Kučinskis uzteica LTV žurnālistu paveikto saistībā ar izgaismotajām iespējamajām VID darbinieku nelikumībām, vienlaikus paužot neizpratni par to, kāpēc Latvijas drošības iestādes līdz šim nav bijušas uzdevuma augstumos un nav pamanījušas iespējamos likumpārkāpumus.
 
Premjera amata kandidāts norādīja, ka Latvijā ir viens no lielākajiem drošības struktūru skaitiem Eiropā, taču LTV atklātie fakti par iespējamajām VID darbinieku nelikumībām parādīja šo iestāžu "absolūti neefektīvu darbu".

"Gribu pateikt paldies žurnālistiem, par to, par ko arī man, zinot politiku, kaut kāda nojauta bija. Bet šobrīd tas ir precīzi uzlikts (..) Un kur tad bija visi ķērāji? Jautājums ir atklāts (..) Kur visi ir ar savām funkcijām, kur ir iekšējie drošības dienesti visas blakus esošās, paralēlās [iestādes]," norādīja premjera amata kandidāts.

Ministru prezidenta amata kandidāts norādīja, ka viņš iepriekš ir ticies un aizstāvējis VID ģenerāldirektori Ināru Pētersoni. Viņa būs viena no pirmajā, ar kuru Kučinskis plānojis tikties, nonākot valdības vadītāja amatā, lai saprastu notiekošo VID sistēmā.

Jau ziņots, ka VID strādājošie izmeklētāji vai nu neuzticas bankām, vai arī cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus, izanalizējot 101 izmeklētāju deklarācijas, secināja LTVraidījums “De facto”. 33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur datus, ko var uzskatīt par satraucošiem: skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.

Pārbaudot vairāku Finanšu policijas pārvaldē strādājošo deklarācijas, LTV raidījums “De facto” atklāja, ka vecākais izmeklētājs Roberts Dirnēns no mātes - skolotājas -  saņēmis gandrīz pusmiljonu eiro vērtu mantojumu, tai skaitā – skaidru naudu. Vēlāk atklājās, ka Dirnēna ģimenei pieder vērienīgi īpašumi un virkne uzņēmumu, taču naudas izcelsme tajos – neskaidra.

Bet, pētot bijušā finanšu policista Roberta Dirnēna un viņa brāļa Kaspara Aleksandrova "finanšu impēriju", LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” atklāja, ka tās sagādāšanā banku aizdevumi nav izmantoti. Tā kā naudas izcelsme nezināma, tas rada aizdomas, ka tā iegūta naudas atmazgāšanas shēmās, kas, pērkot īpašumus, legalizēta.