Šobrīd uzņēmumam „Liepājas metalurgs” un tā aptuveni 2000 darbiniekiem ir izšķirošs brīdis, jo atlikušas vairs tikai dažas nedēļas līdz gala lēmumam – īstenot tiesiskās aizsardzības plānu vai virzīt uzņēmumu maksātnespējai. Līdz administratora noteiktajam galīgajam datumam – 30.oktobrim – negribu atmest cerības, ka darbības atjaunošanai nepieciešamie līdzekļi tomēr tiks iemaksāti, taču jāatzīst, ka līdzšinējā akcionāru uzvedība pārāk optimistiskas domas nevieš.

No Liepājas un liepājnieku viedokļa raugoties, tiesiskās aizsardzības plāns ir labākais iespējamais risinājums. Galvenokārt tā iemesla dēļ, ka šis plāns vismaz dod cerību rūpnīcai atkal nostāties uz kājām un darbiniekiem saglabāt savas darbavietas. Varu teikt, ka atzinīgi vērtēju tiesas izšķiršanos apstiprināt rūpnīcai tiesiskās aizsardzības plānu.

Taču jāsaprot, ka tiesiskās aizsardzības plāns pats par sevi nav nekādas brīnumzāles, kas atrisinātu visas problēmas. Šobrīd tas ir tikai kā pamatu ieliešana mājai, bet tas, vai māja pēc tam tiks uzslieta, tas jau ir atkarīgs no tālākajiem soļiem un pārdomātām rīcībām. To diemžēl plāns nevar garantēt, un šajā jomā joprojām neskaidrības nav kliedētas – joprojām nav skaidrs, ar ko vispār nodarbojas līdzšinējie lielākie akcionāri un kādi ir viņu mērķi? Kas tiek darīts, lai piesaistītu investoru? Vai vispār notiek kaut kādas sarunas, jo gandrīz katru dienu avīžu slejās lasām dažādus savstarpēji pretrunīgus paziņojumus, taču tiesas ieceltais administrators skaidri pasaka, ka ar viņu neviens potenciālais investors nav runājis.

Izskatās, ka visu acis šobrīd pavērstas tikai nolīgtā konsultanta „Prudentia” virzienā, ar cerību, ka tie visu atrisinās. Bet man radies iespaids, ka „Prudentia” tik labi nemaz netiek galā, jo reāla investora joprojām nav! Bet kopš aprīļa sākuma, kad viņi sāka strādā pie šīs lietas, ir pagājis jau pusgads!

Protams, pašvaldība darīs visu iespējamo, lai līdzdarbotos rūpnīcas atveseļošanā. Mēs no pirmās dienas esam definējuši pašvaldībā, ka būsim gatavi pārņemt bērnu un jauniešu sporta veidu uzturēšanu, kas līdz šim bija „Liepājas metalurga” aprūpē. Tie ir liepājnieku bērni, un mums jāspēj nodrošināt, lai šie bērni varētu turpināt nodarboties ar futbolu, hokeju. Izmaksu ziņā pašvaldības budžetā tie ir aptuveni 250 000 latu, no kuriem 35 000 latu jau bija novirzīti šāgada budžetā, savukārt vēl 65 tūkstošus piešķīrām ar budžeta grozījumiem septembrī notikušajā domes sēdē. Atlikusī summa būs jānovirza gada nogalē.

Ja Metalurgs tomēr nespēs atjaunot savu darbību, tas būs vispesimistiskākais scenārijs, jo gan tiekoties ar administratoru, gan raugoties uz valdības un kreditoru kluba līdzšinējiem soļiem, tomēr redzams, ka mērķis ir panākt, lai ilgtermiņā rūpnīca atdzīvotos. Lai arī nedaudz citādāku, varbūt pārstrukturētu, varbūt ar mazāku darbinieku skaitu, taču es Metalurgu joprojām redzu kā aktīvu ražotni.

