Finansiālās grūtībās nonākušo metālapstrādes uzņēmumu «KVV Liepājas metalurgs» vēl ir pāragri norakstīt.

«Es domāju, ka ir pāragri norakstīt šo uzņēmumu, jo ir scenāriji un uzņēmumi tajā pašā Liepājā, kas ražo metāla produkciju un veiksmīgi to eksportē uz Skandināvijas valstīm un Eiropu, tikai nedaudz savādāku,» teica Sesks, piebilstot, ka «KVV Liepājas metalurga» ražotajai armatūrai gan tuvākajā laikā nebūs pieprasījums tādā apjomā.

Liepājas mērs atzīmēja, ka pasaulē metalurģija šobrīd piedzīvo vēl nebijušu krīzi.

Sesks uzsvēra, ka «KVV Liepājas metalurgam» ir jādomā par pārstrukturizēšanos uz plašāku sortimentu, turklāt ir jāpiesaista vēl kāds stratēģiskais investors. «Ir nepieciešamas jaunas tehnoloģijas un tādēļ, iespējams, ir jānāk talkā kādam spēcīgākam partnerim, kas zin ko ražot un ir spējīgs papildus ieguldīt šajā uzņēmumā,» sacīja Liepājas mērs.

Jau vēstīts, ka valdība sēdē otrdien aiz slēgtām durvīm spriedīs par «KVV Liepājas metalurgs» situāciju.

Ukrainas «KVV Group» pieņēmusi lēmumu par «KVV Liepājas metalurga» konservāciju. Līdz ar to kompānija grasās atlaist aptuveni 300 darbinieku. Uzņēmumā iepriekš skaidroja, ka šādi lemts, jo saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai - pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei.

Valdība sēdē 15.martā uz nedēļu atlika lēmuma pieņemšanu par «KVV Liepājas metalurgu». Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola toreiz pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka valdība par šo jautājumu nelēma, jo partiju «Vienotība» pārstāvošie ministri lūguši jautājumu par nedēļu atlikt.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka «KVV Liepājas metalurga» akcionāriem uzdoti vairāk nekā 40 papildu jautājumi saistībā ar kompānijas jauno biznesa plānu, uz kuriem valdība cer sagaidīt atbildes, tostarp par to, vai pats uzņēmums būtu gatavs investēt līdzekļus rūpnīcas darbības nodrošināšanā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens 15.martā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» sacīja, ka «KVV Liepājas metalurgam» izsniegtā kredīta apsaimniekošanu plānots nodot Privatizācijas aģentūrai (PA). «Mēs esam nopietnu pārmaiņu priekšā. Finanšu ministrija, kas līdz šim bija galvenais uzņēmuma kreditors, ir izstrādājis valdībai priekšlikumu, lai nodotu šo kredītu tālāk apsaimniekošanai PA. Iemesls, kāpēc tas ir noticis - šobrīd mēs redzam, ka «KVV Liepājas metalurga» iesniegtais biznesa plāns nenodrošina, ka turpmāk kredīta noteikumi tiks ievēroti,» teica Ašeradens, piebilstot, ka PA ir kļuvusi par valsts kapitālsabiedrību, kas zināmā mērā nodarbojas ar valdības sliktajiem aktīviem.

«KVV Liepājas metalurga» Valsts kasei iesniegtais biznesa plāns ietver maksājumu grafiku un piedāvājumu, kā apkalpot 70 miljonu eiro parādu, ieskaitot arī maksājumu atlikšanu līdz 2020.gadam. Kopā ar jaunu pamatparāda maksājumu grafiku piedāvātajā plānā paredzēta arī uzņēmuma profilam neatbilstošo aktīvus pārdošana. Atbilstoši neatkarīga auditora novērtējumam neprofila aktīvu realizācija uzņēmumam ļautu iegūt četrus līdz piecus miljonus eiro. Paredzams, ka lielākā daļa līdzekļu, kas tiks iegūta no neprofila aktīvu pārdošanas, tiks investēta uzņēmuma velmēšanas ceha modernizācijā. Atlikušo daļu paredzēts novirzīt «KVV Liepājas metalurga» parādu dzēšanai un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.

Valsts kases ieskatā kompānijas piedāvājums neatbilst gaidām par racionālu plānu strādāt gribošam uzņēmumam.

2014.gada 2.oktobrī tika parakstīts līgums par «Liepājas metalurga» pamatražotnes pārdošanu Ukrainas «KVV Group», kas par «Liepājas metalurga» pamatražotnes iegādi apņēmies samaksāt 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.

BNS