16.augustā veselības ministre Anda Čakša tikās ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču, Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāju Romualdu Ražuku, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Vucānu un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu, lai iepazīstinātu viņus ar izstrādātajiem iespējamajiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem.

Veselības ministre uzsvēra, ka veselības nozares finansēšans modeļa izvēle ir tikai viens no veicamajiem uzdevumiem, jo atbilstoši valdības izvēlei par labu kādam no piedāvātajiem modeļiem jāveic nozares reformu plāns, kas paredz pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju reģionālās pieejamības izkārtojumu, ārstniecības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu sistēmas efektīvu pārraudzību, kur  būtisks elements ir e-veselības darbība.

„Runājot par veselības aprūpes finansējumu mēs nevaram turpināt izlikties, ka kaut kur ir apslēpts liels daudzums neefektīvi pārvaldītu līdzekļu un veselība ir pietiekami finansēta. Analizējot sistēmu un meklējot iespējas ietaupīt, mēs jau esam atraduši vairākus miljonus eiro, bet nepieciešami mums ir vairāki simti. Veselības aprūpe iepriekšējos gados nav bijusi valdības prioritāte, ko skaidri apliecina veselības nozarei piešķirtais finansējums. Rezultātā Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm cilvēki vairāk mirst no slimībām, kuras 21.gadsimtā ir ārstējamas vai būtiski attālināmas,” norāda veselības ministre.

Jau ziņots, ka Veselības ministrijas atbalstītais modelis paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā (piemēram, daļēja sociālu iemaksu vai cita papildus finansējuma novirzīšana veselības aprūpei). Ieviešot šo modeli, iedzīvotājiem netiktu palielināts kopējais nodokļu slogs un tiktu nodrošināta vienlīdz pieejama veselības aprūpe visiem Latvijas iedzīvotājiem. (Veselības obligātā maksājuma noteikšana, piemēram, 1% apmērā no sociālo iemaksu objekta, ļautu gadā piesaistīt papildus veselības aprūpei ap 70 miljoniem eiro). Šis modelis pakāpeniski ļautu novirzīt veselības aprūpei 12 un vairāk procentus no valsts kopējā budžeta, ko kā minimumu iesaka Pasaules Veselības organizācija (PVO), lai varētu runāt par veselības aprūpes sistēmas efektivitāti.  Šobrīd Latvijā veselības aprūpei atvēl vien 9,8%, kas ir ievērojami mazāk kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Atbilstoši PVO atzinumam, finansiālā sloga palielināšana darbspējīgajiem iedzīvotājiem bez apņemšanās paaugstināt budžeta izdevumus veselības aprūpei mazinātu to finansiālo aizsardzību. Apzinoties situāciju, ka lielai daļai sabiedrības ienākumi ir zemi, iedzīvotāji nevarēs atļauties katru mēnesi novirzīt papildus līdzekļus 25 un vairāk eiro apmērā veselības apdrošināšanai, kas savukārt nozīmē, ka daļai iedzīvotāju nebūtu pieejama veselības aprūpe.  
Jau ziņots, ka pēc starpnozaru saskaņošanas konceptuālais ziņojums par iespējamajiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

*Pasaules Veselības organizācijas Barselonas biroja veselības aprūpes sistēmu stiprināšanai pārskats par veselības aprūpes finansēšanas politiku Latvijā un izaicinājumiem starptautiskās pieredzes kontekstā