Par Liepājas metalurga ķibeli, par jaunu darba vietu radīšanu Liepājā, par pilsētas radošām veiksmēm, par Kristapa Porziņģa ieguldījumu Liepājas popularizēšanā un citām vējainās pilsētas aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku.

– Kas notiek uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs? Dzirdēts, ka no 400 darbiniekiem lielāko daļu atlaidīs. Jūs esat sacījis, ka vēl pāragri uzņēmumu norakstīt kā bezcerīgu.

– Noskaņojums nav pārāk optimistisks. Ziņa, ka darbinieki tiks atbrīvoti, nav patīkama, taču nevar arī teikt, ka šāds lēmums būtu bijis negaidīts vai iepriekš neparedzams. Viena lieta ir tas, ka uzņēmums spēj saražot armatūru, bet cita lieta ir – vai spēj pārdot? Kopējā aina ir tāda, ka Latvijā ir iespējams pārdot vien aptuveni 5%, varbūt 10% no rūpnīcā saražotās produkcijas. Eiropas un pasaules metalurģijā pašlaik ir dziļākā krīze, kāda bijusi kopš 2008. gada. Eiropā pēc metalurģijas produkcijas nav pieprasījuma. Ķīna saražo piecas reizes vairāk nekā visas Eiropas Savienības valstis kopā un pārdod par 60% lētāk, nekā Eiropā ir pašizmaksa. Kamēr ES šobrīd gatavojas ieviest antidempinga pasākumus, tikmēr Ķīna nosaka toni.

Tomēr ir arī cerīgas lietas – pirmkārt, pavasarī un vasarā sāksies aktīvāka būvniecība, kuras laikā tradicionāli pieaug pieprasījums pēc Liepājas metalurga ražotās produkcijas, un, otrkārt, ES ir paudusi gatavību aizstāvēs savu metalurģijas nozari. Tāpēc esmu sacījis, ka ir par agru norakstīt uzņēmumu, ir iespējas meklēt un atrast kādu nišu, kur strādāt.

– Tomēr vai investors ir pareizais un labais? Prudentia savulaik ar lielu pompu paziņoja, ka atvedusi investoru KVV no Ukrainas. Vai nevajadzētu prasīt Prudentia atpakaļ naudu? Vai arī objektīvie apstākļi ir tādi, ka neviens investors neko labāku nevarētu darīt?

– Lai kurš būtu kļuvis par īpašnieku Liepājas metalurgam, viņam pašlaik būtu lielas grūtības atrast tirgu saražotajai produkcijai. Negribu būt nevienam par aizstāvi. Iespējams, cits uzņēmējs rīkotos kā citādi, bet viens gan ir skaidrs – lai rūpnīca veiksmīgi strādātu, ir vajadzīgi vēl papildu ieguldījumi, ir nepieciešams paplašināt sortimentu, lai tie nebūtu tikai armatūras izstrādājumi, bet tāda produkcija, ko pieprasa tirgos. Ir vajadzīga modernizācija un restrukturizācija. Zinu, ka uzņēmuma īpašnieki strādā pie dažādiem scenārijiem. Uzņēmumam ir tādi aktīvi, kas līdz šim nemaz netika pilnā apmērā izmantoti, piemēram, plašās teritorijas un dzelzceļš, kas lieti noderētu Liepājas ostas kravu loģistikai.

Valdība arī strādā pie vairākiem scenārijiem. Pašlaik valdība ir nodevusi tiesības rīkoties ar savu prasību Privatizācijas aģentūrai (PA), kurai ir pieredze darbā ar uzņēmumiem, kas nonākuši līdzīgā situācijā kā Liepājas metalurgs. Tad kādu divu mēnešu laikā būtu jāparādās vai nu kopējam scenārijam kopā ar uzņēmuma īpašnieku, vai arī kādiem citiem scenārijiem. Pašlaik par to vēl pāragri spriest, bet abas puses – gan PA, gan KVV – cenšas rast kādu risinājumu.

– Šā vai tā kāda daļa darbu zaudēs, un cilvēki gudro, ko darīt turpmāk. Ko Liepājas pašvaldība dara, lai dotu iespēju atrast viņiem jaunu darbu?

