Opozīciju pārstāvošie deputāti plāno iesniegt pieprasījumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V) un, iespējams, arī finanšu ministram Andrim Vilkam (V) saistībā ar nepietiekamo veselības aprūpes nozares finansējumu.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča, augustā varētu sagatavot pieprasījumu veselības ministrei un, iespējams, arī finanšu ministram.

Pieprasījums būs par nepietiekamo nozares finansējumu. Barča atgādināja, ka Sociālo un darba lietu komisija iepriekš jau nolēma vērsties pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) un finanšu ministra saistībā ar reģionālo slimnīcu vadītāju prasību nekavējoties uzlabot situāciju veselības aprūpes nozarē, piešķirot adekvātu finansējumu slimnīcu sektoram. Komisija šo vēstuli premjeram un ministram nosūtījusi piektdien.

Barča arī sacīja, ka uzrunās frakcijas kolēģus šajā jautājumā, un, pēc deputātes domām, viņi atbalstīs šo ideju.

Komisijas deputāts Andrejs Klementjevs (SC) savukārt uzsver, ka par nozares nepietiekamo finansējumu atbildīga ir arī ministre. Turklāt šogad veselības aprūpes budžets ir mazāks nekā iepriekšējā gadā, norāda parlamentārietis, piebilstot, ka tas nozīmē, ka ministre nevar pārliecināt koalīcijas partnerus par finansējuma nepieciešamību. Deputāts arī uzsver, ka šis pieprasījums varētu būt pirmais solis, pēc kura nevar izslēgt arī Circenes demisijas pieprasījumu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ne mazāk par desmit deputātiem var rakstveidā iesniegt pieprasījumus Ministru kabineta locekļiem. Par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima. Ne mazāk kā desmit deputāti vai Pieprasījumu komisija var iesniegt lēmuma projektu saistībā ar pieprasījumu, arī par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram.

Jau ziņots, ka 1.jūlijā 13 Latvijas slimnīcu vadītāji parakstīja atklātu vēstuli, norādot, ka 2013.gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām, slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai. Šobrīd slimnīcas neatliekamās palīdzības sniegšanu nodrošina uz mediķu intensitātes, izdegšanas un zemā atalgojuma rēķina, kas atstāj ietekmi uz pacientu aprūpes kvalitāti, veicina gan ārstu, gan māsu aizplūšanu no slimnīcām un valsts.

Slimnīcu vadītāji pauž sašutumu par papildu septiņu miljonu latu veselības aprūpei sadalījumu, kur slimnīcu sektoram atvēlēts būtiski mazāks finansējums nekā nepieciešams, lai tiktu samaksāts par visiem pacientiem, kuriem sniegta ārstēšanās neatliekamās palīdzības slimnīcās ārpus Rīgas slimnīcām. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nav pārrēķināti kopš 2009.gada, kad tie tika samazināti par 20%. Slimnīcām nav kompensēti ne elektroenerģijas un siltumenerģijas, ne pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes atcelšana, ne minimālās algas paaugstinājuma 2010.gadā radušies izdevumi, ne arī medikamentu cenu pieaugums.

LETA
Ingrīda Circene/ Foto : Evija Trifanova/ LETA