Iedzīvotāji no obligātas veselības apdrošināšanas sagaida uzlabojumus veselības aprūpes sistēmā, taču Veselības ministrijas piedāvājums diemžēl nerunā ne par pakalpojumu groza paplašināšanu, ne pacienta līdzmaksājumu samazināšanu tuvākajā nākotnē, uzsver Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča pēc komisijas 12.novembra sēdes, kurā deputāti iepazinās ar plānoto obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā.

„Ministrijas vīzija runā par finansējuma modeļa izmaiņām, bet deputātu jautājumi par to, kas un kad mainīsies veselības pakalpojumu saņēmējiem, šodien palika pusatbildēti. Tas liecina, ka konkrēta redzējuma par pakalpojumu uzlabošanu ierēdņiem diemžēl nav. Tuvākajā laikā nav plānots nedz paplašināt valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu, nedz mazināt pacientu līdzmaksājumus, kas, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir ļoti augsti. Tādējādi iedzīvotājiem veselības apdrošināšana praktiski nozīmēs tikai nebūtiskas izmaiņas – lai saņemtu tos pašus pakalpojumus, ko līdz šim, būs nepieciešama personas identifikācijas karte, kas būs kā atslēga apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanai,” secina A.Barča.

Kā noskaidroja deputāti, valsts veselības obligātās apdrošināšanas vajadzībām plānots novirzīt daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa – 3,65 procentus. Nodokļa likmi celt nav plānots, un arī darba devējiem papildu darbības pie nodokļu aprēķināšanas nebūšot jāveic, apliecināja Veselības ministrijas (VM) pārstāvji. Plānots, ka veselības apdrošināšanai veiktās iemaksas sāks uzskatīt no 2014.gada vidus, bet jaunā sistēma iedzīvotājiem kļūs obligāta no 2017.gada, kad veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanai būs nepieciešams uzrādīt personas identifikācijas karti. Plānots, ka jaunā sistēma ļaus samazināt naudas apjomu, ko par veselības pakalpojumiem maksā paši pacienti – no apmēram 40 procentiem to plānots pakāpeniski samazināt līdz 20 procentiem, pauda VM pārstāvji.

Saskaņā ar VM ieceri veselības obligātās apdrošināšanas pakalpojumi būs pieejami iedzīvotājiem, kas Latvijā maksā nodokļus, kā arī vairākām citām iedzīvotāju grupām – bērniem, pensionāriem, reģistrētiem bezdarbniekiem u.c. Ja sistēmas pakalpojumus izmantos citās Eiropas Savienības (ES) valstīs strādājošie Latvijas pilsoņi, viņu Latvijā saņemtos pakalpojumus saskaņā ar ES direktīvu apmaksās konkrētās valsts veselības dienesti. Savukārt neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks sniegta ikvienam bez maksas neatkarīgi no veselības apdrošināšanas statusa.

Deputāts Andrejs Klementjevs (SC) interesējās, vai veselības apdrošināšanas līdzekļiem nebūtu jāveido atsevišķs speciālais budžets, tādējādi veicinot iedzīvotāju uzticību, ka šī nauda tiks izmantota vienīgi veselības apdrošināšanas mērķiem. VM pārstāvji norādīja, ka šāds priekšlikums ir bijis, bet to ir noraidījusi Finanšu ministrija, kas konceptuāli neatbalsta jaunu speciālo budžetu veidošanu.

Savukārt deputāte Elīna Siliņa norādīja – jaunās sistēmas mērķis ir palielināt veselības aprūpes finansējumu un uzlabot pakalpojumu pieejamību, taču izvēlētie instrumenti šīs problēmas risinās minimāli, galvenokārt „atsijājot” tos, kuri strādā ārzemēs. Lai sistēma būtu godīga un efektīva, ir svarīgi noteikt minimālo nodokļu apmēru, kas ļautu pretendēt uz veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī nodrošināt iespēju nodokļu maksātājam savā „kontā” redzēt arī saņemto pakalpojumu apjomu un to faktiskās izmaksas.

Atbildot uz komisijas priekšsēdētājas jautājumu, kādā izstrādes stadijā ir likumprojekts, kas paredz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, VM pārstāvji norādīja, ka to tuvākajās nedēļās plānots apstiprināt valdībā. A.Barča vērsa uzmanību – lai likums stātos spēkā nākamā gada 1.jūlijā, laika atlicis pavisam maz, jo likumprojekta izskatīšana trīs lasījumos ir pietiekami laikietilpīga. Komisijas vadītāja aicināja līdz ar likumprojektu ziņot komisijai arī par likumu pavadošajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas saturēs daudzas pakalpojumu saņēmējiem būtiskas detaļas. 





Saeimas Preses dienests

saeima.lv