Godājamie Ministru kungi, Saeimas deputāti un pašvaldību vadītāji.
Godātie ZZS biedri, kolēģi un domubiedri!

Man ir patiess prieks šodien atrasties Jūsu priekšā un nest sveicienus no pilsētas, kurā piedzimst vējš – no Liepājas. No „Liepājas partijas”, kas jau ceturto gadu ir cieša sabiedrotā Zaļo un Zemnieku savienībai, pārstāvot vienotas vērtības un intereses gan lokālā līmenī Liepājā, gan arī nacionālā līmenī Saeimā.

Vispirms es gribu teikt paldies par to sadarbību, kas šo gadu laikā ir veidojusies starp ZZS un „Liepājas partiju”. Šo gadu laikā mēs, liepājnieki, Zaļo un zemnieku savienībā esam saskatījuši sadarbības partneri, ar kuru varam dalīt vienas domas, vienus mērķus un vienus uzdevumus.

Es ceru, ka arī mūsu Aija Barča Saeimā ir bijusi spēcīgs atbalsts Zaļo un zemnieku savienībai.

Šo gadu laikā mēs esam novērtējuši tās vērtības, kas vieno gan ZZS, gan „Liepājas partiju” – proti, politiku, kas vērsta uz atbildīgu, prognozējamu, uz ģimenes un darba vērtībām būvētu valsts attīstību. Un ar vārdu „valsts” es domāju ne tikai Rīgu, bet arī reģionus! Mūs vieno ilggadīga pieredze tajā, ko darām, zināšanas, spēcīgas tradīcijas un kas īpaši svarīgi – atbildība, ko no mums sagaida vēlētājs. Kāpēc es uzsveru atbildību? Tāpēc, ka politiskā vara, nav tikai ietekme pār cilvēkiem un procesiem. Tā ir atbildība! Tā ir atbildība par cilvēkiem – to, kā viņi dzīvo, kā audzina bērnus, kā skolo, kā pelna maizi. Un atbildība arī par to, kādos apstākļos viņi pavadīs savas vecumdienas.

Pieredze un atbildība – divas lietas, kas šodienas politikā ir palikušas nenovērtētas. Kopš pēdējā Saeimas sasaukuma mums ir nācies noskatīties, kā atbildība par lēmumiem tiek aizstāta ar bezjēdzīgām reformām reformēšanas pēc. Pieredze un tradīcijas ir bijušas aizstātas ar plikām ambīcijām un nenobriedušu personību individuālo ego izpausmi. Strādājot pašvaldībā un diendienā redzot iedzīvotāju vajadzības un problēmas, es varu teikt, ka tās reformas, ko nesuši tādi kungi kā Sprūdžs, Ķīlis un citi, Latvijas iedzīvotājiem nav nesušas nekādu būtisku labumu. Drīzāk pat otrādi – atsevišķas jomas ir tā noplicinātas, ka paies gadi, līdz spēsim izlabot tās kļūdas, ko sastrādājis šis pieredzes un zināšanu trūkums.

Viens piemērs ir tā saucamā obligātā elektrības iepirkuma komponente jeb OIK. Ražotāji, kas ir visas mūsu tautsaimniecības mugurkauls, šodien maksā vienu no augstākajām elektrības cenām visā Eiropas Savienībā! Par to mēs brīdinājām jau tad, kad „Liepājas metalurgs” kā lielākais elektroenerģijas patērētājs vēl tikai saskārās ar pirmajām grūtībām. Tagad mēs visi labi zinām, kas ar šo uzņēmumu ir noticis. Es nezinu, vai ir pareizi, ka OIK dēļ apstājas tādi uzņēmumi, kuru apgrozījums ir 300 miljoni? Sekas nepaies garām nepamanītas, tāpēc šādas kļūdas tagad ir jālabo, piemēram, par pamatu ņemot Vācijā izmantotu atbalsta sistēmu, kas paredz piemērot izņēmuma nosacījumus OIK maksājumiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem.

Es domāju, ka mācītāja Jura Rubeņa vārds nevienam nav svešs. Es mēdzu ieklausīties viņa sacītajā un šodien gribu pieminēt vienu viņa atziņu, ko būtu vērtīgi paturēt prātā visiem, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu valstī. Juris Rubenis ir teicis: „Politika ir cilvēku pazīšana, nevis pasaules vadīšana.” Tam es varu pilnīgi piekrist – lai kā to kāds varbūt vēlētos, politika nedod sviras, ar ko vadīt pasauli vai procesus tepat Latvijā. Bet, esot politikā, mums ir dota iespēja un atbildība ieklausīties cilvēkos – savos vēlētājos – un pārstāvēt viņu intereses vienalga, kurā namā – Brīvības ielā 36, Jēkaba ielā 11 vai Liepājā, Rožu ielā 6.