– Pašvaldība malā nestāvēs un kopīgi ar Nodarbinātības valsts aģentūru rūpēsies, lai atlaistajiem darbiniekiem būtu iespēja pārkvalificēties un iespējami ātri atgriezties darba tirgū. Liepājā ir ap 30 000 darba vietu un pašlaik brīvas ir vairāk nekā 200 vakances, tajā skaitā metālapstrādē. Mums ir 60 vidējie un mazie uzņēmumi, kas nodarbojas ar metālapstrādi. Ir, piemēram, Metālmeistars, kas taisa slieces brāļu Dukuru kamanām – precīzs, smalks darbs. Ir arī Ulda Pīlēna izveidotais UPB holdings, kas ražo gan stiklu un betonu, gan dažādas māju būvniecībai paredzētas konstrukcijas un pat koģenerācijas stacijas. Katru dienu uzņēmumā piekrauj 25 kravas automašīnas ar produkciju, kas lielākoties tiek eksportēta. Attīstoties un paplašinot darbību, viņiem arī rodas pieprasījums pēc papildu darbiniekiem. Tāpat arī Liepājas Biznesa centrā strādā virkne skandināvu uzņēmumu, kuri interesējas par kvalificētu metinātāju piesaistīšanu. Šajā biznesa centrā strādā 14 uzņēmumi, strādā ap 800 darbinieku un tiek ražotas visdažādākās lietas – riteņu diski, transportieru lentes lidostām, amortizatori, ugunsdzēsēju un ūdenslīdēju ekipējums, kas tiek pārdots 28 pasaules valstīs. Pašvaldība pēdējā gada laikā ir izveidojusi divas jaunas teritorijas, kas aprīkotas ar visu komunikāciju pieslēgumu vietām, lai tur arī varētu izveidoties jaunas ražotnes. Lai arī Liepājas metalurgs nestrādā, Liepāja arī 2015. gadā ir bijusi pilsēta, kurā saražots visvairāk rūpnieciskās produkcijas uz vienu iedzīvotāju. Metālapstrādē, tekstilrūpniecībā, pārtikas ražošanas nozarēs ir ļoti veiksmīgi uzņēmumi, kuri strādā eksportam. Piemēram, jau pieminētais Ulda Pīlēna uzņēmums nodarbina 1300 darbinieku, apgrozījums ir apmēram 130–150 miljoni eiro, produkcijai ir pieprasījums Norvēģijā, Zviedrijā, Vācijā un citviet.

Labi strādā tekstilrūpniecība. Bijusī rūpnīca Lauma ir sadalījusies divos uzņēmumos – Lauma Fabrics un Lauma Lingerie, no kuriem viens ražo materiālu, bet otrs nodarbojas ar sieviešu veļas šūšanu. Gada laikā Liepājā sašuj ap 10 miljoniem krūšturu, un produkcijas noiets ir visā pasaulē – Liepājā tapušo smalko sieviešu veļu pārdod pat Ugandā.

Tāpat Laumas teritorijā strādā arī divi jauni uzņēmumi, kas ražo tādas lietas kā, piemēram, mitrās salvetes un dažādas higiēnas preces. Nevar teikt, ka tekstilnozarei ir paši labākie laiki, jo jāmeklē jauni tirgi, jākonkurē ar Ķīnu, Baltkrieviju un citām zemēm, taču uzņēmumi turas.

– Kas ir Vecās ostmalas parks?

– Tas ir vēl viens projekts teritorijā, kur agrāk bija sērkociņu fabrika, kas vairs nepastāv. Firma Vecās ostmalas biznesa parks ir dibināta pagājušajā gadā ar mērķi attīstīt jaunas industriālas teritorijas, biroju un ražošanas telpas Liepājā. Kopējā teritorijas platība ir 3,06 hektāri, kuru plānots sakārtot, izbūvējot jaunas ēkas.

– Kas notiek Liepājas brīvostā?

– Par spīti nelabvēlīgiem ekonomikas apstākļiem, brīvostā ir pat neliels pārkrauto kravu pieaugums. Ir veikti ostas padziļināšanas darbi, uzbūvēti jauni dzelzceļa pievadi un auto ceļi. Investīcijas ir devušas pozitīvu iespaidu. Ostā pārkrauj visādu veidu kravas – graudus, kokmateriālus, RoRo prāmji, ogles, metālu, kūdru.

– Latvijā ir talantīgi cilvēki – mēdz būt veiksmes stāsti, kad jaunieši izgudro kaut ko interesantu un neticamu, kā iezagties citu zemju tirgos – piemēram, atvērt Rīgā dispečeru centru, lai apkalpotu Stokholmas taksometru izsaukumus. Ir dzirdēts, ka arī Liepājā cilvēkiem uzņēmības un fantāzijas netrūkst...

