Liepājas Valsts tehnikumā sākušies vērienīgi rekonstrukcijas darbi, pēc kuru beigām "šī būs viena no modernākajām, ja ne pati modernākā" profesionālās izglītības iestāde Latvijā, intervijā "Rietumu Radio" sacīja tehnikuma direktors Agris Ruperts.
Jau ziņots, ka Liepājas Valsts tehnikums noslēdzis vienošanos ar Valsts izglītības attīstības aģentūru par mācību aprīkojuma modernizācijas un infrastruktūras uzlabošanas projekta īstenošanu, kura kopējās izmaksas sasniegs 18,8 miljonus eiro.
"Gandrīz četri miljoni eiro tiks novirzīti mācību aprīkojuma modernizācijai, un gribētu teikt, ka 2015.gada 1.septembrī, kad atgriezīsimies rekonstruētajās telpās, Liepājas Valsts tehnikums būs viena no modernākajām, ja ne pati modernākā profesionālās izglītības iestāde Latvijā," sacīja Ruperts.
Kā norāda tehnikuma direktors, Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums būs 86% jeb 16,17 miljoni eiro, un tas tiek virzīts valstī noteiktajām prioritārajām nozarēm - tūrismam, sabiedriskajiem pakalpojumiem un metālapstrādei. Līdz ar to tehnikumā no jauna tiks iekārtotas ēdināšanas laboratorijas, mācību virtuve, mācību restorāns, kā arī paredzēts iegādāties jaunas iekārtas tieši mehatronisko sistēmu tehniķu programmas apguvei.
"Tas [finansējums mācību aprīkojuma iegādei] izklausās ļoti iespaidīgs, bet, ja viens mazs robotīno iepriekš izmaksāja 6000 latu, tad tas nebūt nav tas lielākais," sacīja Ruperts. "Sadalot pa specialitātēm, esam centušies noteikt prioritātes, un, protams, tas nenozīmē, ka mēs atsakāmies no visām iepriekš iegādātajām iekārtām, bet ir jāiet laikam līdzi."
Gatavojot mācību iekārtu sarakstu, visas tehniskās specifikācijas tika saskaņotas ar attiecīgās nozares asociācijām un nozaru ekspertu padomēm, līdz ar to mācību procesa vajadzībām tiks iepirktas mūsdienīgas iekārtas, kas ir nepieciešamākās šajā nozarē, sacīja Ruperts.
Tehnikuma ēkas, kurās notiks rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas būvdarbi, jau 25.februārī simboliski kopā ar ēku atslēgām nodotas būvnieku rīcībā, bet aprīļa vidū būvniekiem tiks nodotas arī telpas, kur notiks būvdarbu trešā kārta. Būvnieki no pilnsabiedrības "Piegādātāju apvienība RBSSKALS, RBSSKALS Būvvadība un RBSSKALS Būvsabiedrība" jau sākuši priekšdarbus, teritorijas iežogošanu.
Būvdarbi norisināsies trīs kārtās. Pirmā kārta paredz skolas ēkas, mācību un ražošanas korpusa Ventspils ielā 51, Liepājā, un praktisko apmācību korpusu Vānes ielā 4, Liepājā, rekonstrukciju.
"Ventspils ielā 51 ir ļoti daudz neizmantotu telpu. Ēka tika celta pagājušā gadsimta 70.gadu beigās kā galantērijas kombināta "Lauma" mācību bāze, tādēļ tur ir ļoti lielas darbnīcas ar sešus metrus augstiem griestiem, kurus esam paredzējuši dalīt starpstāvos," sacīja Ruperts.
Otrajā kārtā notiks dienesta viesnīcas Ventspils ielā 51A, Liepājā, rekonstrukcija, bet trešajā kārtā - mācību korpusa Vānes ielā 4, Liepājā, rekonstrukcija. Būvdarbi norisināsies vienlaikus visās kārtās, un to paredzētais ilgums ir 15 mēneši. 2015.gada septembrī Liepājas Valsts tehnikuma audzēkņi sāks mācības rekonstruētajās telpās.
Plānotās būvniecības izmaksas ir 14 317 437 eiro, bet jaunās iekārtas izmaksās četrus miljonus eiro. Projekta kopējās izmaksas ir 18 807 941 eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 16 174 829 eiro, bet valsts finansējums - 2 633 112 eiro.
Mācību process tehnikumā saistībā ar gaidāmajiem būvdarbiem ir pārkārtots. Daļa vispārizglītojošo priekšmetu joprojām tiek apgūti Vānes ielas mācību korpusā, bet drēbnieki un tērpu stila speciālisti savas zināšanas un prasmes apgūst SIA "Lauma Fabrics" ēkā. Savukārt tehnisko specialitāšu audzēkņi savas praktiskās iemaņas pilnveido K.Ukstiņa ielas darbnīcās. Ukstiņa ielas ēku kompleksā tiek pasniegti arī daļa no vispārizglītojošajiem un biznesa un pakalpojumu nodaļas speciālajiem priekšmetiem. Tur tuvākos 15 mēnešu atradīsies arī tehnikuma administrācija.
Latvijā uzņēmēji minimāli iesaistās profesionālās izglītības metodisko materiālu izstrādē, intervijā "Rietumu Radio" sacīja Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts.
Uzņēmēju vājo ieinteresētību Ruperts skaidro ar smagnējo mācību programmu izstrādes procesu, līdz ar to uzņēmējiem nav laika iedziļināties šajos jautājumos un iesaistīties metodisko materiālu izstrādē.
"Uzņēmējam galvenais un svarīgākais jautājums ir pelnīt," sacīja Ruperts. "No otras puses, Latvijā valsts atbalsts uzņēmējiem, kas iesaistās profesionālās izglītības satura izmaiņās, ir ļoti minimāls, pretēji tam, kā tas ir Igaunijā, kur noteiktas nodokļu atlaides."
Viņš gan norāda, ka valstiskā līmenī izmaiņas lēnām notiek - ir izveidotas 12 nozaru ekspertu padomes, taču galvenokārt darbs notiek uz personīgu, ilgstoši veidotu kontaktu bāzes.
Uzņēmēji iesaistās kvalifikācijas eksāmenu vērtēšanā, bet metodisko materiālu izstrādē iesaiste ir minimāla, sacīja Ruperts.
Prakses vietas gan uzņēmumi studentiem piedāvā. Ruperts norādīja, ka Liepājas Valsts tehnikums pats vēršas pie uzņēmumiem ar lūgumu iesniegt informāciju, kādās profesijās un cik daudz praktikantu viņi būtu ar mieru uzņemt. Vienlaikus savus piedāvājumus un vēlmi pieņemt praktikantus izsaka arī paši uzņēmumi.