Lai novērstu gadījumus, kad ekonomikas lejupslīdes ietekmē būtiski samazinās piešķiramo pensiju apmērs, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 16.jūnijā, otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par valsts pensijām”. Likumprojekts paredz pensiju kapitāla aprēķināšanā nepiemērot negatīvu apdrošināšanas iemaksu algu indeksu, tādējādi novēršot situāciju, ka ekonomiskās recesijas apstākļos samazinās arī piešķiramo pensiju apmērs.

„Ar šo likumu nodrošināsim, ka ekonomiskās lejupslīdes situācijā pensijas kapitāls vairs nesarūk un cilvēks var pilnībā paļauties uz darba gados veiktajām sociālajām iemaksām. Komisijas deputāti vēlējās spert vienu soli tālāk un kompensēt ekonomiskās krīzes ietekmē radušos jaunpiešķirto pensiju samazinājumu, taču pēc ilgstošām sarunām ar valdības pārstāvjiem līdzekļus tam rast nav izdevies. Vienojāmies šo jautājumu skatīt vienlaikus ar darbu pie nākamo trīs gadu valsts budžeta plāna, un komisija rūpīgi sekos valdības darbam pie budžeta sastādīšanas,” informē par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

„Pārdzīvotie „treknie gadi” un tiem sekojošā smagā ekonomiskā krīze parādīja, ka pensiju kapitāla aprēķināšanas sistēma nav bijusi līdz galam pārdomāta. Savā ziņā tā bija kā loterija, jo pensiju būtiski ietekmēja ne tikai paša cilvēka veiktās sociālās iemaksas, bet arī aktuālā ekonomiskā situācija brīdī, kad personas dodas pensijā. Labajos gados, pieaugot algu līmenim un nodarbināto skaitam, būtiski auga arī jaunpiešķiramās pensijas, lai gan tas īsti nebija pensionāru pašu nopelns. Savukārt krīzes ietekmē apdrošināšanas algu iemaksu indeksi strauji samazinājās, negatīvi ietekmējot pensijas kapitāla apmēru daudziem cilvēkiem,” situāciju skaidro A.Barča, piebilstot, ka šeit tomēr nepieciešama sabalansētāka pieeja.

Likumprojekts paredz ierobežot indivīdu uzkrātā pensijas kapitāla jeb uzkrāto sociālo iemaksu svārstības, nesamazinot piešķiramās pensijas apmēru gados, kad apdrošināšanas iemaksu algu indekss ir mazāks par „1”. Šādā situācijā pensiju kapitāla aktualizācijai tiks piemērots indekss „1”, tātad faktiski pensijas kapitāls paliks nemainīgs. Līdztekus likumā iestrādāts mehānisms, lai novērstu pārāk strauju pensiju kapitāla pieaugumu ekonomiskās izaugsmes gados.

Pensiju likuma grozījumi, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, paredz arīdzan pilnveidot invaliditātes pensiju pārrēķināšanas kārtību, mainoties invaliditātes grupai. Likuma izmaiņas paredz I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķina formulā ietvert lielākus koeficientus, un pensijas apmērs pārrēķina rezultātā varēs pieaugt straujāk. Pašreizējais mehānisms pārrēķina formula ļauj pensiju palielināt ne vairāk kā par 10 procentiem. Kā norādījusi Satversmes tiesa, lai arī personas, kurām mainās invaliditātes grupa, atrodas salīdzināmos apstākļos ar personām, kurām invaliditāte tiek noteikta pirmreizēji, piešķirtās pensijas apmērs abos gadījumos var būt nesamērīgi atšķirīgs.

Likumprojekts paredz pagarināt vecuma pensijas izmaksu saglabātajā invaliditātes pensijas apmērā gadījumos, kad invaliditātes pārtraukuma laiks nav lielāks par četriem mēnešiem. Patlaban vecuma pensiju izmaksu iepriekšējā apmērā turpina, ja invaliditātes pārtraukums nav ilgāks par mēnesi. Taču praksē ir gadījumi, kad persona nepagūst veikt invaliditātes ekspertīzi un pagarināt invaliditātes termiņu mēneša laikā, un nav tiesiska pamata pensiju saglabāt iepriekšējā apmērā.

Lai novērstu gadījumus, kad personas vienlaikus saņem pensiju un bezdarbnieka pabalstu, likumā paredzēts noteikt, ka vecuma pensijas izmaksa tiek pārtraukta uz laiku, kamēr persona saņem bezdarbnieka pabalstu.

Saeima galīgajā lasījumā par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” lems parlamenta 18.jūnija sēdē.

Saeimas Preses dienests, saeima.lv

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja