitāte ir pašvaldības interešu lokā? Vienīgās rūpes domei līdz šim, manuprāt, bija, kā atbrīvot no mācību maksas hokejistus un citus sportistus...
Viens fakts ir acīmredzams – studentu skaits ir dramatiski sarucis, un tas ir objektīvs rādītājs. Bet, jebkurā gadījumā, universitāte pašvaldībai ir vajadzīga un svarīga, tāpat kā tas, lai izglītība, ko tā sniedz, būtu konkurētspējīga, eksportspējīga un kvalitatīva.

Man ir plānots aktīvāk tikties un diskutēt ar universitātes vadību.

Pašvaldības piedāvātā kultūras attīstības vīzija un stratēģija nākamajam periodam paredz, ka finansējums kultūras nozarei būs apvienots ar izglītības, sporta, tūrisma un mārketinga budžetu. Kultūras jomā strādājošie baidās, ka, ekonomiskajai situācijai Liepājā pasliktinoties, kultūrai paredzēto naudu paņems, teiksim, sports – līgums ar starptautiskā rallija rīkotājiem, kas noslēgts uz trim gadiem, taču paredz ikreiz nodrošināt finansējumu simts tūkstoš eiro apmērā?
Priecājos par kultūras cilvēku aktivitāti. Tāpēc jau attīstības stratēģijai bija publiskā apspriešana. Turklāt tas ir tikai projekts, kam varbūt pat ir svarīgi provocēt, lai pēc tam par kaut ko vienotos.

Šobrīd šie dokumenti ir Attīstības pārvaldes ziņā, un tālāk jau priekšlikumus, kā mainīt akcentus, izvērtēs nozares turētāji un politiķi.

Runājot par ralliju, manuprāt, svarīgi, ka ir atbalsts pasākumiem, kas rada publicitāti un viesu pieplūdumu ziemā. Tuvākajā laikā noteikti būs ziņojums par ralliju, kas ļaus izvērtēt ieguvumus.

Manuprāt, pērnā rallija izvērtējums, lai gan bija solīts ļoti konkrēts, tā arī palika virspusīgs un vispārīgs.
Varu apsolīt, ka pasekošu līdzi, lai turpmāk tas būtu skrupulozāks un saprotamāks.

Un konkrētāks...
Jā, un konkrētāks.

Protams, ziemā pasākumi ir ļoti vajadzīgi, bet vai viens šāds ļoti dārgs pasākums neatņem iespēju finansēt mazākus pasākumus, toties katru nedēļas nogali?
Es pieņemu jūsu viedokli, un, tā kā man jāvada visas šīs nozares, noteikti pats centīšos saprast, ko dod viens liels pasākums, salīdzinājumā ar to, ko dod virkne mazu. Manuprāt, rallija pienesums ir ar plus zīmi, bet, labi, varam pagaidīt izvērtējumu...

Vai jūs zināt, cik Liepājā „uz rokas” saņem bērnudārza audzinātāja?
Es zinu.

Mēs, protams, neesam Rīga, kur pašvaldība visiem pedagogiem piemaksā vismaz 70 eiro mēnesī, bet, vai jūsuprāt ap 300 eiro mēnesī ir atbilstošs atalgojums bērnudārza audzinātājai?
Protams, ka nav. Bet es arī negribētu pirmajā intervijā izteikt nepamatotus solījumus. Man ir vajadzīgs laiks, lai saprastu, cik liels ir šīs nozares finansējums, kā tas veidojas, salīdzināt ar citām nozarēm. Šajā kontekstā, protams, jāizvērtē arī tas pats rallija finansējums.

Vai jūsu pārvaldītajām nozarēm ir izredzes tikt pie Eiropas fondu līdzfinansējuma?
Ļoti iespējams, un tādi projekti kā koncertdārza „Pūt, vējiņi!” rekonstrukcija, teātra mazā zāle, jūrniecības muzejs, Pētera I namiņš varētu būt prioritāri. Arī domes vadības uzstādījums ir, ka jāmeklē iespējas, lai ES fondu finansēto programmu iespējas vislabāk atbilstu Liepājas vajadzībām. Un kur nebūs iespējams Eiropas finansējums, jāatrod, kā citādi finansēt šos prioritāros projektus.

Laikam jau kultūras projektiem nepietiktu arī ar tiem vairākiem simtiem tūkstošu, ko pašvaldība gatava ieguldīt Garnizona kapsētas paplašināšanā vai Jūrmalas parka bērnu laukuma inventāra nomaiņā, bet summas, kas atvēlētas šiem nebūt ne prioritārajiem mērķiem, ir iespaidīgas...
Kapu sakārošana ir viena no pašvaldības funkcijām, bet finansējums Garnizona kapsētai šobrīd ir indikatīvs, un tas vēl ir jāpamato. Bet summas ir lielas, un, ja salīdzina, var izdarīt secinājumus.

Jebkurā gadījumā turpmāk es pastāvēšu, pirmkārt, uz savas nozares vajadzībām. Arī, ja ES fondu finansējums kaut kādu iemeslu dēļ izpaliks.

Domes vadītāju amati ir politiski, bet vai, jūsuprāt, partijas piederībai ir nozīme arī izvēloties iestāžu vadītājus, kā tas bija, piemēram, kultūras pārvaldes gadījumā?
Es uzskatu, ka galvenais ir cilvēka profesionālā atbilstība.

Nedēļas nogalē trešo reizi tiks pasniegtas kultūras balvas. Lai gan visi lēmumi bija pieņemti pirms jūsu stāšanās amatā, es vēlētos zināt, kāds ir jūsu viedoklis par žūriju, kurā dominē neapšaubāmas prominences, taču – ļoti attālinātas no Liepājas kultūras dzīves. Vai nezinot vietējo „drēbi” var objektīvi spriest?
Galvenais mērķis laikam bija, lai kandidāti tiktu vērtēti objektīvi, tāpēc žūrijā uzaicināti cilvēki „no malas”. Jebkurā gadījumā gribu uzslavēt Kultūras pārvaldes centienus, to, ka viņi spēja iziet ārpus „rāmjiem” un šos cilvēkus uzrunāja, tas noteikti nebija viegli. Taču man ir grūti runāt par žūrijas darbu, nepiesaucot pretendentus, bet balvas nolikums diemžēl prasa zināmu konfidencialitāti līdz apbalvojumu pasniegšanas brīdim.

Varbūt parunāsim pēc tam, kad balvas būs pasniegtas?

Vilnis Vitkovskis
Dzimis Kuldīgā
Liepājā dzīvo vairāk nekā 10 gadus
Bakalaura grāds ekonomikā
Šobrīd studē Manheimas Universitātes Biznesa vadības maģistrantūrā

Iepriekšējā darba pieredze:
Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs
Liepājas domes Projektu nodaļas vadītājs
Jūrmalas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs

Hobiji:
Grāmatas, izturības sporta veidi, šās sezonas atklājums – CrossFit treniņi.
2007.gadā izcīnīts Latvijas čempiona tituls rallija sprintā (kopā ar Krišjāni Cauni).

 

Autors: Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv

FOTO: Modris Helds