Taču, protams, mēs rēķināmies arī ar to, ka metalurgs vairs nekad nebūs tāds, kāds tas ir bijis šos pēdējos 130 gadus. Tāpēc jau vasaras sākumā kopīgi ar valdību un ministrijām pārrunājām iespējamos risinājumus Liepājai, kā veicināt jaunu darbavietu veidošanos, ja rūpnīca tomēr nogrims.

Arī ar valdību esam pārrunājuši Liepājai nepieciešamo palīdzību, ja Metalurgs savu darbību tomēr neatsāk. Ir reāls plāns, kas ietver gan darbinieku pārkvalifikāciju citām profesijām, gan cita veida pasākumus. Taču plāns satur ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc plaši to diemžēl nevaru apspriest.

Ja iestājas sliktākais scenārijs un uzņēmums „Liepājas metalurgs” paziņo par maksātnespēju, tad tas nozīmē, ka Liepājā bez darba esošo cilvēku skaits vienā mirklī pieaug par aptuveni 2000 cilvēku. Tie pamatā ir cilvēki ar augstu kvalifikāciju, pieprasīti inženieri, taču ļoti specifiskā un ierobežotā nozarē, tāpēc gan pilsētas, gan valdības uzdevums Nr.1 šādā situācijā ir maksimāli ātri veicināt šo cilvēku atgriešanos darba tirgū.

Pabalsti un sociālās garantijas ir īstermiņa risinājumi, kam pamatā esam gatavi. Metalurgs līdz šim ir veidojis sociāli atbildīgu politiku, un visi nodokļi ir maksāti, lai šādos krīzes apstākļos darbinieki varētu saņemt palīdzību.

Taču pabalsti neatrisina problēmu! Tie palīdz pārvarēt kritiskākos brīžus, bet mums ir nepieciešama valdības palīdzība, lai ieviestu ilgtermiņa risinājumus. Tie visi ir cilvēki darbspējas vecumā, kuriem būs vajadzīgs jaunas darbavietas, tādēļ no valdības galvenokārt sagaidām palīdzību, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi kopumā Liepājā.

Pirmkārt, ir nepieciešams valdības atbalsts, lai sakārtotu vairākas industriālās teritorijas, ko piedāvāt potenciālajiem investoriem jaunu ražotņu izvietošanai.
Darbavietas rada lielie ražotāji, taču lielos ražotājus un investorus nevar piesaistīt ar tukšiem vārdiem – viņiem vajag konkrētas teritorijas ar nepieciešamajām komunikācijām: ūdeni, gāzi, elektrību, pievadceļiem. Tieši tāpēc šobrīd gatavojam tehnisko dokumentāciju vairākiem zemes gabaliem Meldru ielā un Karostā, ko turpmāk varēsim piedāvāt investoriem attīstībai. Tas dos jaunas darbavietas.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka visveiksmīgāk izdodas piesaistīt jaunus investorus tad, ja viņiem ir iespējams piedāvāt noteiktu bāzi, uz kuras attīstīt savu ražošanu – Ukrainas uzņēmums „Galka” uzsāka darbību uz „Liepājas Kafijas fabrikas” bāzes, un šobrīd ir atjaunojis šīs rūpnīcas darbu, savukārt „Cotton Club” ienāca uzņēmuma „Lauma Fabrics” ēkās, kur jau bija radīta piemērota vide ražotnes attīstībai.

Plānota arī lidostas rekonstrukcija un ostas padziļināšana – abi ir ekonomiku veicinoši projekti, kas ļauj Liepājā ienākt jauniem uzņēmumiem un jau esošajiem dod iespēju kāpināt savas ražošanas jaudas.

Arī jaunatklātā prāmja līnija no Vācijas uz Pēterburgu ir jauns atspēriena punkts tranzītbiznesā strādājošiem uzņēmumiem, jo Liepāja kļūst par savienojošo punktu starp divām ekonomikas lielvalstīm.