– Mums ir līdzīgi piemēri. Arī Liepājā tiek apkalpoti Stokholmas iedzīvotāju taksometra izsaukuma zvani. Tāpat Liepājā ir uzņēmums ar 100 darba vietām, kas izraksta elektrības rēķinus Romas iedzīvotājiem. Īpašnieki ir itālieši, un, kad viņiem vaicāju, kāpēc viņi izvēlējušies tieši Liepāju, viņi atbild: «Jo šeit ir izglītoti cilvēki, ir laba sasniedzamība un ātrs internets.» Tie mūsdienās ir noteicošie faktori.

Liepājā pēdējos gados arvien vairāk nostiprinās radošās industrijas, jauni cilvēki realizē apbrīnojamas idejas – ražo rokaspulksteņus no koka, rokām darinātas sandales, taisa elektrovelosipēdus un vēl visu ko. Liepājā top arī elektrokartinga trase.

– Jums ir burvīga jauna celtne – koncertzāle Lielais dzintars. Taču tā ir liela. Kas būs, ja ekonomika nevirzīsies pēc optimistiskiem scenārijiem, iedzīvotāju skaits samazināsies? Vai būs nauda, lai šo celtni uzturētu un apkurinātu?

– Liepājai vienīgajai ir savs profesionālais simfoniskais orķestris, kas var lepoties ar nu jau 135 gadus senām tradīcijām. Koncertzāle ir mājas gan šim orķestrim, gan bērnu mūzikas skolai, tur notiek izstādes, starptautiskas konferences. Ēka ir apdzīvota, notiek koncerti un festivāli, kas ir labi apmeklēti. Menedžmentam jau no paša sākuma ir bijis uzstādījums, ka nevar orientēties tikai uz liepājniekiem, bet jāskatās plašāk – jāorientējas gan uz Rīgu un citām pilsētām, gan uz tuvējo Lietuvu. Lietuvieši ir mūsu aktīvākie tūristi un apmeklē gan koncertzāli, gan Olimpisko centru, gan citus pilsētas objektus. Tāpat arī pieaug Skandināvijas valstu iedzīvotāju ieinteresētība, ko pastiprina arī tiešā prāmju līnija starp Liepāju un Nīneshamnu Zviedrijā. Strādājam arī pie Liepājas lidostas atjaunošanas – paveikta vērienīga rekonstrukcija, un pašlaik norit drošības procedūru sertifikācija, lai varētu atjaunot regulāros lidojumus.

– No Liepājas ir Ņujorkas Knicks basketbolists Kristaps Porziņģis, ar kuru visi lepojamies un apbrīnojam. Brīnišķa iespēja arī pilsētas mārketingam...

– Pie pilsētas robežām esam uzstādījuši lielus plakātus ar Porziņģa attēlu, ka Liepāja ir viņa dzimtā pilsēta. Šo savu bildi viņš tvīto arī sociālajos tīklos. Man prieks, ka Kristaps nav zaudējis saikni ar Liepāju un šogad organizēs nometni Latvijas labākajiem jaunajiem basketbolistiem. Viņš un vēl vairāki NBA spēlētāji ieradīsies Liepājā un nedēļas garumā mācīs jaunatnei basketbolu. Kristaps uzdāvinās pilsētai arī basketbola laukumu. Viņš ir sirsnīgs pilsētas patriots, kurš pats dara daudz, lai pasaulē uzzinātu, ka ir tāda Liepāja.

– Februārī plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņas ar apmēram šādiem virsrakstiem: «Aizdomas par nodokļu shēmām – arī Sesku ģimenes apsaimniekotā muižā.» Ko esat shēmojis?

– Šis ir gadījums, kad medijos ir nonākušas nepatiesas ziņas, tādēļ esmu vērsies Latvijas Televīzijā ar aicinājumu tās atsaukt. Esmu saņēmis atbildi gan no VID, gan Lauku atbalsta dienesta, kas uzraudzīja projekta īstenošanu, ka ne man, ne kādam manas ģimenes loceklim nav ne mazākās saistības ar kādām būvniecības shēmām. Nav bijis nekādu tiesvedību, nekādu uzrēķinu, pat nekādu jautājumu no kādām uzraudzības iestādēm. Pieļauju, ka tā varbūt kāda kļūda...

– Šogad pie darba ir ķērusies jauna valdība, kurai par premjeru ir Māris Kučinskis no ZZS. Liepājas partija ir viena no ZZS sastāvdaļām. Vai tagad pašvaldības sadarbība ar valdību būs pozitīvāka, ko gaidāt no jaunās valdības?

