Valsts kontroles (VK) ziņojums par Liepājas SEZ darbību ir "kā jau ziņojums" un par to nav daudz strīdu, kamēr forma un veids, kā šis ziņojums tika pasniegts, izskatās "stipri tendenciozs".

To intervijā "Rietumu radio" sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs un Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

"Forma un veids, kā VK pasniegusi sava ziņojuma pamatojumus video rullītī, izskatās stipri tendenciozs, un šādi parasti dara masu mediji, kuri orientējas uz dzeltenu virzienu," sacīja Sesks.

Kā norāda Liepājas mērs, šāda VK rīcība rada bažas, kāpēc patlaban, kad tranzīta nozarei jau tāpat ir grūti, tiek runāts par ostu pārvaldes modeļa maiņu vai kaut kā privatizēšanu.

"Līdzīgi diskusiju momenti notikuši gan par Rīgas ostu, gan Ventspils ostu, un tagad ir kārta Liepājas ostai. Droši vien nākamā būs Rēzeknes SEZ," sacīja Sesks. "Šeit ļoti uzmanīgi jāseko līdzi, kā šis process virzīsies tālāk."

Sesks atzīst, ka ir labi saņemt priekšlikumus darbības uzlabošanai un Liepājas SEZ pārvalde VK priekšlikumus ieviesīs noteiktajā termiņā, tomēr Liepājas SEZ valdes sēdē nolemts izveidot darba grupu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora Andra Ozola vadībā, lai kopā ar ministru pārstāvjiem VK ziņojumu izvērtētu.

Vienlaikus VK savā revīzijā atrauti skatījusi 2013.gadu, kad bija bankrotējusi AS "Liepājas metalurgs", kad Krievijā, Kazahstānā, Lietuvā un Latvijā bija ievērojami mazāka graudu raža, līdz ar to termināļiem nebija iespējas noslēgt tādus līgumus, lai pārkrautu lielu daudzumu graudu, sacīja Sesks. Līdz ar to ostu kravu apjoms pērn bija par 30% zemāks nekā gadu iepriekš, kad Liepājas ostā pārkrauts vēsturē lielākais kravu apjoms – 7,3 miljoni tonnu.

Jau ziņots, ka VK revīzijā Liepājas SEZ vadību nodēvējusi par "nemākulīgu un neieinteresētu", tāpēc 17 gadu laikā kopš dibināšanas nav ne vēsts no attīstītas rūpniecības, kuģniecības un gaisa satiksmes, kas bija paredzētas, veidojot šo zonu.

Lai gan Liepājas SEZ aizņem aptuveni 65% pilsētas teritorijas, vadīta tiek tikai Liepājas osta. Par pārējo teritoriju SEZ pārvaldei nav nekādas intereses, līdz ar to nav arī nekādu darbību, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja VK pārstāve Ilva Liepiņa–Milzarāja.

Rezultātā kravu apgrozījums ir par 26% mazāks, nekā plānots, kuģu skaits – par 34% mazāks, ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem – par 42%, bet no ostas ceļu izmantošanas – par 44% mazāki, nekā plānots. Turklāt laikā, kad pārvaldes ieņēmumi sarūk, izdevumi pašu uzturēšanai pieaug.

LETA