Tiek meklēti arī ceļi, kā straujāk attīstīt tūrisma plūsmu un mērķtiecīgāk izmantot šīs nozares potenciālu, plānotas jaunas viesnīcas, izstāžu komplekss un tikko pamatakmens likts daudzfunkcionālajam kultūras centram „Lielais dzintars”, kas dos iespēju Liepājā rīkot starptautiskas konferences, izstādes, koncertus u.c. pasākumus.

Tas apliecina, ka jaunu darbavietu radīšana nav tikai kaut kādas kampaņveida aktivitātes, bet sistemātisks un pastāvīgs darbs visdažādākajos virzienos.
Otrkārt, būtisks nosacījums ir Metalurga darbinieku pārkvalifikācija. Bez „Liepājas metalurga” mums metālapstrādes nozarē ir vēl vismaz 120 uzņēmumu, taču skaidrs, ka šie uzņēmumi visus Metalurgā bez darba palikušos uzņemt nespēs.

Treškārt, esam runājuši ar valdību par Eiropas Savienības fondu sadali nākamajā plānošanas periodā, virzot atbalstu nozarēm, kam līdz šim tas nav bijis iespējams, bet kas Liepājā ir perspektīvas un var radīt veselu nozari ar tūkstošiem darbavietu visa reģiona iedzīvotājiem. Runa ir par kurortoloģiju jeb veselības tūrismu, kas ietver gan jaunu SPA kompleksu būvniecību, gan viesnīcas, atvērtos baseinus un izaugsmi apkalpojošajā nozarē.

Visbeidzot, no valdības sagaidām, lai tā nepadarītu situāciju vēl kritiskāku ar nepārdomātiem lēmumiem. Ja Metalurga darbības apturēšanas dēļ Liepājas ostā pārkrauto kravu apjoms sarucis gandrīz uz pusi, tad nedrīkst vēl uzlikt ostai papildu nodokli, kas vispār pārvilktu svītru kaut kādām jaunām iecerēm ostā. Taču reāli osta no kādreizēji militāras teritorijas jau ir kļuvusi par otru lielāko darba devēju pilsētā.

Liepājas metalurga darbības apturēšana neizbēgami atstās ietekmi arī uz Liepājas pašvaldības budžetu. Un ne tikai pašvaldības, jo sekas būs jūtamas daudz plašākā mērogā, parādoties arī valsts eksporta datos un Iekšzemes kopproduktā.

Taču pašvaldības budžetu Metalurga darbības apturēšana ietekmēs divos veidos: gan mazāki ienākumi, gan lielāki izdevumi. Mazāki ienākumi tādēļ, ka pašvaldības ienākumus galvenokārt veido attiecīgajā pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju samaksātais iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Un, apturot darbību, uzņēmums samazinājis arī savu darbinieku atalgojumu vai, sliktākā scenārija gadījumā, šie cilvēki vispār paliek uz kādu laiku bez darba. Savukārt palielina izdevumus tādēļ, ka pašvaldība jau šobrīd rēķinās, ka 2014.gada budžetā papildus līdzekļi būs nepieciešami gan bērnu un jauniešu sporta programmām, ko līdz šim uzturēja rūpnīca, gan arī piesardzīgi jāveido sociālais budžets, ņemot vērā visnotaļ neskaidro uzņēmuma darbinieku nākotni.

Taču esmu pārliecināts, ka nākamā gada budžets būs sabalansēts un pārdomāts. Jāņem vērā, ka lielākie Liepājas metalurga maksājumi Liepājas budžetā saistīti galvenokārt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem, taču tie Liepājas budžetā nenonāk tieši, bet gan caur Valsts kases sadales kontu.

Ja mēs šos nodokļu maksājumus savā kontā saņemtu tiešā veidā, tad Metalurga darbības apturēšana gandrīz momentāni ietekmētu Liepājas pilsētas budžetu, taču šobrīd mums ir noteikta summa, ko Valsts kase ir aprēķinājusi, vadoties pēc reālās nodokļu ieņēmumu izpildes ar nelielu vēsturisku nobīdi.

Uldis Sesks, Liepājas domes priekšsēdētājs