– Ir labi, ka valdība ir izstrādājusi reālu, praktisku rīcības plānu. Māris Kučinskis ir prasīgāks nekā iepriekšējā premjere, un man kā reģiona cilvēkam, kā liepājniekam ir būtiski, ka premjers ļoti labi izprot, kas ir reģioni un cik svarīga ir to attīstība. Tieši tādā veidā, caur reģionu attīstību, mēs varam runāt par veiksmīgāku valsts ekonomikas attīstību.

Vērojot ministru darbu, redzams, ka nav daudz tādu jautājumu, kas tiek nevajadzīgi novilcināti vai atlikti uz vēlāku laiku.

– Pašvaldības savulaik vienā korī lūdzās un prasīja taisnīgāku nodokļu ieņēmumu pārdali par labu pašvaldībām. Vai tagad tas vēl ir aktuāli?

– Pašvaldības nav atraujamas no valsts un otrādi. Ja iekšzemes kopprodukts palielinās un ieņēmumi valsts budžetā aug, tad vajadzētu darīt sabalansēti – lai pieaugums tiek arī pašvaldībām. Te ir runa par funkcijām, ne par to, kam būs kaut kāda mistiska nauda. Mums ir ar likumu noteikts, ka pašvaldībām ir savas funkcijas – sociālā atbildība, sports, kultūras jautājumi. Ja valsts uzliek pašvaldībām kādu jaunu funkciju, tad, protams, tam līdzi jānāk arī finansējumam. Laiku pa laikam ir diskusijas par funkcijām, kuras pašvaldības varētu veikt veiksmīgāk nekā valsts institūcijas.

– Cilvēkos ir satraukums, kas notiks ar nekustamā īpašuma nodokli – vai maksājuma apjoms spēji nepalielināsies, vai nekļūs nepanesams. Te liela loma ir arī pašvaldībai – var dot atlaides kādām iedzīvotāju grupām. Kā tas notiek Liepājā?

– Valdība ir pieņēmusi lēmumu šogad atlikt jauno kadastrālo vērtību piemērošanu, līdz ar to pašlaik vēl nav jābažījas. Taču šā gada laikā diskusiju gaitā vajadzētu panākt kādu labāku regulējumu, jo nedrīkst būt tā, ka vienā gadā nodoklis kādam iedzīvotājam, kurš mājiņā dzīvo jau 50 gadus, piepeši paaugstinās par 100% vai vairāk tikai tāpēc, ka kaimiņš pārdevis savu māju. Pie esošā regulējuma par identisku īpašumu Jūrmalā jāmaksā vairāki tūkstoši, bet kaut kur reģionā – daži desmiti eiro. Tās ir divas galējības. Bet tas vairāk izteikts vietās, kur īpašumi tiek pārdoti par ļoti augstām cenām – Rīgā, Rīgas tuvumā un Jūrmalā. Pārējā Latvijā un Liepājā tas pašlaik nerada tik lielu satraukumu.

– Liepāja ir pie jūras, tātad var domāt par kūrortu nozares attīstīšanu?

– Liepājā tik tiešām ir iespējas un tradīcijas kūrortu jomā – savulaik ir bijusi liela sanatorija...

– Vai nav tā, ka lietuvieši jau ir latviešiem ar grandiozo Druskininku kūrortu izgriezuši visas pogas un nav vairs panākami – gan Ķemeriem, gan Baldonei, gan kādiem citiem vairs nav cerību konkurēt?

– Druskininki ir aizskrējuši priekšā gan Ķemeriem, gan citiem. Bet nedomāju, ka tādēļ mums vajadzētu nolaist rokas un atmest cerību radīt savu piedāvājumu. Ir jāizmanto tie dabas resursi, kas mums ir doti, un redzu vairākas nišas, kurās varam darboties.

– Liepāja martā gandrīz mēnesi svinēja 391. pilsētas dzimšanas dienu – ar salūtu un neskaitāmiem kultūras pasākumiem. Kāpēc jūs tik ļoti svinat «neapaļu jubileju»?

– Ir jābūt arī svētkiem, ne tikai sūrajai ikdienai. Vēl labāk būtu, ja dzimšanas diena būtu vasarā, kad var justies komfortablāk. Bet liepājniekus nebaida dabas apstākļi – mums bija svētku koncerts brīvā dabā, kad no gaisa krīt slapjš sniegs un pūš īsts Liepājas vējš. Bet liepājnieki tam spītēja, pasākums bija labi apmeklēts, cilvēki bija priecīgi.

Māris Krautmanis, nra.lv