Tāpat kā valstij kopumā, arī Liepājas pašvaldībai ir jārisina sarežģīti uzdevumi izglītībā. Par šo jomu atbildīgais vicemērs Vilnis Vitkovskis apgalvo, ka ir gatavs "nepopulāriem lēmumiem".

To mēra vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos apliecināja arī pēc 14.maijā notikušā divu Liepājas vidusskolu – 10. un 12. – pedagogu, vecāku un skolēnu piketa pie Liepājas domes. Vienlaikus Vitkovskis piekrīt, ka lēmumu pieņemšanu sasteigt nedrīkst, ir "jāiet uz diskusiju” un "jāmeklē kompromisi”.

No otras puses – mācību gads strauji tuvojas nobeigumam, bet skaidrības par 10.klasēm nav.

Kāda ir situācija Liepājā?
Pētījuma [SIA "Dynamic University" izstrādātā Liepājas izglītības nozares attīstības koncepcija] prezentācijā, ar kuru tikko iepazinās Izglītības komisija, ir redzams iemesls, kāpēc mēs esam spiesti diskutēt par šādu jautājumu...

Kādu jautājumu?
Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana un attīstība Liepājā.

Vai "sakārtošana un attīstība” nozīmē skolu skaita samazināšanu?
Par laimi, situācija nav tik slikti, lai kāda ēka būtu jāslēdz ciet vai kāda skola jālikvidē pilnībā. Runa ir tikai par vidusskolas klasēm. Lai gan tas paredzētu arī pakāpenisku ēkas Rožu ielā 8/10 (privātīpašums) atbrīvošanu. Ieekonomētos līdzekļus – ap 30 000 eiro gadā – ilglaicīgi būtu iespējams novirzīt ēkas Alejas ielā attīstībai.

Priecē, ka skolēnu komplektācija sākumskolas un pamatskolas līmenī ir apmierinoša. Grūtāka situācija mums ir – laikam nebaidīšos teikt to vārdu – ar šķīstošo vidusskolas tīklu.

Šodienas pikets vēlreiz apliecināja, ka ir vajadzīga diskusija, ir jāmeklē kompromisi un jāpanāk vienota izpratne. Saprotu un arī respektēju vecāku un skolu kolektīvu izjūtas un viedokli. No otras puses, katram redzams, kāda ir situācija vidusskolā – uz 5.janvāri 10.klasēs Liepājas skolās, tajā skaitā arī vakara-maiņu vidusskolā, mācījās 482 audzēkņi. No tā var izdarīt zināmus secinājumus, cik stiprs vai vājš ir mūsu vidusskolas tīkls.

Skaitļi arī rāda, ka ne jau 10. un ne 12.vidusskolā ir vismazāk audzēkņu 10.klasēs. Bet tieši par šo skolu statusa maiņu tiek runāts.
10.vidusskolā ir laba komplektācija, 12.faktiski arī. Ja runā par vienu klasi, tad tā ir nokomplektēta. Eksistēt jau var...

Eksistēt var. Ko nevar?
Mums šobrīd nav kopsaucēja, kopīgas izpratnes, ko nozīmē kvalitāte vidusskolā. Nevienu mirkli nevaru teikt, ka 10.vidusskolā ir slikta izglītības kvalitāte. Nē, gluži otrādi, tur ir apbrīnojami labi skolotāji. No otras puses, tikko sāku runāt par infrastruktūru, es dabūju pretī, ka mani vada tikai aprēķins un man galvenais ir sakārtot telpas, nevis galvenais ir bērni. Lai gan telpas arī ir domātas skolēniem.

Ja mums šobrīd 10.klasēs ir 482 bērni, tad 9.klasēs ir 754 bērni. Vidēji 50% aiziet uz profesionāli tehniskajām skolām, kuras turklāt modernizējas, tātad konkurence būs vēl lielāka. Labi, varam pieskaitīt kādus no novadu skolām, no katoļu pamatskolas. Pieņemsim, ka būs pat kādi 800 bērni. Taču jebkurā gadījumā skaits būs vēl mazāks, nekā šobrīd.

Diemžēl tas, ka mums nav pietiekams bērnu skaits, neļauj pieņemt ideālu lēmumu, lai visi būtu laimīgi.

Bet kā ar priekšlikumu ļaut visām skolām komplektēt 10.klases, un, ja kritērijs – vismaz 25 – netiek izpildīts, tikai tad slēgt vidusskolu?
Tas ir priekšlikums, uz kuru viegli "pavilkties” un kas, iespējams, varētu būt kompromisa variants, taču tam ir arī zināma neveselīga pieskaņa, jo notiks ārkārtīgi liela cīņa par bērnu – lai tas paliktu vidusskolā un lai paliktu tieši tajā skolā, kur jau mācās. Tas arī nozīmētu, ka pilsētai nav savas politikas izglītības jomā, un skolas pašas lai rīvējas un cīnās savā starpā. Tas nav pareizi.

