Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, kas norisināsies jau 4. oktobrī, paredzams, ka vēlētāju aktivitāte būs lielāka nekā Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Turklāt, strādājot skolā un runājot ar jauniešiem, esmu sapratusi, ka arī viņi ir apņēmības pilni iet balsot. Tas ir pozitīvi, jo nav noslēpums, ka parasti aktīvākie balsotāji ir tieši gados vecāki cilvēki.

Šobrīd liekas, ka arī jaunieši ir sasparojušies un paredzams, ka aktivitāte būs lielāka. Līdz šim vairāk bija iemeslu, kāpēc nebalsot – galvenokārt, uzskats, ka mēs jau neko nemainīsim un no mums nekas nav atkarīgs. Tieši jaunie cilvēki ir savas ģimenes un visas sabiedrības spogulis – ja ģimenē ir nostāja, ka es jau neko nemainīšu, tad droši vien arī  jaunieši par šīm lietām nedomā.

Runājot ar savu, 12. klasi, no viņu teiktā varēja secināt, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas un atsevišķi, mūsu valstij nelojāli cilvēki, kas tomēr dīvainā kārtā no Latvijas ir nokļuvuši Eiroparlamentā, raisīja pārdomas par to, ka vēlēšanās ir jāpiedalās tieši tā iemesla dēļ, lai šādi cilvēki vairs nenokļūst tur, kur viņiem nav jānokļūst.

Manuprāt, tas, ka ir jāiet, jāpiedalās vēlēšanās un jābalso šobrīd ir saprotams jebkuram. Protams, mēs varam pēc tam kritizēt un būt neapmierināti, bet kā tu vari paust neapmierinātību un kritiku, ja pats neesi šajā procesā piedalījies? Es uzskatu, ka dalība vēlēšanās ir katra pilsoņa pienākums.

Jau pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izteicu domu, ka varbūt mums vajadzētu mācīties no Eiropas attīstītajām valstīm un ņemt vērā Dānijas un citu valstu pieredzi, kur ir obligātais balsojums. Iespējams arī mums jālemj par šādas prakses ieviešanu, bet tas, protams, ir nākotnes jautājums.

Šobrīd ir izveidojies stereotipisks teiciens: "Es jau tāpat neko nevarēšu ietekmēt." Tas ir visvieglākais veids, kā no sevis novelt visa veida atbildību. Ja ievēlēs tos, kuri būs ne tie labākie valstij un nestrādās tik labi, kā mēs vēlētos, vienmēr būs attaisnojums – es par viņiem nebalsoju. Acīmredzot, tā ir arī vēlētāju pieredze, kuri tiešām ne vienmēr var ietekmēt augšējos procesus.

Vēlētājam jāizvēlas starp dažādām partijām – gan jau labi zināmām, gan mazpazīstamām un jaunizveidotām. Varētu teikt, ka balsošana par mazajām partijām jeb sīkpartijām vājina visu procesu, jo notiek sašķelšanās un sadalīšanās – diez vai šīs mazās partijas pārvarēs piecu procentu barjeru, tādēļ varbūt ir vērts paskatīties tās programmas, kur tomēr ir spēcīga komanda vai nopietni kandidāti.