Intervija ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku.

– Šovasar Liepāja ir bijusi saulainākā pilsēta Latvijā. Vai arī citi notikumi likuši šogad liepājniekiem priecāties?

– Šogad ir bijušas gan saulainas, gan ne tik saulainas dienas. Kopējos rūpniecības rādītājos, salīdzinot ar pagājušā gada nogali, ir notikušas pozitīvas izmaiņas. Neskatoties uz Liepājas metalurga peripetijām, Liepāja kā rūpniecības pilsēta ir saglabājusi līderpozīcijas starp visām Latvijas pilsētām, neskaitot galvaspilsētu. Liepāja joprojām saražo 4,7% no Latvijas kopapjoma. Šā gada pirmajā pusgadā Liepājā saražota produkcija 138,6 miljonu eiro apmērā, bet realizēta 142 miljonu vērtībā. Tuvākā sekotāja ir Valmiera ar saražoto produkciju 83,2 miljonu apmērā un 88,8 miljonu pārdošanas apjomu.

Kopumā šo gadu varu vērtēt kā ļoti sarežģītu, jo to ietekmē ne tikai notikumi Krievijā un Ukrainā, bet arī Eiropas ekonomikā kopumā, kas neattīstās tā, kā varētu gribēt.

– Cik lielā mērā Liepājas metalurgā notiekošie procesi ietekmē kopējo situāciju?

– Ja mēs būtu sagaidījuši Liepājas metalurga darbības atsākšanu pilnā apmērā un arī produkcijas realizāciju, tad rādītāji būtu vēl daudz labāki. Diemžēl Eiropas un pasaules tirgos metalurģijas nozarē ir sarežģījumi nebijušā apjomā. Šobrīd Eiropas tirgos ir ienākusi Ķīna ar daudz lētāku produkciju, jo Ķīnas valūtas devalvācija un zemās elektroenerģijas izmaksas devušas iespēju vietējiem ražotājiem samazināt cenas, kas rezultējies ar milzīgu spiedienu uz Eiropas metalurģijas nozari kopumā. Virkne Eiropas metalurģijas uzņēmumu ir apturējuši darbību vai strādā ar nepilnu jaudu. Tas attiecas ari uz Liepājas metalurgu. Tas ir bijis viens no cēloņiem, kāpēc jaunajiem investoriem nav izdevies realizēt iepriekš solīto.

– Kāda ir faktiskā situācija Liepājas metalurgā?

– Uzņēmums strādā, taču nodarbina tikai 550 strādājošos, kas ir daudz mazāk nekā prognozēts, taču arī šāda apjoma darbība atstājusi pozitīvu iespaidu uz kopprodukta apjomu valstī.

– Kā veicas citiem uzņēmumiem, tai skaitā tiem, kas strādā Liepājā raksturīgajā tekstilizstrādājumu nozarē?

– Tekstilizstrādājumu nozare ir diezgan stipri cietusi no Krievijas valūtas svārstībām, un daļa no tiem šobrīd strādā ar nepilnu jaudu. Līdzīgi tas ir arī ar zivju pārstrādes uzņēmumiem, jo, kā zināms, Krievija ir apturējusi zivju produktu importu. Taču pēc zemkopības ministra vizītes Krievijā ir radušās cerības, ka šis tirgus atjaunosies un vismaz daļa no zivju pārstrādes uzņēmumiem atkal varēs produkciju eksportēt uz Krievijas tirgu.

Tajā pašā laikā labi veicies mitro salvešu ražošanas uzņēmumam iCotton, kas šogad plāno uzsākt arī kokvilnas apstrādi un ieviest ražošanā jaunus produktu veidus.

– Osta ir viens no Liepājas balstiem – vai kravu apjoms pieaug?

– Nedaudz, bet tomēr pieaug. Ostā vērojama liela kravu dažādība, kas ir ļoti laba zīme, tajā pašā laikā bažas rada jaunākās ziņas no Krievijas dzelzceļa, kas var atstāt ietekmi arī uz Liepājas ostas darbības apjomu.

Atzīmēšu, ka procesi Liepājā nav atrauti no kopējās situācijas valstī – tās nozares, kas ir spēcīgas Latvijā kopumā, ir tradicionālas arī Liepājā. Šie procesi liek domāt par jauniem ekonomikas izaicinājumiem.

– Pagājušajā gadā tika plānota jaunu rūpniecisko zonu izveidošana. Cik tālu ir šis process un vai jaunajām teritorijām jau ir zināmi nomnieki?

– Ir pabeigta infrastruktūras izbūve rūpnieciskajai zonai Karostas teritorijā, kā arī izveidota jauna industriālā teritorija Meldru ielā. Pagājušajā mēnesī tā ir nodota ekspluatācijā, tāpēc vēl pāragri runāt par nomas līgumiem, taču interese ir pietiekami liela. Atzīmēšu, ka pārsvarā tās ir nelielas ražotnes, kas saistītas ar kokapstrādi, metālapstrādi, poligrāfiju, celtniecības nozari un vēl vairākām citām Liepājā jau tradicionālām un mazāk tradicionālām nozarēm.

