Latvija saviem spēkiem netiks galā ar sekām, kas sagaidāmas no Krievijas noteiktā embargo importētajām pārtikas precēm, tāpēc valstīm, kas sankciju rezultātā cietīs vissmagāk, tostarp Latvijai, būtu jāprasa kādi kompensācijas mehānismi no Eiropas Savienības (ES), aģentūrai LETA atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

"Mani bažīgu dara tas, ka Krievija pie šīm sankcijām var arī neapstāties un ķerties pie citām nozarēm, un tur atsevišķiem uzņēmumiem eksporta apjomi uz Krievijas tirgus ir 70% un pat vairāk," atzina Sesks, atzīstot, ka var tikai piekrist Somijas valdības vadītāja Aleksandra Stuba teiktajam, ka sankciju tiešā un netiešā ietekme būs būtiska un var novest pie jaunas pasaules ekonomiskās krīzes.

"Es zinu, ka mūsu valdībā ir plānota ārkārtas sēde par šo jautājumu, un, manuprāt, šajā situācijā vajadzētu sekot kādiem soļiem gan no premjeres, gan ārlietu ministra - es domāju, tām valstīm, kuras visvairāk skars šīs sankcijas, būtu jāprasa kompensācijas mehānismi no Eiropas Savienības. Saviem spēkiem vien Latvija ar to netiks galā!" atzina Sesks.

Sagaidāms, ka arī Liepāja izjutīs sankciju sekas, jo lielākā daļa no tur saražotās produkcijas tiek eksportēta, tostarp arī uz Krieviju. Piemēram, pagājušajā gadā uz citām valstīm tika eksportēti 84% Liepājā saražotās produkcijas, līdz ar to var teikt, ka Liepājas ražotāji orientējas uz ārvalstu tirgiem. Šogad Liepājas eksporta īpatsvars ir nedaudz mazāks - 73,4%, taču tas joprojām ir viens no augstākajiem eksporta rādītājiem valstī, atzina Sesks.

"Statistikas cipari ir mainīgi, bet viennozīmīgi eksporta īpatsvars uz Krieviju ir augsts, līdz ar to varu teikt, ka ražošana un arī citas nozares ar augstu eksporta īpatsvaru Liepājā ir atkarīgas no notikumiem ārpus valsts robežām un to ietekmi izjutīs - gan saistībā ar tikko noteiktajām Krievijas sankcijām, gan karadarbību Ukrainā un citiem notikumiem," akcentēja Liepājas mērs.

Liepājas eksportspējīgie uzņēmēji, kuri orientējas uz Krievijas un NVS valstu tirgiem, jau vairākkārt ir izjutuši Krievijas ekonomisko satricinājumu sekas, kā tas bija, piemēram, 1997.gada Krievijas krīzes laikā, kad Liepājas pārtikas un citu nozaru uzņēmumi saskārās ar grūtībām.

"Ja salīdzinām Liepājas uzņēmēju atkarību no Krievijas šodien un pirms gadiem 10 vai 15, tad var secināt, ka uzņēmēji ir mācījušies no iepriekšējām krīzēm un Krievijas neprognozējamās politikas, tādēļ savus tirgus centušies diversificēt. Lai arī eksporta īpatsvars atsevišķiem uzņēmumiem veido 50% un pat vairāk, tomēr šiem uzņēmumiem ir noieta tirgi arī ārpus Krievijas, kuros realizēt savu produkciju," piebilda Sesks.

"Pirmā no Liepājas ražošanas nozarēm, pa ko "sitīs" Krievijas tikko noteiktās sankcijas, ir zivsaimniecība. Vēl gan jāgaida oficiāls apstiprinājums, kāda tieši produkcija ir iekļauta aizliegto preču sarakstā, taču mūsu lielākā zivju apstrādes uzņēmuma "Kolumbija Ltd" eksporta apjomi uz Krieviju veido aptuveni pusi. Tas ir uzņēmums nevis ar dažiem desmitiem strādājošo, bet nodarbina ap 350 liepājnieku. Lai nu kā, bet risks pastāv," atzina Sesks.

Tāpat esot jāskatās, kā šie globālie notikumi ietekmēs darbību Liepājas ostā, jo Krievijas izcelsmes kravas Liepājas ostas kravu apgrozījumā veido ap 20%. Ir arī lauksaimniecības kravas - graudi un lopbarība.

Kā ziņots, Krievija noteikusi "pilnīgu embargo" lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

"Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas," norādīja Medvedevs.

LETA