Patlaban izveidotais Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmantošanas mehānisms pilsētas attīstības programmu īstenošanā jaunajā plānošanas periodā nedos rezultātus.
To intervijā "Rietumu Radio" sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), raksta LETA.
"Izveidotās programmas ir samiksētas – saucas sadarbības projekti, kur pilsēta it kā sadarbosies ar kādu no novadiem un pēc tam vēl ar kādu uzņēmēju. Tas pēc likuma nav iespējams, jo Liepāja nevar ieguldīt nevienā citā pašvaldībā un ar saviem finanšu resursiem var attīstīt tikai to teritoriju, kas ir nosprausta. Līdz ar to ir diezgan daudz pretrunu," sacīja Sesks.
Viņam arī nav pārliecības, vai šāds sarežģīts mehānisms varētu dot rezultātus un vai ministrijas un valdība, atskatoties uz 2014.–2020.gada plānošanas perioda sasniegumiem, varēs redzēt, cik daudz jaunu darbavietu radījuši ieguldītie finanšu resursi.
Jaunu darbavietu radīšanai jābūt galvenajam mērķim, kuru nedrīkstētu aizmirst, sacīja Sesks.
Patlaban notiek aktīvas diskusijas ES fondu līdzekļu sadales mehānismiem, un pirmdien notikusi kārtējā tikšanās, kurā piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL–TB–LNNK), Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amatpersonas un Ministru prezidentes biroja pārstāvji.
"Vakardienas sarunā soli uz priekšu esam pavirzījušies," sacīja Sesks. "Ja vēl Cilinskis piekritīs šiem risinājumiem, varēs teikt, ka mēs jau kaut kādā pareizā virzienā varam sākt doties."
Kā ziņots, Latvijas Lielo pilsētu asociācija nav mierā, ka pašvaldības pašas nevarēs noteikt, kādās programmās būtu ieguldāmi ES fondu līdzekļi jaunajā periodā. Lielās pilsētas neizprot, kāpēc tiks sagatavotas tādas programmas, kur pašvaldībām nemaz nav iespēju apgūt ES līdzekļus. Kā piemēru Sesks iepriekš minējis ēku siltināšanai paredzēto līdzekļu apguvi – Liepājai no šādas programmas neesot jēgas, jo visas pašvaldības ēkas jau ir nosiltinātas. Arī citām pilsētām ir citas intereses, piemēram, Jūrmalai – attīstīt kurortoloģiju.
"Latvijas iedzīvotājiem jāļauj piedalīties pašvaldību attīstības programmu izstrādē un pašiem noteikt, kādas programmas būtu jārealizē," sacīja Sesks.
Lielo pilsētu asociācija rosina izveidot vienotu integrētu pilsētu attīstības programmu ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, nevis izdalīt atsevišķus specifiskā atbalsta mērķus, nosakot katra mērķa finansējuma kvotas.
Lielās pilsētas arī uzskata, ka būtu jāizveido rezerves fonds, kas ietvertu 5% finansējuma no plānotā finansējuma nacionālās nozīmes attīstības centriem un 5% no plānotā finansējuma reģionālās nozīmes attīstības centriem. Šis finansējums būtu novirzāms Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajai industriālo teritoriju attīstības programmai, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību arī ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem.
irliepaja.lv
Foto: liepaja.lv