Jaunie zemās grīdas autobusi “Solaris”, vērtējot no cilvēku ar īpašām vajadzībām viedokļa, patiešām ir pieejami. Uzskatu, ka tā ir unikāla pieredze Latvijā. Ir padomāts par visām mērķgrupām. Autobusos var iekļūt ratiņkrēslā sēdošie. Autobuss sasveras uz sānu un pa speciālu rampu, ko izlaiž autobusa vadītājs, ratiņkrēslā sēdošais var iebraukt autobusā.
Pateicoties tam, ka autobusiem ir zemās grīdas, arī cilvēki ar kustību traucējumiem paši var iekāpt autobusā. Turklāt autobusu salonā ir speciālas vietas, kur ratiņkrēslu piestiprināt. Ir pieturēšanās stieņi dažādos līmeņos, arī stieņi dzeltenā krāsā.
Autobusos ir vizuālais tablo nedzirdīgiem cilvēkiem – skrejošā rinda, kur tiek paziņots par nākošo pieturvietu un cita informācija. Tāpat tiek audio versijā atskaņots pieturvietas nosaukums neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, kas arī ir ļoti nozīmīgi.
Sevišķi svarīgi ir tas, ka pie autobusa pirmajām iekāpšanas durvīm ir mikrofons, pateicoties kam nedzirdīgs pasažieris, stāvot pieturvietā, un gaidot savu autobusu, tā ierašanās brīdī tiek informēts, piemēram: 6.maršruts, 3.maršruts. Attiecīgi šis cilvēks var pats patstāvīgi, bez citu cilvēku palīdzības izvēlēties, kādu maršrutu viņam vajag un ar to doties turp, kur viņam vajag.
Šī iespēja līdz šim bija pilnīgi liegta, jo līdz šim neredzīgam cilvēkam vajadzēja prasīt kādam no apkārtējiem, kāda maršruta autobuss pienāk pieturā, nereti saņemot dažādus komentārus un dažreiz pat dažādus rupjus izteicienus, kas, protams, cilvēku psiholoģiski ievaino. Vai arī vienmēr vajadzēja izmantot tāda cilvēka, proti, asistenta, pakalpojumus, kurš viņu iesēdina autobusā vai sagaida no tā.
Šobrīd Neredzīgo biedrība, apmācot neredzīgos un vājredzīgos orientēties apkārtējā vidē pēc attiecīga maršruta, ļaus viņiem nokļūt pieturvietā, iekāpt tajā autobusā, kurā cilvēkam ir nepieciešams.
Pirmajā izbraukumā ar jauno autobusu mums bija līdzi arī divi 1.grupas redzes invalīdi, kuri paši arī izmanto sabiedrisko transportu. Viņi atzina: nu mēs no Krūmu ielas 28 uz Neredzīgo biedrību mierīgi varēsim atbraukt, mums vairs nevajadzēs asistenta pakalpojumus.
Es domāju, ka tas ir patiesi kaut kas unikāls. Tāda tipa autobusu nav daudz. Arī ārpasaulē, tikai dažās vietās tādus esmu redzējis. Un Latvijā šis ir pirmais gadījums.
Mēs ar bažām gaidījām šos autobusus. Kad tika veidots pasūtījums, palīdzējām sastādīt Transporta aģentūrai specifikāciju. Specifikācijās norādījām visu, kas būtu vajadzīgs autobusos, lai tie būtu pieejami cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Bet nezinājām jau, kā būs, vai visas specifikācijas būs iekļautas. Taču nu, kad devāmies testa braucienā, guvu apstiprinājumu, ka viss ir labākajā kārtībā – tika atskaņotas un parādītas visas iespējas.
Esam ļoti, ļoti priecīgi. Neviltoti priecīgi par to, ka nu jau cilvēki ar invaliditāti varēs pilsētas vidē vēl brīvāk, neatkarīgāk pārvietoties.
Testa braucienā piedalījās arī cilvēki no Veco ļaužu mājas. Arī viņi ir sajūsmā. Kāda kundze atzina: es nevarēju līdz šim pati iekāpt autobusā, bet nu tas būs iespējams arī ar kruķiem. Cilvēkiem būs iespējas doties turp, kur viņi vēlas.
Noteikti liels ieguvums ir arī tas, ka autobusā grīda ir vienā līmenī. Nu ir tā, ka visiem nav jādrūzmējas autobusa vidus daļā. Cilvēki, tajā skaitā arī tie, kuriem ir funkcionāli ierobežojumi, var pārvietoties visā autobusa garumā. Tas viennozīmīgi ir ieguvums.
Ieguvums jaunie zemās grīdas autobusi noteikti ir arī māmiņām ar bērnu ratiņiem. Testa braucienā bija svarīgi arī pārbaudīt, vai vecāki ar mazuļiem var brīvi iekāpt autobusā. Un redzējām, ka ģimene ar mazulīti autobusā iekļuva bez problēmām – šoferis nolaida rampu un cilvēks ar mazuļa ratiņiem solīdi varēja iebraukt autobusā.
Kaut gan, arī tikai sasverot autobusu un neizlaižot rampu, bērnu ratiņus, piepaceļot to priekšu ar priekšējiem riteņiem, var iebraukt autobusā diezgan brīvi. Jo pats autobuss sasveras uz sāniem, tādējādi samazinot atstarpi starp ietvi un autobusa grīdas līmeni.
Lai Dievs dod, kaut cilvēki to novērtētu! Ja tagad vēl cilvēki būs neapmierināti un stenēs un pukstēs, tad, man šķiet, lai iegādājas personīgo ēzeli un ar to pārvietojas pilsētas vidē. Sabiedriskais transports nu ir tiešām kvalitatīvs.
Nākamais solis, kas mums būs jārisina kopā ar pilsētu – pieturvietas mēģinot pielāgot vienā līmenī ar autobusu grīdas līmeni.