Liepājas metālapstrādes uzņēmumam "KVV Liepājas metalurgs" (KVV) mainīsies vadība, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" atklāja Liepājas mērs Uldis Sesks.
"Tās rīcības [no KVV vadības] ir bijušas neprofesionālas. Noteikti varēja rīkoties daudz savādāk. Šobrīd ir atstādināti uzņēmuma vadītāji un zinu, ka arī valdes priekšsēdētājs šajā nedēļā iesniegs atlūgumu. Acīmredzot tur būs cita komanda, kura tad strādās savādāk," teica Sesks.
Datu bāzes "Lursoft" informācija liecina, ka KVV valdē šobrīd ir viens valdes loceklis - Igors Kovaļenko.
Maksātnespējīgam Liepājas metālapstrādes uzņēmumam "Liepājas metalurgs" (tagad "KVV Liepājas metalurgs" (KVV)) jaunie investori Ukrainas kompānija "KVV group" nav pietiekami izvērtēta, pirmdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" atzina Liepājas mērs Uldis Sesks.
"Investora izvēles procesā vajadzēja vairāk skatīties uz to, lai uzņēmums darbotos. Bija vairāki pretendenti un bija tādi, kas savos piedāvājumos rādīja, ka viņi investēs, modernizēs un paplašinās ražošanu un sortimentu. Tā ir tā problēma pašlaik, ka uzņēmums saražo, bet tam ir šaurs sortiments un tādēļ tirgū nevar būt nozīmīgs spēlētājs. Konkrētie uzņēmēji par dārgu cenu nopirka uzņēmumu, bet investējuši viņi modernizācijā nav," klāstīja Liepājas mērs, atzīmējot, ka praktiski vienīgais tirgus, kur KVV pārdod produkciju ir Alžīrija.
Viņš atgādināja, ka trīs nedēļu laikā jaunie īpašnieki plāno iesniegt valdība jauno biznesa plānu. "Viņiem jānāk pie valdības un jāskaidro sava rīcība, jo tā ir diezgan dīvaina un haotiska," atzina Sesks, piebilstot, ka ir vairāk neskaidrību nekā skaidrību par pašreizējo KVV darbību.
Pašvaldības vadītājs uzsvēra, ka attieksme pret darbiniekiem ir lielākā nekaunība no jauno īpašnieku puses. "Tā ir vislielākā nekaunība no īpašnieku puses, ka pieņemot darbā [darbiniekus] un iedarbinot elektrokrāsni, tā tiek darbināta nevis normālā režīmā, bet gan deviņas dienas un tad pēkšņi izslēgta," teica Sesks, uzsverot, ka kārtīgs biznesa plāns ir jāizstrādā pirms ražošanas uzsākšanas, nevis pēc.
"Faktiski, viena lieta ir skaidrs, uzņēmums ir spējīgs ražot, taču galvenais ir vajadzīgi tirgi un tā laikam ir galvenā problēma, kas šobrīd rada dažādas grūtības jaunajiem īpašniekiem," teica Liepājas mērs.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka KVV 19.maijā paziņoja par ražošanas jaudas samazināšanu un daļas darbinieku atlaišanu, jo produkcijas pašizmaksas nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju citur pasaulē. Par vienu no galvenajiem iemesliem ražošanas jaudu samazināšanai KVV minēja augsto OIK.
Tāpat vēstīts, ka šogad 6.martā notika svinīgais KVV darbības atklāšanas pasākums un līdz maija vidum KVV bija saražojis 90 tūkstošus tonnu tērauda armatūras velmētavā. Līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā pusē kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 darbinieku.
Līgums par maksātnespējīgā "Liepājas metalurga" pamatražotnes pārdošanu Ukrainas kompānijai KVV tika parakstīts pērn 2.oktobrī. Ukrainas uzņēmums par "Liepājas metalurga" pamatražotni maksās 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.