Ulda Seska atbildes uz portāla jautājumiem, saistībā ar ieilgušo valdības veidošanas procesu, kurā piedalās arī Liepājas domes priekšsēdētājs.

Kāpēc koalīcijas veidošanas process ir tik ilgs un sarežģīts (Liepājā koalīciju izveidoja nedēļas laikā)?
Es nedomāju, ka koalīcijas un valdības veidošanās process rit sarežģītāk vai gausāk nekā citreiz. Galu galā jauno valdību var apstiprināt tikai jaunievēlētā Saeima, kas pirmo reizi uz sēdi sanāks 4.novembrī. Tātad ātrāk par šo datumu valdību nemaz nevar apstiprināt. Savukārt līdz šim datumam partijām ar vislielāko rūpību jāizvērtē katra politiskā spēka un kandidāta iespējas, kompetences un prasmes, lai varētu būt droši, ka ministriju darbs tiks nodots profesionālu cilvēku rokās.

Vai Lemberga kunga klātbūtne to sekmē vai kavē?
Lemberga kungs nav pirmā persona pie valdības veidošanas – valdību ir uzņēmusies vadīt „Vienotība” ar Laimdotu Straujumu priekšgalā, un visi pārējie ir sadarbības partneri. Aivaram Lembergam kā ilgstošam lielas pilsētas vadītājam valdības veidošanas sarunās ir bijuši visnotaļ pamatoti argumenti, kuros būtu vērts ieklausīties, taču negribu teikt, ka viņa klātbūtne sarunās kaut kā īpaši kavētu jaunās valdības izveidi.
 
Kāda ir Seska kunga attieksme pret smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga centieniem izveidot sev paklausīgu valdību, kā nesen LNT ziņās un citur izteicies finanšu ministrs Vilks?
Tā ir tāda publiska apmētāšanās ar dubļiem, kurā es negribu iesaistīties. Man liekas, šādi asumi izteicienos nav vietā, kad Vilks kaut ko televīzijā pasaka par Lembergu, Lembergs kaut ko atbild Vilkam, un riņķa dancis sākas atkal no jauna.

Vai Seska kungs tāpat kā Lembergs uzskata, ka Latvijas valsts parāds ir mazs, un to atkal vajadzētu palielināt, tērējot vairāk, nekā mums ir, izraisot jaunu finansiālu krīzi?
Es, līdzīgi kā Lembergs, uzskatu, ka mūsu prioritārajam mērķim būtu jābūt nevis dzīšanās pēc Eiropas Savienības pirmrindnieces statusa, kam uz papīra izskatās vislabākie skaitļi, bet mums ir jāpieiet budžeta veidošanai arī no reālajām vajadzībām un ņemot vērā to, kā dzīvo cilvēki. Vilkam piemīt tāda grāmatveža pieeja budžeta veidošanā, bet man nav pārliecības, ka šī taktika budžeta veidošanā veicina Latvijas ekonomikas augšupeju. Ja mēs skaidri zinām, ka bez papildus finansējuma nevar iztikt ne aizsardzības nozare, ne arī veselība vai izglītība, tad neredzu, kāpēc mums kā prioritāti vajadzētu izvirzīt to, ko par mums padomās citi.
 
Nedomāju, ka tas, ja mēs savu budžeta deficītu no akmenī iekaltā 1% paceltu līdz, piemēram, 1,2 vai 1,3%, izraisītu jaunu finansiālo krīzi.  Turklāt pēdējās intervijās masu medijiem arī pats finanšu ministrs Vilks jau sāk dot mājienus par to, ka bez šī budžeta deficīta paaugstināšanas vienkārši nevarēsim iztikt, jo vairākās nozarēs, kā piemēram, veselībā vai aizsardzībā situācija jau ir nonākusi tik tālu, ka valdība to vienkārši nevarēs turpināt ignorēt.

P.S.
Atbildes saņemtas ar Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieka sabiedrisko attiecību jautājumos Andreja Rjabceva starpniecību.

irliepaja.lv

FOTO: Ieva Lūka, LETA