Vai tad pašvaldībai ir politika izglītības jomā?
Šobrīd mēs esam nonākuši pie tās, politika tiek veidota. Tāpēc jau arī tika veikts pētījums.

Šāda situācija Liepājas skolās nav pirmo gadu. Vai nevajadzēja sākt rīkoties jau pirms diviem trim gadiem?
Jā, šī tendence nav pirmo gadu, un mēs arī nevaram cerēt uz kaut kādiem pārsteigumiem, jo demogrāfiskā situācija ir zināma – ņemot vērā piedzimušo bērnu skaitu, varam uzzīmēt ainu līdzpat 2030.gadam.

Situācija ir tāda, ka nevaram ierakties ar galvu smiltīs un izlikties, ka viss kārtībā. Tas diez vai būtu atbildīgi...

No vienas puses – nav laika vilcināties, no otras – arī sasteigt nedrīkst. Runā, ka aizvadītajā domes sēdē bija paredzēts pieņemt kaut kādu lēmu, taču pēdējā brīdī jautājums izņemts darba kārtības?
Nebija tāda lēmumprojekta. Taču bieži vien ātrs lēmums ir labāks, nekā vilkšana garumā, un gribētos skaidrību pēc iespējas ātrāk.

Bet es jau teicu par kompromisiem – noteikti abām pusēm ir jāpiekāpjas. Varam runāt par termiņiem, par kādu pārejas laiku – tāds būs jebkurā gadījumā. Diskutēsim, konsultēsimies, argumentēsim – pagaidām negribētu izslēgt nevienu no variantiem.

Mēs neko negribam atrisināt uz atsevišķu skolu rēķina. Matemātika jau nav tik sarežģīta – ja zinām, cik mums ir skolēnu, sākumskolas, pamatskolas līmenī var nodrošināt pieejamību mikrorajonos. Vidusskolas bērni tomēr ir stipri mobilāki, un Liepāja nav arī tik liela. Tāpat sabiedriskais transports ir pieejams.

Nākamajā mācību gadā būs dārgs!
Jā, tā ir viena tēma, kas jārisina, runājot par skolēnu mobilitāti, it īpaši iespēju apmeklēt sporta nodarbības.

Jo daudzām skolām joprojām nav sporta zāles vai laukuma...
Infrastruktūra ir otra tēma, kas jārisina. Tāpēc ir svarīgi, ka varam pārredzami plānot investīcijas, un tuvākos četros gados mēs tiešām varam realizēt kompleksu izglītības sistēmas sakārtošanu. Vienīgi mums pašiem jāmāk vienoties.

Es pats ļoti ieklausos dažādos viedokļos, ekspertu teiktajā. Piemēram, esmu sapratis, ka gan no mācību kvalitātes, gan efektivitātes viedokļa tomēr atbalstāms ir divu paralēlklašu modelis.

Efektivitāte jā, bet kā tas ietekmē kvalitāti?
Ir kaut kāda konkurence, ir iespēja veidot sporta komandas, kori. Tāpat katrai skolai būtu jāspēj piedāvāt divus virzienus – tā saukto STEM (kādreiz teica – eksakto) un humanitāro.

Vecāki uzsver: valstī nav noteikts, ka klasē jābūt tik un tik audzēkņiem, tāpat nav noteikts, ka obligāti jābūt paralēlklasēm – šos lēmumus pieņem katra pašvaldība pati.
Šajā laikā, ko esmu aizvadījis iepazīstoties ar situāciju izglītības sistēma, ir jāatzīst, ka valstī kopumā mēs neprotam izglītībai piešķirt prioritāti. Pilnīgi noteikti – ne. Paskatoties vēsturē... Jānis Čakste, Kārlis Ulmanis, viņi bija tie, kam arī grūtos laikos izglītība bija prioritāte – būvēja skolas, rūpējās, lai būtu skolotāji, lai skolās būtu bibliotēkas, grāmatas.

Šodien izglītība ir pabērna lomā gan no finansiālā, gan sistēmas sakārtošanas viedokļa. Izglītības politika ir pašvaldību ziņā. "No augšas” īsti nekas netiek pateikts – nav principu, kritēriju pēc kā vadīties.

Kā tad tomēr būs ar izglītības politiku Liepājā?
Tā šobrīd ir karstā, prioritārā tēma, bet vēl neņemos teikt, kāda tā būs, kā tiks izpildīta un kādos datumos.

 

Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv

FOTO: Modris Helds - Vilnis Vitkovskis tiekas ar piketētājiem pie Liepājas domes 14.maijā.