Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") pirmdienas rītā paziņoja par atkāpšanos no amata.

Straujuma savu lēmumu par demisiju paziņoja pēc tikšanās ar Valsts prezidentu.

Līdz ar to krīt arī pašreizējā valdība.

Laimdotas Straujumas ("Vienotība") valdības krišana ir likumsakarīgs iznākums pēdējo laiku notikumiem, aģentūrai BNS sacīja Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš.

Viņš norādīja, ka pēdējo dažu nedēļu laikā ir bijušas dažādas runas par valdības krišanu, kam vajadzēja ar kaut ko rezultēties, un Straujumas demisija ir šo runu iznākums.

Runājot par potenciālo jauno koalīciju, Bērziņš pauda, ka vēlētāju mandāts līdzšinējām trīs varas partijām - "Vienotība", NA un ZZS - nav mainījies. "Skaidrs, ka politiskais uzstādījums trīs partijām, kopš vēlēšanām nav mainījies, un tāpat skaidrs, ka "Vienotība" būs ietekmīgākā koalīcijas partija," piebilda Bērziņš.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka sarunā ar aģentūru BNS pieļāva iespēju, ka līdz gada beigām varētu izveidot jaunu valdību.

"Tālāk notiks normāla valdības veidošana," norādīja Līdaka. Vienlaikus Līdaka sacīja, ka Straujuma nebūtu atkāpusies, ja nezinātu, kas notiktu tālāk.

Taujāts par iespēju uzņemt koalīcijā opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un "No sirds Latvijai" (NSL), politiķis norādīja, ka "neredz iespēju, ka [koalīcijā] varētu uzņemt visus".

Viņš atgādināja, ka koalīcijā esošā Nacionāla apvienība (NA) iepriekš visasāk iebilda pret koalīcijas paplašināšanu. Līdaka šādu NA nostāju skaidro ar to, ka, koalīcijā uzņemot kādu no opozīcijā esošajām partijām, samzinātos NA ietekme.