Valsts prezidenta lēmums uzticēt valdības veidošanu Mārim Kučinskim, manuprāt, ir loģisks un saprotams solis, ņemot vērā, cik ilgi šajā procesā esam mīņājušies uz vietas. Kopš pašreizējās valdības vadītājas Laimdotas Straujumas demisijas ir pagājis jau vairāk nekā mēnesis, bet tā arī neesam varējuši sagaidīt kādu kandidātu no “Vienotības” rindām – vai nu paši kādu spiedienu rezultātā atkāpušies, vai arī piedāvāti kandidāti, kuri sabiedrībā nav guvuši pozitīvu vērtējumu, vai arī minēti tādi, kuriem būtu grūti panākt Saeimas deputātu vairākuma atbalstu.

Man nav šaubu par Māra Kučinska profesionālajām spējām un esmu pārliecināts, ka no viņa nesagaidīsim kādus ekscentriskus iznācienus, taču pragmatisku un izsvērtu lēmumu pieņemšanu gan. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir pateikusi, ka atbalsta M.Kučinski, un tas arī ir labs signāls. Viņam ir pieredze gan kā Valmieras pilsētas ilggadīgam mēram, gan kā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoram, gan arī darbā Pašvaldību lietu ministra krēslā un Saeimā. Zināmu laiku viņš ir bijis arī Liepājas pārstāvniecības Rīgā vadītājs un pārstāvējis Liepājas intereses sarunās ar politiķiem vai augstākajiem ierēdņiem ministrijās.

Latvijā tas ir zināmā mērā nebijis gadījums jaunāko laiku politiskajā vēsturē, ka par premjeru tiek virzīts pirmkārt reģionālas partijas biedrs, un otrkārt – cilvēks ar pieredzi pašvaldības vadīšanā. Taču Igaunijā vai citās valstīs šāda pozitīva prakse pieredzēta ne vienu reizi vien, piemēram, Tartu mēram kļūstot par premjeru. Un mēs redzam, ka reģionālās politikas jautājumos, Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma apgūšanā kā arī daudzās citās jomās igauņi ir mums priekšā un valsts mērogā ir īstenotas veiksmīgas reformas. Es domāju, tam ir liela nozīme, ka vadību vada cilvēks, kurš ir vadījis pilsētu un zina, kā dzīvo cilvēki arī ārpus galvaspilsētas.

Šobrīd Valsts prezidents ir devis uzdevumu sagatavot nākamās valdības aprises. Es domāju, ka M.Kučinskim izdosies izveidot valdību, kurā darbosies līdzšinējās trīs koalīcijas partijas – ZZS, “Vienotība” un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK. Cerams, ka “Vienotība” spēs saņemties un mobilizēties kopīgam darbam, jo partijā ir daudz pragmatiski domājošu cilvēku, kuri, domājams, nenostāsies apvainoto cilvēku pozīcijā, bet gan izrādīs vēlmi sadarboties.