Uzskatu, ka tieši mazajiem uzņēmumiem ir vislabākās perspektīvas, jo tie spēj ātri pielāgoties izmaiņām tirgos. Labs piemērs ir uzņēmums, kurš ražo ekipējumu ASV glābšanas dienestam, vai arī uzņēmums, kas izgatavo detaļas Volvo traktoriem. Tikko ielikām pamatakmeni jaunas ražotnes būvniecībai uzņēmumam Metālmeistars, kas pazīstams ar to, ka ražo slieces bobsleja un skeletona kamanām, un ar tām brauc arī brāļi Dukuri.

Šie uzņēmumi nav lieli, bet tie spēj veiksmīgi apgūt dažādu valstu tirgus, jo pats galvenais ir tas, ka Latvijas ekonomiskais tirgus ir ļoti neliels un vienīgais veids, kā panākt ekonomikas uzrāvienu, ir būtiski pieaudzēt eksportu. Tāpēc valsts un pašvaldības galvenais uzdevums ir veicināt eksportspējīgo, kaut arī ļoti nelielu, uzņēmumu attīstību.

– Jau vairākus gadus uzņēmēji aktīvi strādā Liepājas biznesa centrā. Kā sokas viņiem?

– Liepājas biznesa centrā sekmīgi strādā un paplašinās 12 Skandināvijas uzņēmumi, kas orientēti uz metālapstrādi un citām jomām. Šogad minētajā teritorijā ir uzbūvētas vēl trīs ražošanas ēkas, kurās jau šoruden sāksies ražošana un plānotas 90 jaunas darba vietas.

– Vai tas, ka Liepājas metalurgs tomēr neuzsāka darbu plānotajā apjomā, ir atstājis iespaidu uz budžetu? Varēsiet izdarīt visu, ko bijāt plānojuši?

– Plānojot šā gada budžetu, bijām ļoti piesardzīgi un ņēmām vērā visus iespējamos riskus. Tāpēc šogad pārsteigumu nav un budžets pildās plānotajā apjomā. Protams, mēs iekšēji cerējām, ka naudas būs vairāk, bet šajā gadījumā piesardzība ir atmaksājusies.

– Jūs jau pieminējāt, ka Liepājā strādā daudzi ārvalstu uzņēmumi, kuru darbības nodrošināšanai ir nepieciešama laba un ātra satiksme. Lielā mērā šo jautājumu atrisinātu lidostas darbības atjaunošana. Cik tālu ir tās rekonstrukcija un kādi ir tuvākie plāni?

– Lidostas rekonstrukcija ir pabeigta, un jau septembrī tā tiks nodota ekspluatācijā. Tad ir jāveic tās sertifikācija, kas prasīs vismaz četrus mēnešus. Līdz ar to par reālu darbības atsākšanu mēs varēsim runāt agrā pavasarī. Lidosta ir aprīkota ar mūsdienīgām apgaismes un navigācijas sistēmām, kas dos iespēju lidojumus realizēt arī sliktos laika apstākļos.

Lidlauks būs spējīgs uzņemt pasažieru lidmašīnas līdz 140 vietām, kā arī kravas un mazās aviācijas lidmašīnas. Atzīmēšu, ka līdz lidostas slēgšanai uz rekonstrukcijas laiku Liepājā darbojās lidotāju skola, kuru plānots atjaunot.

Lidosta centīsies piesaistīt arī regulāros pasažieru pārvadātājus – ar dažām kompānijām sarunas jau ir uzsāktas, bet dažas vēl tiek plānotas. Katrā gadījumā es paredzu, ka nākamais gads Liepājā nāks ar labām ziņām arī lidostas jautājumā.

– Kā sokas ar Liepājas Valsts tehnikuma rekonstrukciju?

– Tas ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem Liepājas projektiem, kas šogad tiks pabeigts, un audzēkņi varēs uzsākt mācības ne tikai glītās un gaišās teorētiskās apmācības telpās, bet arī mūsdienīgās laboratorijās. Atzīmēšu, ka Liepājas tehnikums ar 1500 audzēkņiem ir viens no lielākajiem valstī.

– Koncertzāle Lielais dzintars nepaliek nepamanīta – tā paceļas spoža un majestātiska. Vai jurģi jau ir sākušies?

– Koncertzāles ēka ir nodota ekspluatācijā, un patlaban norit iekārtu un mēbeļu uzstādīšana, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbi, lai jau 6. un 7. novebrī notiktu tās atklāšanas koncerti. Tikko kā notikuši Lielā dzintara ieskaņas pasākumi – mākslas forums Atklāj savu dzintaru, tai skaitā Simforoks, kas norisinājās tieši blakus jaunajai koncertzālei. Daži no ieplānotajiem pasākumiem jau ir publiskoti, bet visu programmu vēl neatklāsim. Pateikšu tikai, ka koncertzālē notiks ne tikai klasiskās mūzikas koncerti, bet būs pārstāvēti dažādi žanri – arī roks, jo lielākā daļa no spēcīgākajiem šī žanra mūziķiem ir liepājnieki.

Šā mēneša laikā uz jaunajām telpām Lielajā dzintarā pārceļas arī mūzikas skola un iekārtojas Liepājas simfoniskais orķestris.

Jaunā koncertzāle būs labs papildinājums Liepājas tūrisma industrijai, kas vilinās pie mums ciemos ne tikai vasarā, bet visu gadu.

 

Daiga Stokenberga, nra.lv