Saeimas deputāti 21.augustā nodeva izskatīšanai komisijās likuma projektu, kas regulēs jautājumu par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju.

Likuma projektu „Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums” iesnieguši deputāti Aija Barča (ZZS), Romualds Ražuks (V/RP), Andrejs Klementjevs (SC), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Andris Bērziņš (ZZS) un Vitālijs Orlovs (SC).

Deputāti norāda, ka NMPD valsts uzdotā funkcija saistās ar dažādiem uzdevumiem, kuru veikšanai ir nepieciešama atbilstoša darbinieku kompetence, kas ietver gan darbinieka zināšanas un pieredzi, gan arī cilvēka garīgās un fiziskās spējas. Tieši cilvēka fizisko darbspēju saglabāšana un nodrošināšana nepieciešamajā līmenī ir viena no būtiskākajām problēmām, ar ko saskaras NMPD, realizējot tam deleģēto funkciju. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai ir nepieciešams fiziskais spēks, kamēr šī darba veikšana uz cilvēka organismu iedarbojas tādējādi, ka veicina organisma novecošanos un mazina fiziskās spējas.

NMPD darbinieku darba vide un apstākļi pielīdzināmi darba apstākļiem, kādos savus pienākumus pilda Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātie, kuri veic operatīvo darbību, tajā skaitā veic glābšanas darbus. Līdzīgi pastāv klimatisko apstākļu ietekme, notiek pārvietošanās ar operatīvo transporta līdzekli, darbinieki pakļauti dažādiem stresoriem, tajā skaitā citu personu agresīvai rīcībai. Šie riski pielīdzināmi arī pārējām nodarbināto grupām, kuras jau šobrīd saņem izdienas pensijas.

Līdz ar to ir svarīgi pieņemt minēto likumu, kas nodrošinās, ka darbiniekiem būtu iespēja saņemt sociālās garantijas pirms darbspēju zuduma un tās izmantot, lai pielāgotos jaunajai situācijai. Pašlaik kļūst arvien aktuālāka situācija, ka veselības stāvoklis liek darbiniekam darbu atstāt tādā vecumā, kad vēl nav sasniegts pensijas vecums, vai arī darbinieki cenšas paildzināt nostrādāto laiku NMPD, atrodoties ilgstošā prombūtnē, noformējot darba nespējas lapu. Līdz ar to tiek radīta finansiāla ietekme NMP dienesta atlīdzības budžetam un valsts sociālajam budžetam, vienlaicīgi liedzot iespēju NMP dienestam piesaistīt jaunus darbiniekus.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka pēc izmaiņu ieviešanas plānotais variants no budžeta prasīs apmēram 400 000 eiro gadā, bet pesimistiskais variants no 1,19 līdz 1,34 miljoniem eiro gadā.