Šodien, 22.jūlijā, Liepājā ieradās Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure, lai klātienē apskatītu iespējamo cietuma būvniecībai paredzēto zemes gabalu Alsungas ielā 29, kā arī parakstītu nodomu protokolu ar pašvaldības vadību par iespējamo sadarbību cietuma būvniecībā. Jaunais cietums tiks būvēts Liepājā, parakstot nodomu protokolu, apstiprināja G.Bērziņš.
Vienos dienā G.Bērziņš un I.Spure kopā ar Liepājas domes vadību un Būvvaldes ekspertiem apskatīja zemes gabalu Alsungas ielā 29, kuru pašvaldība ir rezervējusi jaunā Kurzemes cietuma būvniecībai. Zemesgabals jau nodots Tieslietu ministrijas īpašumā.
Savukārt divos dienā Liepājas pilsētas domes Lielajā zālē tika parakstīts nodomu protokols starp Tieslietu ministriju un Liepājas pilsētas domi par plānoto sadarbību cietuma būvniecības procesā, ieslodzīto resocializācijas veicināšanu un atbalstu ieslodzīto nodarbinātības veicināšanai.
Pamatojoties uz to, ka Ministru kabinets 2014.gada 22.jūlijā atbalstīja Tieslietu ministrijas darbu pie jaunā cietuma būvniecības procesa nodrošināšanas uz valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma Alsungas ielā 29, Liepājā, puses noslēdza Nodomu protokolu, kurā apliecināja savu gatavību sadarboties un sniegt savstarpēju atbalstu jaunā cietuma Alsungas ielā 29 būvniecības procesa un nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanā; sadarboties un sniegt savstarpēju atbalstu efektīvas jaunajā cietumā izvietoto ieslodzīto resocializācijas nodrošināšanai, nodrošinot ieslodzīto sociālās uzvedības korekciju, nodarbināšanu un iesaisti visu veidu izglītības apguvē; veicināt ieslodzīto nodarbinātību ar mērķi sniegt legālajam darba tirgum noderīgu pieredzi un darba prasmes, tādējādi veicinot integrāciju darba tirgū un samazinot atkārtota noziedzīga nodarījuma risku.
Kā žurnālistiem skaidroja G.Bērziņš, ideja par jauna cietuma būvniecību Latvijā meklējama 2007.gadā, kad tika sākts izstrādāt koncepciju par ieslodzījuma vietu reformu. “Visas ieslodzījuma vietas ir tapušas padomju laikā, ar tam laikam atbilstošu infrastruktūru. Kopš Latvija atguva neatkarību, ieguldījumi nav bijuši,” viņš skaidroja.
Un turpināja: “Pateicoties starptautiskai sadarbībai labiekārtotas ir ieslodzījuma vietas Cēsīs un Olainē., taču kopējā situācijas uzlabošanā nepieciešami lielāki ieguldījumi. Uz to norāda Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, kas Latvijai uzliek maksāt kompensācijas par cilvēktiesību pārkāpumiem infrastruktūras jomā. Visos šādos gadījumos Latvija maksā ievērojamas summas. Tādēļ vienīgais risinājums ir jaunu cietumu būvniecība.”
G.Bērziņš arī piebilda, ka Igaunija šajā ziņā Latviju krietni vien apsteigusi, jo Igaunijā plānoti trīs jauni cietumi, no kuriem divi jau uzbūvēti: “Tādēļ piesaistījām Igaunijas konsultantus, kas palīdzēs projektēšanas jautājumos. Nav nepieciešams izgudrot velosipēdu no jauna.”
Pēc G.Bērziņa teiktā jaunā cietuma būvniecība nesīs vairākus ieguvumus: “Jaunajā ieslodzījuma vietā plānots nodarbināt aptuveni 450 cilvēkus – uzraugus, mediķus u.c. Pašreizējā Liepājas cietumā ir nodarbināti 140 cilvēki. Prognozēju, ka daļa pretendēs uz darbu jaunajā cietumā, un līdz ar to šis objekts būs interesants Liepājai kopumā.”
“Otrkārt, pēc jaunā cietuma pabeigšanas vecā cietuma ēka tiks slēgta un iegūs citu pielietojumu,” viņš turpināja: “Trešais ieguvums būs ieslodzīto nodarbinātības iespēja, jo kompleksā plānota vieta ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Komersanti varēs slēgt līgumus. Latvijai šāda pieredze jau ir. Līdz ar to domāju, ka ieguvumi ir vērā ņemami. Turklāt būs iespēja nodrošināt, lai jaunajā cietumā nevarētu ienest mobilos tālruņus, narkotikas u.c. Pašreizējo cietumu vecā infrastruktūra šādu iespēju pilnībā neļauj garantēt.”
Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs neslēpa, ka pirmā vieta, kas pretendējusi uz jauna cietuma būvniecību Latvijā, bijusi Olaine. Liepāja sākotnēji bijusi tikai kā rezerves variants. Uz portāla jautājumu, kādēļ tad tomēr pieņemts lēmums jauno Kurzemes cietumu būvēt tieši Liepājā, G.Bērziņš paskaidroja: “Liepājas pašvaldība bija rezervējusi piemērotu zemesgabalu Alsungas ielā 29. Taču gala lēmumu ietekmēja igauņu konsultantu izvēle, ņemot vērā Liepājā šim projektam piemēroto infrastruktūru – ūdensapgādi, siltumapgādi u.c.”
