U.Sesks: „Metalurga ražošanas sašaurināšana būs jauns trieciens Liepājas un Latvijas ekonomikai”

Uzņēmuma „KVV Liepājas metalurgs” ražošanas sašaurināšana un iespējamā darbinieku atlaišana neizbēgami būs jauns trieciens Liepājas un visas Latvijas ekonomikai, tāpēc šodien, 20.maijā, Liepājas pilsētas domē sasaukta operatīvā sapulce ar Nodarbinātības valsts aģentūras un pilsētas Sociālā dienesta pārstāvju līdzdalību.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks šodien ticies ar uzņēmuma „KVV Liepājas metalurgs” jaunajiem īpašniekiem Valēriju Krištalu un Jevgēņiju Kazminu, lai pārrunātu pieņemto lēmumu apturēt tēraudkausēšanas ceha elektroloka krāsns darbību, kā arī iespējamo darbinieku atlaišanu. Rūpnīcas īpašnieki savu lēmumu pamatojuši ar ekonomiskajiem apsvērumiem, kas ietver gan problēmas noieta tirgos, gan elektroenerģijas cenu, obligāto iepirkuma komponenti, lūžņu sagādes jautājumu, kā arī metāllūžņu sertifikāciju, kas Latvijā joprojām nav sakārtots jautājums. Daļa no šīm jautājumiem būtu risināma valdības līmenī, par ko informēta arī valdības vadītāja L.Straujuma. Tiesa, uz būtiskāko jautājumu: cik darbinieku turpmāk būs nepieciešams rūpnīcas darbībai un cik tiks atbrīvoti, skaidra atbilde pašvaldībā nav saņemta.

„Ir skaidrs, ka metalurga ražošanas sašaurināšana būs jauns trieciens Liepājas un visas Latvijas ekonomikai. Tikko tikai Liepāja sāka atgūties no tiem satricinājumiem, ko ekonomikai izraisīja Krievijas noteiktās sankcijas, kad klāt jau nākamais trieciens,” situāciju raksturo Liepājas domes priekšsēdētājs U.Sesks.

Lai sagatavotos iespējamai darbinieku atlaišanai uzņēmumā „KVV Liepājas metalurgs”, šovakar Liepājas domē sasaukta arī operatīvā sanāksme, kurā piedalījušies pārstāvji no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un pilsētas Sociālā dienesta. Pēc NVA datiem, šobrīd pilsētā ir aptuveni 200 brīvas vakances, kuras var piedāvāt bez darba palikušajiem. Atsevišķās nozarēs kā ceļu būvē un celtniecībā vasaras mēnešos pieaug pieprasījums pēc darbiniekiem, tāpat vasaras sezonā pieaug pieprasījums pēc sezonas darbu darītājiem, piemēram, sabiedriskajā ēdināšanā, apkalpojošajā sektorā u.c. Papildus šobrīd no jauna uzsāktas pārkvalifikācijas programmas un risināts jautājums par subsidēto darbavietu izveidi, kur nepieciešama darba devēju lielāka iniciatīva. Pēc NVA apkopotajiem datiem, šogad ir vērojamas pozitīvas tendences darba tirgū un četru mēnešu laikā darbā iekārtojušies aptuveni 2000 reģistrētie bezdarbnieki. Pašvaldībā norit arī sarunas par vairāku jaunu uzņēmumu ienākšanu jaunizveidotajās industriālajās teritorijās, kas dotu papildus vairākus desmitus darbavietu.

Palīdzēt krīzes situācijā nonākušajiem ir gatavs arī pilsētas Sociālais dienests, kurā var vērsties tie liepājnieki, kuri palikuši bez darba vai iztikas līdzekļiem. Līdzīgi kā 2013.gadā, kad uzņēmums „Liepājas metalurgs” paziņoja par darbības pilnīgu apturēšanu un aptuveni 2000 darbinieku atbrīvošanu, arī šobrīd Sociālais dienests izstrādās informatīvu materiālu bez darba palikušajiem rūpnīcas darbiniekiem, kurā būs izskaidroti soļi un nosacījumi pieejā sociālā atbalsta saņemšanai. Atgādināsim, ka no pagājušā gada Liepājā ir ieviests arī īpašs pabalsts pārtikas iegādei kritiskā situācijā nonākušajām ģimenēm, kas palikušas bez ienākumiem. Kopējais visiem pabalstiem paredzētais budžets ir aptuveni 3 miljoni eiro.

 

 

Andrejs Rjabcevs,
Liepājas domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos

Foto: liepajniekiem.lv

Atpakaļ