Saeimas deputāti ārkārtas sēdē apstiprinājuši mūsu jaunās valdības sastāvu un darāmo darbu deklarāciju, līdz ar to aizsākot atkal jaunu posmu un jaunu darba cēlienu. Liepājai kā pilsētai šis valdības salikums, domāju, nav pats veiksmīgākais, skatoties pēc ilgtermiņa attīstības iespējām, taču nav arī tik slikti, ņemot vērā, ka vairākus ministru portfeļus ieņems Zaļo un zemnieku savienība, ar kuru mums ir izveidojusies ilgstoša sadarbība.
Nevaru teikt, ka šī valdība no citām atšķirtos ar kaut ko īpašu – tajā ir gan sevi jau pierādījuši politiķi, kuri ministru pienākumus uzņemas pildīt ne pirmo reizi, gan arī tādi, kas pie šiem pienākumiem ķeras pirmo reizi. Taču pozitīvi vērtēju, ka arī tie, kuri šobrīd pirmo reizi sēžas ministru krēslos, atšķirībā no daudzām iepriekšējām valdībām, ir pietiekami pieredzējuši un zinoši valsts pārvaldē – piemēram, Jānis Reirs, kurš ilgstoši ir vadījis Budžeta komisiju Saeimā, vai Dana Reizniece-Ozola, kura darbojusies neskaitāmās darba grupās un bijusi Satiksmes ministrijā parlamentārā sekretāre.
Mums kā pilsētai ir svarīgi valdības izvirzītie uzdevumi un darāmie darbi reģionu attīstībai. Šajā jautājumā valdības deklarācijā Liepājas vārds tieši vai netieši parādās vairākos aspektos. Piemēram, ir prieks, ka premjere Laimdota Straujuma izprot Liepājas potenciālu, un deklarācijā ir iekļauts punkts par atbalstu kurortoloģijas nozares attīstībai. Tāpat mums svarīgi, ka valdība ir definējusi sev uzdevumu nodrošināt pašvaldībām investoru piesaistes atbalsta pasākumus, jo ikviens Latvijas iedzīvotājs pateiks, ka nav svarīgāka uzdevuma kā radīt darba vietas. Un investori ir tie, kas šīs darba vietas rada. Ar valsts un pašvaldības atbalstu un palīdzību.
Liepājai ļoti nozīmīgs ir valdībā iekļautais punkts, ka valdība vērsīs savu darbību uz to, lai samazinātu elektroenerģijas cenu negatīvo ietekmi un energointensīvu eksporta uzņēmumu konkurētspēju. Te piemērs ir rūpnīca „Liepājas metalurgs” un tās maksājumi par elektroenerģijas OIK. Ja izdosies samazināt OIK maksājumus lielajiem ražotājiem, tad varēsim runāt par rūpniecības noturēšanos, ja neizdosies – tad riskējam zaudēt savus lielākos ražotājus.
Man ir prieks, ka reģionu attīstībā ir novērtēta arī ostas un lidostas nozīme, jo paredzēts gan atbalsts aviācijas nozares attīstībai, kas ietver arī Liepājas lidostas rekonstrukciju, gan arī apņemšanās attīstīt Liepājas ostu kā konkurētspējīgu loģistikas centru, kas iekļaujas Eiropas un Āzijas tranzītceļos.
Taču darba vietas rodas ne tikai ražošanā un ostā, bet arī mākslā un kultūrā, kas ir ļoti aktīva nozare Liepājai. Liepājai vienīgajai ārpus Rīgas ir savs Simfoniskais orķestris, ir profesionāls teātris, pamazām attīstās radošie kvartāli, taču visas pašvaldības no laika gala ir runājušas par to, ka ir nepieciešams atbalsts no valsts profesionālās mākslas uzturēšanai. Šajā valdības deklarācijā ir iekļauts punkts par finansēšanas modeļa izveidi profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai ārpus Rīgas. Tāpat valdība ir apņēmusies sekmēt radošo industriju klastera veidošanos, kas būtu kā radoša vieta mākslas, zinātnes, izglītības, uzņēmējdarbības un tehnoloģiju mijiedarbībai jaunu uzņēmumu un produktu izveidei. Te Liepājai ir labas iespējas un saskatu potenciālas investīcijas.
Apstiprinātā deklarācija jeb darāmo darbu saraksts nav ne labāks, ne sliktāks kā citām valdībām, taču viss ir atkarīgs no tā, kā šī deklarācija tiks pildīta. Varu tikai novēlēt jaunajai valdībai izturību un veiksmi veikt tos svarīgus uzdevumus, kas šajā deklarācijā ierakstīti un Latvijas iedzīvotājiem, tai skaitā liepājniekiem, apsolīti.