Nepieciešama visu reģionu attīstība, kas var prasīt nepopulāru lēmumu pieņemšanu gan ES naudas izlietošanā, gan budžeta veidošanā, savukārt Metalurga pārdošanā radušies šķēršļi

DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uz to norādīja Liepājas mērs Uldis Sesks. Pašvaldību budžeta veidošanas jomā ir vajadzīgas pārmaiņas, jo likums Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu tika pieņemts pirms vairākiem gadiem. Šai laikā daudz kas ir mainījies, un nevar būt tā, ka pilsētās vai pašvaldībās, kurās ir attīstīta ražošana, noteicošais kritērijs ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tādējādi pašvaldībās, kas ir netālu no Rīgas, nav daudz darbavietu, bet cilvēki tajās dzīvo, ir deklarējušies, rezultātā to budžets ir lielāks nekā Latvijas lielākajās pilsētās.

U. Sesks uzskata, ka pašvaldību budžetu veidošanā ir jāņem vērā vairāki kritēriji – ne tikai IIN, bet arī ekonomiskā aktivitāte un izaugsme.

DB valdes loceklis Modris Sprudzāns, atklājot DB kluba biedru tikšanos, uzsvēra biznesa attīstības lomu visā Latvijā, tai skaitā Liepājā, lai gan pilsēta cilvēkiem lielākoties saistās ar jūru un rokenrolu. Liepājā ir ļoti būtiski, lai tiktu atjaunota Liepājas metalurga (LM) darbība, neslēpa U. Sesks.

Metalurga sāga

"Mēs ceram, ka LM atsāks darbu jau šogad, tomēr ir radušies šķēršļi, un kā optimistisks termiņš ir minēts decembris, bet apgalvot to nevaru," teica U. Sesks, atgādinot, ka 20,5 milj. no jaunā LM investora KVV Group ir ieskaitīti darījuma kontā.

Lūgts komentēt pietiek.com publicēto informāciju, ka KVV Group ir pārskaitījis darījuma kontā pirmo iemaksu 20,5 miljonu eiro apmērā, bet pie administratora un tālāk pie kreditoriem, kuru vidū lielākais ir Latvijas valsts, šī nauda joprojām nav nonākusi, Liepājas mērs atbildēja: "Daļēji varu komentēt, ka KVV Group lūdza, lai valdība mainītu darījuma struktūru. Plānoto 17 milj. eiro vietā, kas bija jāieskaita šajā gadā, viņi piedāvāja ieskaitīt 21 milj. un nākamgad nedaudz pārstrukturēt banku galvojumiem, jo kopējā summa desmit gados ir vairāk nekā 100 miljoni. Protams, valdības lēmumi, vienošanās ar kreditoriem, kas ir ne tikai Valsts kase, bet arī bankas, darījuma struktūras izmaiņas nedaudz aizkavē," skaidroja U. Sesks.

Uz jautājumu, vai viņam ir pārliecība, ka decembrī LM atsāks darbību, U. Sesks atbildēja: "Es ceru. Tas nav no manis atkarīgs. Ja Liepājas dome būtu tā, kas pārdod LM, mēs rīkotos citādi un ātrāk."

Savukārt uz jautājumu, kam vajadzētu uzņemties atbildību par LM, U. Sesks uzsvēra, ka nav viena cilvēka vai lēmuma. Pirmkārt, LM, tāpat kā citus ražotājus, ļoti nopietni skāra krīze Eiropā un pasaulē. Otrkārt, zināma ir veca patiesība, ka akcionāri parasti kašķējas laikos, kad naudas ir daudz un maz, un LM nebija izņēmums. Treškārt, no tehnoloģiskā viedokļa, laikus netika paspēta velmēšanas modernizācija. Ceturtkārt, būtisks faktors ir obligātā iepirkuma komponente, kas gada laikā rada vairāku miljonu eiro izmaksas.

Uz 4finance izpilddirektora Toma Jurjeva jautājumu, cik bijušo LM darbinieku ir atraduši darbu citviet, Liepājas mērs atklāja, ka inženieri strādā Maķedonijā, Norvēģijā un citur LM līdzīgos uzņēmumos, bet 230 darbavietas uzņēmumā ir saglabātas. Viņam ir pārliecība, ka LM izdosies nokomplektēt nepieciešamo personālu.

T. Jurjevs vēlējās noskaidrot arī U. Seska viedokli par pasākumiem Liepājā, piemēram, LMT Summer Sound, un par to, vai tie dod pievienoto vērtību. Tas ir atkarībā no tā, kā pasākums tiek organizēts; mums šajā jomā ir bijušas smagas pārrunas, neslēpa U. Sesks, vēršot uzmanību uz to, ka pilsēta ir ieinteresēta, lai pasākums vairāk tiktu orientēts uz publiku, kas sasniegusi 30 gadu slieksni un kas dzīvo viesnīcās, nevis teltīs.