Šodien tā ir Jūsu un mūsu atbildība darbos apliecināt Latvijas iespējas tautas izdzīvošanā un pilnvērtīgā pastāvēšanā. Ne cēlos vārdos par dzimteni, patriotismu, pienākumu… bet darbos. Es gribu, lai mēs skaidri apzināmies, kāda šodien mūsu rokās ir ielikta atbildība.

Kā mans tuvs kolēģis Grobiņas novada mērs Aivars Priedols mīl teikt par pilsētas pārvaldību: „Mēs varētu pilsētai pārņemt īpašumus citu pēc cita, bet katrs īpašums uzliek arī saimnieka pienākumu.” Katra lieta, kas nodota mūsu rokās, prasa arī mūsu gādību un kārtīgu saimnieka roku. Laikā, kad tepat kaimiņos miers ir kļuvis tik trausls un nestabils, ZZS valdībā ir uzticēta atbildība par aizsardzības nozari. Uz mums ir pavērstas gan mūsu iedzīvotāju, gan arī citu valstu valstsvīru un NATO ģenerāļu acis, vērojot, kā mēs stiprinām savu valsti – gan ar izsvērtiem politiskiem lēmumiem, gan arī praktiskiem soļiem, aicinot Latvijas vīrus kuplināt Zemessardzes rindas. Uz to es gribētu aicināt!

Mūsu rokās šodien ir nodota tik atbildīga nozare kā labklājības ministrija. Esot Liepājā, es īpaši izjūtu šīs jomas nozīmīgumu, jo pilsētā, kur tikko nogrimis viens no lielākajiem visas valsts ražojošajiem uzņēmumiem un lielākais darba vietu devējs, daudzu ģimeņu skatieni ir pavērsti Labklājības ministrijas virzienā, cerot uz palīdzību un atbalstu. Es augstu vērtēju Auguļa kungu un tikko viņa vizītes laikā Liepājā redzēju, ka visās sociālajās iestādēs viņš tiek sagaidīts kā cienīts viesis, kurš „pazīst drēbi” un zina, ko runā. Es zinu, ka viņam ir pa spēkam nest šo uzticēto pienākumu.

Visbeidzot, kā nezūdoša vērtība ZZS rokās šodien ir ieliktas arī rūpes par zemkopības nozari. Tā ir joma, kurā, manuprāt, mēs nedrīkstam ļauties nesaprātīgām Eiropas un lielveikalu ķēžu spiedienam. Mans tēvs un vectēvs visu mūžu ir bijis saistīts ar piensaimniecību, mana vectēva ražotais un eksportētais sviests savulaik celts par Anglijas karaliskās ģimenes galdā. Tāpēc man ir sāpīgi skatīties, ka mēs tomēr esam pārāk pielaidīgi lielveikalu un vairumtirgotāju diktātam. Ieejiet kādā veikalā un redzēsiet pienu no Lietuvas, tomātus no Spānijas, gurķus no Polijas un tā tālāk. Kur ir mūsu lauksaimnieku vieta? Man nav saprotams, kāpēc slimnīcās un cietumos mums jāiepērk lietuviešu piens un dārzeņi, ja mums pašiem ir savi produkti. Kāpēc bērniem skolās dodam poļu ābolus, ja mūsu pašu zemniekam tepat apkārtnē izaug tikpat veselīgi augļi un dārzeņi. Es pazīstu Dūklava kungu jau ļoti sen un gribu novēlēt viņam izturību, lai mūsu lauksaimniecība atkal kļūst tikpat produktīva, kāda tā reiz ir bijusi.

Es domāju, ka mums ir skaidri jāraugās nākotnē un jāturpina iesāktās lietas. No mums sagaida nevis neizlēmību un minstināšanos, bet skaidru nākotnes redzējumu un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Lai varam mūsu Latviju nodot nākamajām paaudzēm drošu, pārtikušu un uz stabilām vērtībām balstītu.

Liepājas Partija ir un būs vienota ar Jums šo mērķu sasniegšanā!