Viņš uzsvēra, ja būtu bijis ieinteresēts šajā darbā, tad jau būtu rīkojis konsultācijas un sarunas ar Saeimā pārstāvētajām partijām, taču neesot to darījis. "Ja es gribētu saprast tiešām kāds būtu atbalsts - es būtu tomēr organizējis tikšanos ar visām Saeimā ievēlētajām partijām," sacīja Bērziņš. Viņš atturējās vērtēt, cik Saeimas deputātu atbalstītu viņa pārvēlēšanu, norādīdams, ka šādi aprēķini ir katra paša interpretācija.
Bērziņš nesacīja, ar ko viņš turpmāk varētu nodarboties, taču skaidroja, ka „mans mūžs ātri sākās ar darbu”, tāpēc arī nākotnē darbu netrūks.
Prezidents norādīja, ka lēmums nekandidēt ir viņa personisks lēmums, atzīmējot, ka viņa dzīvē ir cilvēki, ar kuriem viņš vēlas būt kopā un kuri vēlas būt kopā ar viņu. Bērziņš apliecināja, ka daļēji viņa lēmumu ietekmējusi vēlme vairāk būt kopā ar ģimeni.
Vaicāts, vai kādreiz savā prezidentūrā pieļāvis kādu kļūdu, viņš sacīja, ka kļūdas vienmēr ir bijušas. Taču vienlaikus Bērziņš nekad nav darījis lietas, kas bijušas pret viņa pārliecību. „Nav. Es to vienkārši nedaru,” teica Bērziņš.
Vēstīts, ka Bērziņš piektdien pavēstīja, ka nekandidēs uz sava amata otro termiņu. Tādējādi Saeimai maijā būs jāievēl cits prezidents. Līdz šim ir minēts Vairas Vīķes–Freibergas, Latvijas Universitātes rektora Mārča Auziņa, Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes, Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa un jurista Egīla Levita, kā arī Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara vārds.
Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.
Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums. Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.
Autori: lsm.lv ziņu redakcija
Foto: balticexport.com