Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien 10.septembrī, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu sociālās apdrošināšanas iemaksas par darba ņēmējiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem daļēji segt no valsts budžeta līdzekļiem. Apdrošinot jauniešus visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, sociālās apdrošināšanas likme 24,09 procentu apmērā tiktu segta no valsts budžeta līdzekļiem, bet 11 procentus maksātu darba devējs. Komisijas deputāti ar balsu vairākumu šodien izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā nolēma virzīt attiecīgus grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Likumprojekta iesniedzēju vārdā deputāts Vladimirs Reskājs (SC) komisijas deputātiem norādīja, ka šis ir vienkāršs un uzņēmējiem saprotams risinājums jauniešu bezdarba mazināšanai. Turklāt tas aptvertu visus jauniešus, ne tikai tos, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā. Piedāvātais risinājums motivēs uzņēmējus pieņemt darbā jaunieti bez iepriekšējas pieredzes, bet jauniešiem tā būs iespēja pierādīt sevi.
Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens noraidīja šādu izmaiņu nepieciešamību, argumentējot, ka patlaban atbalsts nepieciešams apmēram 7000 jauniešu, kuriem trūkst pienācīgas izglītības. Savukārt likuma grozījumi attiektos uz daudz plašāku loku - apmēram 35 000 jauniešu, no kuriem lielākajai daļai nav problēmu atrast darbu. No nākamā gada darbu uzsāks jauniešu garantijas programma, piešķirot 130 eiro mēneša dotāciju darba devējiem. Tāpat paredzēts finansiāls atbalsts personai, kas jaunieti apmāca, norādīja A.Ašeradens, atbalstot daudz mērķētāku pieeju jauniešu bezdarba problēmai.
Priekšlikums ir ļoti vilinošs darba devējiem, atzina deputāts Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK), taču šādas nodokļu atlaides jauniešu bezdarba mazināšanai nav piemērotākais risinājums. „No savas pieredzes zinu, ka izglītoti jaunieši 22 – 25 gadu vecumā ir pieprasītākais darbaspēks – viņi vēlas sevi pierādīt, ir motivēti uz karjeru, parasti vēl nav nodibinājuši ģimenes.” Problēmas šobrīd ir ar tiem, kuriem nav izglītības, uzsvēra I.Latkovskis, vēršot uzmanību arī uz pirmspensijas vecuma darbiniekiem, kuriem varētu nākties zaudēt savas darbavietas, jo viņus no darba tirgus izstumtu jaunieši, kuru darbs uzņēmējiem izmaksātu lētāk.
Atbalstot universālu un vienkāršu risinājumu jauniešu atbalstam, deputāte Elīna Siliņa vērsa uzmanību uz birokrātiskajām procedūrām valsts nodarbinātības programmās, kurās darba devēji iesaistās nelabprāt tieši smagnējo procedūru dēļ. Turklāt resursi, kas nepieciešami šo programmu administrēšanai, lieki uzpūš valsts birokrātisko aparātu, pauda deputāte.
„Turpmākajos lasījumos būtu nepieciešams precizēt vecuma grupu, uz kuru attiektos nodokļa atvieglojumi, jo sociāli apdrošināt var personas no 15 gadu vecuma. Tāpat būtu jāvērtē, cik ilgi valsts var veikt sociālās apdrošināšanas maksājumus par jaunieti, jo saskaņā ar pašreizējo piedāvājumu tie var būt pat desmit gadi,” rezumēja komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Komisija šodien vēl nelēma par atbalstu otram izskatāmajam likumprojektam, kas paredz jaunu regulējumu sezonas laukstrādnieku sociālajai apdrošināšanai. A.Barča norāda, ka deputātiem nepieciešama papildu informācija, jo radušās šaubas par to, vai valdības ierosinājums ieviest speciālu nodokļu režīmu sezonas laukstrādniekiem panāks vēlamo rezultātu un būtiski mazinās nelegālo nodarbinātību šajā jomā. „Deputātiem radušās aizdomas, ka varam gaidīt vienīgi lielāku birokrātiju, tādēļ aicināsim atbildīgās amatpersonas un nozares speciālistus uz plašāku diskusiju 18.septembrī,” pauž komisijas priekšsēdētāja.
Ministru kabinets rosina ieviest speciālu nodokļu režīmu sezonas laukstrādniekiem, nosakot 15 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Saskaņā ar likumprojektu persona, kura maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro.
Likumprojekta izstrādātāji norāda, ka dārzkopības un augļkopības nozarē vērojams augsts nelegālās nodarbinātības līmenis sezonas laukstrādnieku vidū un nesamaksātie nodokļi gadā tiek lēsti 1,75 miljonu apmērā. Ieviešot jauno regulējumu, likumprojekta autori sagaida, ka pieaugs nozarē legāli nodarbināto īpatsvars, 2017.gadā sasniedzot 20 procentus no faktiski nodarbināto skaita.
www.saeima.lv
Saeimas Preses dienests