Rakstīt apsveikumus valsts svētkos ir saviļņojoši. Vienmēr ir sajūta, ka visi īstie vārdi jau ir pateikti, un visi atmiņu stāsti ir izstāstīti un uzklausīti. Tomēr tā nav!

Šogad daudzi no mums, domās pārlūkojot savu tuvinieku un draugu loku, atklātu, ka daudzu, kas piedzīvoja 1990. gada 4. maiju mums līdzās vairs nav. Viņu vietā ir nākuši daudzi citi - jauni, trauksmaini, cerību pārpildīti. Tieši viņu dēļ ir svarīgi atcerēties Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu.

Tie ir svētki visiem tiem, kuri toreiz stāvēja pie Augstākās padomes nama un ar asarām acīs skaitīja līdzi katram vārdam „Par”. Tie ir svētki tiem, kuri katru rītu modina bērnus, lai vestu  viņus uz skolu, tiem, kuri, vārot rīta kafiju, ar bažām domā par gaidāmo darba dienu. Arī tiem, kuri, būdami svešumā, domā par sev tuvajiem Latvijā.

Tie ir svētki mums visiem, tiem, kuri atzīst savas kļūdas, un tiem, kuri tās neatzīst. Mūsu neatkarība ir mūsu visu kopējā vērtība, tā ir visu mūsu kopējā Latvija!

Lai visiem mums priecīgi svētki!