Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece 17.augustā reģionālajā vizītē Liepājā tikās ar Zemessardzes 44.kājnieku bataljona zemessargiem un jaunsargiem kā arī apskatīja Jūras spēku Mācību centra bāzi. Sarunā piedalījās bataljona zemessargi, bataljona komandieri un Zemessardzes komandieris ģenerālis Leonīds Kalniņš. Sarunas laikā pārrunāti gan aizsardzības, gan politiski jautājumi.
Tikšanās laikā I.Mūrniece uzsvēra, ka pēc iespējas ātrāka aizsardzības budžeta palielināšana ir prioritārs uzdevums. „Budžetā pieaugums aizsardzības jomai būs, un man ir pārliecība, ka tas tiks izmantots lietderīgi - gan ekipējumam, gan apmācībām un zemessardzes attīstībai. Nebūt ne tik senā pagātnē – „treknajos gados” - mums bijuši slikti piemēri aizsardzības naudas izmantošanai, kad, piemēram, par aizsardzības finansējumu tika celti un uzturēti sporta centri, kuros bruņoto spēku pārstāvji netika gaidīti. Ir arī citi piemēri nelietderīgiem tēriņiem. Ceru, ka tādiem tiks pielikts trekns punkts.”
Pēc neatkarības atgūšanas Latvija sāka veidot savus bruņotos spēkus un zemessardzi - no pašiem pamatiem, balstoties gan uz pašu spēkiem, gan Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas valstu sniegto atbalstu, sacīja Saeimas priekšsēdētāja. „Ir izdevies izdarīt ļoti daudz, un mums ir pamats lepoties ar paveikto. Patīkami, ka Latvijas izdarīto atzinīgi novērtē mūsu NATO partneri. Tomēr nav pamata dusēt uz lauriem - situācijas eskalācija Ukrainā un augsta ranga militārpersonu izteiktie brīdinājumi valsts drošības sfēru izvirza prioritāšu skaitā.” Sarunā zemessargi uzdeva jautājumus arī par politiskajām aktualitātēm - bēgļu uzņemšanu Latvijā, Latvijas politisko kultūru un politikas caurspīdīgumu. „Uzskatu, ka bēgļu jautājumā valdība nav pietiekami skaidrojusi Saeimas deputātiem un sabiedrībai kopumā diskusijas Eiropas institūcijās, un tas rada sabiedrības neizpratni. Strausa politika tikai vairo neizpratni un neuzticēšanos. Jūtams, ka valdībai arī pašai nav atbildes uz daudziem jautājumiem, tomēr lēmumi ir tikuši pieņemti un virzīti. Jābūt arī ļoti nopietnai risku analīzei un skaidrībai, kā tos mazināt. Pietiekamas skaidrības, kā rīkoties ilgtermiņā, nav arī Eiropas Komisijai. Tāpēc atbalstu iniciatīvu, ka pirms solījumu došanas Eiropas Komisijai turpmāk šādi jautājumi jāizdiskutē un lēmumi jāpieņem parlamentā,” sacīja I.Mūrniece.
Pēcpusdienā Saeimas priekšsēdētāja Liepājas pludmalē apmeklēja Latvijā pirmo invalīdu peldēšanās kompleksu, lai uzzinātu, kā tas ir tapis, un tiktos ar šis pludmales darbiniekiem un cilvēkiem, kuri to izmanto. „Liepājas Neredzīgo biedrība kopā ar domi ir spējusi izveidot kompleksu, kāda nav ne tikai mūsu kaimiņvalstīs, bet arī citur Eiropā. Cilvēki ar invaliditāti var izmantot peldēšanās kompleksa iespējas, lai baudītu sauli un jūru. Vides pieejamība ir ļoti svarīga. Esmu gandarīta, ka Liepājas invalīdu centra iespējas izmanto viesi no visas Latvijas un Eiropas kopumā un tas var kalpot par paraugu un iedvesmu arī Eiropā," atzina I.Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja veltīja atzinīgus vārdus Mārim Ceirulim, Liepājas Neredzīgo biedrības vadītajam un Liepājas domes deputātam, par spēju virzīt ideju, kas nepieciešama tik daudziem.
Saeimas Preses dienests