Jaunais Kurzemes cietums Alsungas ielā 29 tiks būvēts uz zemesgabala, kura platība ir 30,5 hektāru. Kā portālam skaidroja I.Spure, cietuma platība būs aptuveni 40 tūkstoši kvadrātmetru: “Kompleksa perimetram jābūt taisnstūrim, kuram apkārt ir drošības josla. Tāpat izvirzītās prasības paredzēja, ka tiešā tuvumā nedrīkst atrasties dzīvojamā zona un dzelzceļš, pa kuru tiek transportētas bīstamas kravas. Liepāja savu mājas darbu bija izpildījusi teicami – pieejama gan ūdensapgāde, gan siltumapgāde u.c. komunikācijas.”
Pēc viņas teiktā kopumā jaunajā cietumā ieslodzījuma vietas būs 1200 personām: “Ieslodzījuma vietas būs visām ieslodzīto kategorijām, izņemot sievietes un nepilngadīgās personas. Būs gan iepriekšējās izmeklēšanas kameras, gan slēgta tipa. Daļēji slēgta tipa, kā arī atklātā tipa cietuma infrastruktūra. Atklātā tipa cietumā vietas paredzētas aptuveni 50 personām. Viens bloks plānots augsta riska ieslodzītajiem, kam maksimālais režīms. Tāpat būs padomāts par personām, kam piemērots apcietinājums, bet kuri ir ar psihiska rakstura traucējumiem.”
Pamatā ieslodzītie tiks izmitināti divvietīgās kamerās, skaidroja G.Bērziņš: “Drošības apsvērumu dēļ.” I.Spure piebilda , ka cietuma apsardzi nodrošinās nevis neskaitāmi apsargi daudzos tornīšos, bet gan būs viens apsardzes tornis un apsardze tiks nodrošināta ar modernajām tehnoloģijām: “Ap cietumu nebūs cilvēku ķēde. Turklāt teritorijā galvenā pārvietošanās būs zem zemes, pa tuneļiem.”
G.Bērziņš norādīja, ka jauno cietumu plānots pabeigt 2018.gadā: “Tad tas varētu sākt darbu.” Taču piebilda: “Taču līdz tam vēl daudz jāpaveic.” Viņam pievienojās I.Spure, uzsverot: “Infrastruktūra neatrisinās visus jautājumus, tādēļ līdz 2018.gadam daudz jāpaveic, lai sabiedrība justos droša un pasargāta. Ieslodzījumu būves Latvijā ir no 19.gadsimta sākuma, vēl Cariskās Krievijas guberņas cietuma ēkas, kas nav piemērotas mūsdienu soda izpildei.”
G.Bērziņš pastāstīja, ka šā gada 30.aprīlī noslēgts līgums par būvprojekta izstrādi: “Šim procesam atvēlēti 24 mēneši.” Tāpat pēc viņa teiktā iezīmēts jaunā cietuma būvniecībai nepieciešamais finansējums. Pēc viņa teiktā būvniecība izmaksās ap 60 miljoniem eiro, tāpat paredzēti līdzekļi projekta izstrādei un autoruzraudzībai.
Savukārt, runājot par apkārtnes iedzīvotāju un liepājnieku drošību pēc jaunā cietuma būvniecības, G.Bērziņš norādīja, ka iedzīvotājiem nav pamata satraukties. Pirmkārt, mežs projekta ietvaros izcirsts netiks. Otrkārt, objekts, viņaprāt, neapdraudēs iedzīvotāju drošību: “Ieslodzīto atgriešanās sabiedrībā prakse liecina, no ieslodzījuma atbrīvojušās personas nekoncentrējas ap cietumu. Lielākā daļa atgriežas tur, no kurienes nākuši. Iedzīvotāji redzēs tikai objektu, pat nezinot, ka tas ir cietums.”
Bet I.Spure skaidroja, ka cilvēkiem, kuriem ir interese par darba iespējām jaunajā objektā, uz to būs lielas iespējas: “Vispirms kadri – apsargi, uzraugi, sociālie darbinieki, medicīniskais personāls, pedagogi u.c. - tiks meklēti reģionā. Tikai tad, ja reģions nespēs nodrošināt pieprasījumu pēc darbiniekiem, tos meklēsim tālāk. Taču nedrīkst aizmirst par īpašo specifiku un tai atbilstošu apmācību.”
Un piebilda, ka iedzīvotājiem nav pamata bažām, ka no cietuma varētu izbēgt ieslodzītie, kuri apdraudētu sabiedrību: “Nav ziņu par to, ka no kāda jaunā cietuma būtu izbēdzis ieslodzītais.”
Kā piebilda Liepājas mērs Uldis Sesks, Liepājā bez funkcionējošā cietuma ir arī Karostas cietums, kas ir tūrisma objekts. Viņš neizslēdz iespēju, ka nākotnē, pēc jaunā cietuma uzbūvēšanas, arī pašreizējais Liepājas cietums varētu pārvērsties tūrisma objektā. Taču par būtiskāko ieguvumu tam, ka tieši Liepājā taps jaunais cietums, U.Sesks uzskata apstākli, ka tādējādi tiks radīts teju pustūkstotis darba vietu.