10 miljoni krūšturu

Tekstilnozare Liepājā ir ļoti nozīmīga – uzreiz aiz metālapstrādes. Pilsētā gadā sašuj 10 miljonus krūšturu, stāstīja U. Sesks.

Lai gan daudziem cilvēkiem tekstilnozare saistās ar Laumu, tomēr Liepājā ir aptuveni 60 mazāku un lielāku kompāniju. Jā, šobrīd nav tie labākie laiki Krievijas rubļa svārstību dēļ, taču nozare ir ļoti būtiska, lai gan tajā ir izteikts pelēkais sektors.

"Tas var patikt vai nepatikt, bet bez Krievijas tekstilnozare nevar iztikt," uzsvēra U. Sesks.

Viņš atgādināja, ka savulaik Lauma sadalījās divos uzņēmumos – Lauma Lingerie un Lauma Fabrics, kas, nopērkot rūpnīcas ārvalstīs, tiek tuvāk pasaules līmeņa kompānijām. Arī DB par to ir rakstījis, piemēram, par Lauma Fabrics plāniem rietumos iegūt elitāro veļas zīmolu pasūtījumus (03.02.2014.). Proti, uzņēmums publiski apstiprināja pērn rudenī noslēgto darījumu par 100% kapitāldaļu iegādi Vācijas tekstila ražošanas uzņēmumā Elastic Textile Europe GmbH, kas ir viens no lielākajiem elastīgo materiālu ražotājiem Eiropā. Saglabājot pasaulē pazīstamu zīmolu ar pusgadsimtu ilgu vēsturi Elastic, ir izveidots jauns uzņēmums LE Textile.


Liepājā tiek attīstītas arī citas jomas, piemēram, zivju pārstrāde, un, kā norādīja U. Sesks, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums Kolumbija Ltd., neņemot vērā sankcijas, pirmo pusgadu noslēdzis ar labiem rādītājiem.

Savukārt no Lauma Fabrics īrētajās telpās Cotton Club Liepāja ražo mitrās salvetes, kas tiek eksportētas uz Krievijas un Eiropas tirgu. Tāpat ukraiņi nesen ir nopirkuši Liepājas Kafijas fabriku. Lursoft dati liecina, ka uzņēmums 100% pieder aktīvu pārvaldīšanas kompānijai Rietumu investīciju grupa. Liepājā ir plānots attīstīt arī bijušās cukurfabrikas teritoriju, un šobrīd notiek lidostas rekonstrukcijas darbi.

Voldemāra valdes priekšsēdētājs Valdemārs Vaļkūns vēlējās noskaidrot U. Seska redzējumu, vai Liepāju nevajadzētu attīstīt kā Lietuvas pilsētu Palangu, taču mērs atbildēja, ka Liepāja ir daudzfunkcionāla pilsēta un dzīvot tikai uz tūristiem neviena Latvijas pilsēta nevar atļauties, jo to pieplūdums gadā ir tikai divus vai trīs mēnešus. Vienlaikus U. Sesks neslēpa, ka Liepājai ir grūti konkurēt ar Rīgu par jauniešu piesaisti. Lai nepazaudētus cilvēkus, piemēram, Liepājas aktieri uz studijām tika sūtīti uz Klaipēdu, nevis Rīgu, minēja U. Sesks.

Gaida lēmumus

Valstī ir nepieciešama visu reģionu attīstība, un šajā jomā valdībai ir jābūt drosmīgai lēmumu pieņemšanā, lai stiprinātu reģionus arī ārpus Rīgas, nodrošinātu līdzvērtīgus dzīves un biznesa apstākļus. Būtisks apstāklis ir Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un tā izlietojums. Tāpat Latvijā ir jāsamazina pašvaldību skaits. Latvijā ir nepieciešama politiskā griba un lēmumi, jo šobrīd līdzekļu trūkst tādās nozarēs kā medicīna un izglītība. Iepriekš šādi lēmumi tika pieņemti, teica U. Sesks, atgādinot, ka neefektīvi apsaimniekotās slimnīcas tika slēgtas. Naudas izglītībai nebūs, ja Latvijā ir skolas, kurās ir mazāk kā 100 bērnu, tādējādi nauda izkūp pa skursteni. "Latvijā ir jāpieņem lēmumi, kas jau sen ir skaidri zināmi, un tad arī parādīsies nauda.

Par reģionālo attīstību jāsaka, ka stipra Latvija būs tad, kad būs stipras ģimenes un ne tikai Rīga, bet arī citas pilsētas būs vērstas uz jaunu darbavietu veidošanu," rezumēja U. Sesks. Vidējā darba samaksa Liepājā, pēc viņa stāstītā, šobrīd ir 640–650 eiro.

irliepaja.lv

Autors: Sanita Igaune, "Dienas Bizness"

FOTO: no db.lv