Šī nebūs vieglā vasara, jo pilnā sparā ritēs vēlēšanu kampaņa, tomēr deputātiem būs jāgatavojas šī sasaukuma Saeimas pēdējai rudens sesijai un lemšanai par svarīgiem jautājumiem, kuru ir ļoti daudz, ceturtdien, 19. jūnijā, uzrunājot parlamentu, uzsvēra Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Prezidents mudināja politiķus turpināt darbu pie nozīmīgiem likumprojektiem, kā arī pabeigt svarīgu likumprojektu izskatīšanu. Viņš aicināja arī turpmāk kā vienu no Latvijas prioritātēm izvirzīt ar aizsardzību un valsts drošību saistītos jautājumus, kā arī veselības aprūpes un izglītības jautājumus.

Bērziņš atgādināja par savām likumdošanas iniciatīvām izpildvaras stiprināšanai. "Tieši šie deviņi mēneši, kopš likumu ierosinājumi ir iestrēguši atbildīgajā komisijā, ir skaidri pierādījuši, cik būtiska un aktuāla būtu grozījumu ieviešana," pauda prezidents.

Izmaiņas ir nepieciešama gan attiecībā uz to, ka budžeta neapstiprināšanas gadījumā "nekrīt" valdība, kas mazinātu politiskā tirgus iespējamību, gan Ministru prezidenta lomas paaugstināšana ministru izvēlē.

Tāpat, pēc prezidenta domām, būtiska ir politisko partiju darbības un vēlēšanu sistēmas pilnveide. "Ir jāatzīst, ka mūsu partiju sistēma nav īpaši stipra, tai nav spēcīgas saknes pilsoniskajā sabiedrībā, vairums partiju ir mazas un ar īsu mūžu. Turklāt partijas parasti izveidojas tieši uz vēlēšanu laiku," savu nostāju argumentēja Bērziņš.

Viņš piebilda, ka viņa izveidotā ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei strādā ar minētajiem jautājumiem un piedāvās priekšlikumus, lai mainītu esošo sistēmu. "Ir jāatrod veids, kā nodrošināt to, ka politiskās partijas funkcionē, pārstāvot pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu, nevis īslaicīgi šauras intereses. Jāveicina vēlētāju aktivitāte, lai tā nebūtu tik zema kā šā gada maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās," uzskata Bērziņš.

Nepieciešams arī palielināt minimālo biedru skaitu tām partijām, kuras piedalās Saeimas vēlēšanās, vai noteikt, ka vēlēšanās drīkst piedalīties tikai tādas partijas, kuras pastāvējušas noteiktu laiku pirms vēlēšanām, uzsvēra prezidents.

Viņš norādīja, ka 11.Saeima ir pieņēmusi 780 likumu. Kā būtiskākos viņš minēja Fiskālās disciplīnas likumu, Eiro ieviešanas kārtības likumu un jauno Būvniecības likumu, kura spēkā stāšanās objektīvu apstākļu dēļ ir atlikta.

Saprotama arī pastiprinātā uzmanība, kas pievērsta valsts aizsardzības jautājumiem, ņemot vērā esošo situāciju Ukrainā un drošības politikas izaicinājumus Eiropā un visā pasaulē. "Mēs varam paļauties uz NATO partneriem, bet arī pašiem ir jārūpējas par savu drošību un jāpilda solījumi, ko esam devuši saviem sabiedrotajiem," bilda Bērziņš.

Tādēļ nepieciešams noteikt konkrētu ikgadēju aizsardzības finansējuma pieaugumu, lai tas sasniegtu 2% līmeni no iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam, kā to paredz Valsts aizsardzības finansēšanas likumprojekts, akcentēja Bērziņš. Vienlaikus jānodrošina, lai valsts aizsardzībai novirzītie resursi tiktu izlietoti racionāli un efektīvi.

Tāpat svarīgi sektori, kuriem turpmāk būtu jāvelta pastiprināta vērība, ir veselības aprūpes sistēma un izglītība, jo "galu galā arī izšķirīgā lēmuma pieņemšanu par palikšanu Latvijā vai došanos projām no mūsu valsts ir saistīta ar šo jautājumu risināšanu", norādīja politiķis.

Latvijas mediķu atalgojums pat uz Baltijas valstu fona ir salīdzinoši zems, kādēļ pacientiem nereti nākas maksāt par to, ko nesedz valsts budžets. Ne visi to var atļauties, tādēļ pieaug ielaistu un neārstējamu saslimšanu skaits, demogrāfiskais stāvoklis joprojām ir satraucošs, mūsu paliek arvien mazāk, uzskata Bērziņš.

Savukārt profesionālajā izglītībā Latvija acīmredzami atpaliek no kaimiņvalstīm, kā arī trūkst kvalificētu pasniedzēju tehniskajās disciplīnās, arī mācību programmas ne vienmēr atbilst darba tirgus prasībām, klāstīja prezidents.

Viņš sacīja: "Tādējādi tiek "izskoloti" jauni bezdarbnieki, kas nevar atrast savu vietu šajā valstī un likumsakarīgi pieņem lēmumu doties projām. Profesionālā izglītība ir arī Latvijas lauku nākotne, jo bez mūsdienīgām zināšanām un prasmēm, kas nepieciešamas lauku apvidos, nebūs ne uzņēmējdarbības, ne attīstības, ne cilvēku."

Tāpat, iedzīvotāju skaitam sarūkot, joprojām paliek neatbildēts jautājums, kāds ir optimālais skolu skaits Latvijā un kuras skolas vēl būtu jāslēdz, un ko darīs tie skolotāji, kuri paliks bez darba. Tieši šī jautājuma risināšanā lielāka loma ir jāuztic pašvaldībām, jo tikai vietējā vara var novērtēt reālo situāciju savā teritorijā, pieņemt atbilstošu lēmumu un palīdzēt tiem skolotājiem, kam būs nepieciešama pārkvalifikācija vai cita veida atbalsts, ja pedagoģiskais darbs būs jāpārtrauc, uzsvēra prezidents.

Šajās jomās, kurās nav vienkāršu risinājumu, darbs būs jāturpina arī 12.Saeimai. Strādājot pie konkrētu problēmu risinājumiem, nevajadzētu aizmirst, ka normatīvie akti jācenšas izstrādāt tā, lai vairākums atbalstītu tajos pieņemtās izmaiņas.

Bērziņš atgādināja, ka 11.Saeimas darbības laikā deviņas reizes izmantojis tiesības nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumus. Sadarbību pie risinājumu rašanas šajās situācijās viņš vērtēja kā konstruktīvu.