Pārrunājot uzņēmēju un pašvaldības struktūrvienību pieredzi skolēnu nodarbinātībā 2014. gada vasarā, darba devēji atzina, ka ir gatavi skolēniem dot darba vietas arī nākamvasar un, ja iespējams, uz ilgāku laiku – vismaz diviem mēnešiem. Pašlaik likumdošanā noteikts, ka vienu skolēnu vasarā var nodarbināt ne ilgāk par vienu mēnesi.
Lai pārrunātu pieredzi skolēnu nodarbinātībā vasarā, otrdien, 14. oktobrī, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) ESF projekta „Darba praktizēšana pašvaldībās” koordinējošā eksperte Sandra Nīmane un Liepājas domes Attīstības pārvaldes eksperte nodarbinātības jautājumos Aija Saldovere tikās ar Liepājas darba devējiem, kas 2014. gada vasarā sniedza skolēniem iespēju strādāt. Tikšanās laikā tika pārrunāta darba devēju pieredze un rasti priekšlikumi skolēnu nodarbinātības programmas uzlabošanai nākamā gada vasarā.
Kā atzina Sandra Nīmane, 2014. gadā Liepājas skolēni bija visaktīvākie, piesakoties darbam vasarā. Darbam vasarā bija reģistrējušies 570 bērni un jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem, no kuriem 253 skolēni guva iespēju vasarā strādāt un gūt darba pieredzi. Bez valsts finansējuma, kas bija 50 % no minimālās darba algas skolēniem, 100 darba vietas līdzfinansēja Liepājas pašvaldība, savukārt 153 – Liepājas uzņēmēji.
Liepājas uzņēmēji un pašvaldības iestāžu, kapitālsabiedrību un aģentūru pārstāvji, daloties pieredzē skolēnu nodarbināšanas jomā, atzina, ka, lai gan tas ir papildu darbs, lai apmācītu jaunieti darba veikšanā, tomēr gandarījums un apziņa, ka varam dot jaunas zināšanas un nepieciešamās prasmes, ir nenovērtējams.
„Mēs esam tikai par bērnu un jauniešu darbu vasarā. Protams, ne vienmēr visi skolēni ir pietiekami motivēti strādāt, tomēr, kā ikvienā darbā, būtiska ir pašiniciatīva un vēlme strādāt un mācīties. Darbs ar skolēniem ir grūts, bet ieguvumi viennozīmīgi ir daudz vairāk, jo skolēni sev uzticēto darbu veic ar lielu atbildības sajūtu un motivāciju,” atzina SIA „Cepelīni” vadītāja Vija Mikuļska, kas šovasar sniedza iespēju strādāt četriem skolēniem.
„Redzot ik gadu pieaugošo skolēnu pieteikumu skaitu darbam vasarā, kas ir divas reizes lielāks nekā piedāvātās darba vietas, var secināt, ka skolēnu nodarbinātības programma ir jāturpina. Vislielākā loma skolēnu nodarbinātības veicināšanai ir uzņēmējiem, kas skolēnus pieņem pie sevis darbā un sniedz nepieciešamās zināšanas un prasmes. Aicinu uzņēmējus jau tagad apsvērt iespēju vasaras sezonā iesaistīties skolēnu nodarbinātības veicināšanā un integrēšanā darba tirgū, saņemot valsts līdzfinansējumu” norāda Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.
Darba devēji kā problēmu skolēnu nodarbinātībā minēja to, ka likumdošana nosaka atšķirīgas darba stundas – skolēni pamatskolas vecumā var strādāt tikai četras stundas dienā, bet skolēni pēc pamatskolas beigšanas var strādāt septiņas stundas dienā. Kā norādīja darba devēji, ja vienā darba vietā strādā vairāki bērni, no kuriem daži ir pamatskolas audzēkņi, toties citi ir pamatskolu beiguši, tad pirmie strādā 4 stundas, bet pārējie 7 stundas dienā. Šeit ir vērojama nevienlīdzība, kaut gan darba spējas un motivācija strādāt bieži vien nav atkarīga no skolēnu vecuma.
Uzņēmēji atzina, ka labprāt bērnus un jauniešus nodarbinātu divus mēnešus pēc kārtas, nevis, kā tas ir tagad noteikts likumdošanā – tikai vienu mēnesi. Uzņēmēji skaidroja, ka viena mēneša laikā skolēni pietiekami labi apgūst veicamo darbu, bet, ja pēc mēneša nav iespēja turpināt strādāt, no jauna jāapmāca atkal cits jaunietis. No darba devējiem izskanēja priekšlikums – ja skolēni sevi pirmā mēneša laikā pierāda kā pietiekami motivētus un atbildīgus darbiniekus, uzņēmumam būtu iespēja pagarināt līgumu vēl par vienu mēnesi. Tā būtu pietiekami liela motivācija bērnam darīt savu darbu atbildīgi. Kā norādīja Sandra Nīmane, iestrādes šim priekšlikumam ir ietvertas arī likumdošanas izmaiņās.
Darba devēji izteica, ka vēlētos arī atvieglotāku birokrātisko slogu atskaišu sagatavošanā un pieteikšanās sistēmu, lai uzņēmējiem būtu vienkāršāk noslēgt līgumu ar skolēniem. Tāpat izskanēja arī priekšlikums palielināt valsts līdzfinansējumu skolēnu darba algu segšanai. Pašlaik tie ir 50% no minimālās darba algas.
Sarunas noslēgumā uzņēmēji un pašvaldības struktūrvienību pārstāvji atzinīgi novērtēja skolēnu nodarbinātības programmu un izteica gatavību arī nākamajā gadā ņemt darbā apzinīgus un motivētus skolēnus.
2014. gadā Liepājas pašvaldība ar 100% pašvaldības finansējumu izveidoja 200 darba vietas skolēniem vecuma grupā no 13 līdz 14 gadiem un 100 darba vietas 15 līdz 19 gadīgiem skolēniem ar NVA finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējais Liepājas pilsētas pašvaldības projekta „Skolēnu nodarbinātība vasarā” finansējums 2014. gadā bija 61010 eiro – 41810 eiro nodrošināja pašvaldības budžets, bet 19200 eiro tika piesaistīts no NVA finansējuma.
Liepājas pašvaldībā skolēnu nodarbinātības programma vasarā tiek īstenota no 2000. gada.
15–19 gadu veciem skolēniem darbu vasarā līdzfinansē valsts, savukārt no 2008. gada Liepājas pašvaldība radusi iespēju finansēt 200 darba vietas 13 līdz 14 gadu veciem skolēniem.
Plašāka informācija par NVA piedāvātajām iespējām darba devējiem, skatāma NVA mājaslapā šeit: http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=446
Informāciju sagatavoja:
Dace Ķēde, Liepājas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste