Šodien Ministru prezidente Laimdota Straujuma, ieradusies vizītē Liepājā, preses konferencē žurnālistiem solīja rūpēties, lai neiestrēgtu jautājums par bankrotējušo uzņēmumu “Liepājas metalurgs” (LM), kā arī pauda cerību, ka Eiropas fondu līdzekļi vienmērīgi ļaus attīstīties ne tikai Rīgai un apkārtnei, bet arī pārējiem Latvijas reģioniem. Savukārt, runājot par Liepājas lidostas attīstību un autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža sakārtošanu viņa atzina, ka iepriecināt nevar.
Galvenais L.Straujumas ierašanās iemesls bija ar pašvaldības pārstāvjiem pārrunāt situāciju saistībā ar LM pārdošanas procesu un potenciālo darbības atjaunošanas progresu. Tāpat L.Straujumas vizītes mērķis bija ar domes vadību pārrunāt rīcības plānu Valdības deklarācijas īstenošanai, t.sk., par finansējuma sadali Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā.
Kā, atklājot preses konferenci, norādīja pilsētas mērs Uldis Sesks, L.Straujuma vizītē Liepājā ieradusies, lai apspriestu vairākus valstiska rakstura jautājumus. Kā būtiskākais no tiem – LM nākotne: “Jo ir svarīga uzņēmuma ātra un efektīva atgriešanās apritē.” Viņš skaidroja, ka apspriests arī jautājums par Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguvi.
Runājot par LM, Ministru prezidente atzina, ka LM problēma ir valsts mēroga problēma: “Pārrunājām situāciju, kādā esam šobrīd. Maksātnespējas administrators ir iesniedzis pārdošanas plānu, kas jāsaskaņo ar kreditoriem, tajā skaitā – valsti. Šobrīd norit saskaņošanas darbs, un esmu apsolījusi, ka nekavēsimies ne mirkli – tiklīdz būs panākta saskaņošana ar kreditoriem un maksātnespējas administratoru, jautājums tiks likts uz valdības sēdi. Tas varētu būt nākamajā otrdienā vai nedēļu vēlāk.”
Taujāta par pašas redzējumu saistībā ar LM nākotni, viņa portālam skaidroja: “Būtu ļoti labi, ja metalurgs turpinātu darbu kā viens nedalīts uzņēmums. Tas ir mērķis, ko šobrīd izvirzījušas visas puses. Jo ātrāk metalurgs atsāks darbu, jo tas būs lielāks ieguvums Latvijas tautsaimniecībai.” Viņa uzsvēra, ka jūnijā un jūlijā bijušie uzņēmuma darbinieki vairs nesaņems bazdarbnieka pabalstus: “Ja rūpnīca neatsāks darbu, tad būs 1400 cilvēku bez ienākumiem. Tādējādi var rasties lielas sociālas problēmas. Tādēļ ir svarīgi, lai uzņēmums atsāktu darbu.”
Taujāta par to, kā būs iespējams izmantot Eiropas fondu līdzekļus, L.Straujuma skaidroja, ka trešdien panākta vienošanās, kas paredz, ka 11.februārī valdība apstiprinās gan darbības programmas, gan partnerības līgumu. Tāpat viņa skaidroja, ka 6.februārī bijusi Briselē, kur tikusies ar vairākām augstu stāvošām amatpersonām: “Lūdzu pēc tam, kad būs iesniegta valdības apstiprinātā darbības programma, no Briseles puses paātrināt izskatīšanu, lai pusgada laikā būtu iespējams nokārtot visas formalitātes. Latvija šobrīd dala pirmo un otro vietu tempa ziņā ar Poliju, trešā ir Lietuva. Tātad ejam straujā tempā uz priekšu.”
L.Straujuma skaidroja, ka darbības programmai seko konkrēti pasākumi, un pauda cerību, ka kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izdosies rast risinājumu, “lai deviņas republikas nozīmes pilsētas, neskaitot Rīgu, un 21 reģionālais centrs būtu apmierināti. Šeit ir diskusija par kvotu principu, un es sliecos, ka vismaz lielākā daļa fondu tiktu dalīti pēc kvotu principa, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu. Lai pilsētas varētu nopietni plānot savu darbību ilgtermiņā. Lai nebūt jāasfaltē, bet pēc tam jārauj asfalts nost, ieguldot komunikācijas. Neatrisināmu jautājumu es tur neredzu. Kvotu princips bija arī šajā plānošanas periodā, un visas pilsētas bija apmierinātas. Iespējams, nepieciešamas kādas korekcijas, bet pie tā strādāsim.”
Ministru prezidente uzsvēra, ka viņas prioritāte šajā plānošanas periodā viennozīmīgi ir ražošanas attīstība: “Ja ir ražošana, ir darba vietas, ir nodokļi un ir iespējas sociāliem pasākumiem. Otra prioritāte ir izglītība. Neredzu, kā bez izglītības mēs perspektīvā valstī varētu attīstīties.”
Uz portāla jautājumu, vai nav cerība, ka ātrāk par 2015.gadu varētu sākties autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža, kas vārda vistiešākajā nozīmē ir viena no Latvijas vizītkartēm, bet ir ļoti sliktā stāvoklī, Ministru prezidente atzina, ka nav šajā konkrētajā jautājumā iedziļinājusies: “Satiksmes ministrijai ir plāns, kā kurš ceļa posms tiek atjaunots. Kad ceļu atjaunošanas programma būs apstiprināta, Valsts var uzņemties atbildību un uzsākt fondu apguvi. Par ceļiem šobrīd ir arī diskusijas ar Eiropas komisiju. 27% Latvijā paredzēti ceļiem, un tā ir lielākā summa starp Baltijas valstīm, kaut Eiropas komisija nav īpaši labvēlīga naudas piešķiršanai ceļiem.”
Jāpiebilst, ka vizītes laikā Liepājā Ministru prezidente apmeklēja arī vairākus uzņēmumus, apskatīja ostu un lidostu, kā arī tikās ar uzņēmējiem, lai ne tikai iepazītos ar paveikto, bet arī uzzinātu par pilsētas vajadzībām.
Viņa atzina: “Bija prieks redzēt Liepājas biznesa centra attīstību, prieks par tiem uzņēmumiem, kas ienākuši Liepājā ar investīcijām no Skandināvijas un Dānijas. Un arī par to redzējumu, ko, tiekoties ar speciālistiem, guvu attiecībā par Liepājas redzējumu attīstībai kā kompleksai pilsētas attīstībai – rūpniecības attīstībai, attīstībai kā kurortoloģijas centram, ņemot vērā to, kas šobrīd pilsētā jau ir – Olimpiskais centrs, topošā koncertzāle.”
Diemžēl, taujāta par valdības iespējamo atbalstu Liepājas lidostai, L.Straujuma atzina, ka nevar liepājniekus iepriecināt: “Eiropas fondi no 2014.līdz 2020.gadam neparedz līdzekļus reģionālajām lidostām.”
Pēc Liepājas apmeklējuma Ministru prezidente devās uz Grobiņu, lai apmeklētu SIA “Grobiņas ziedi” dārzniecību.