Ceturtdien, 6. martā, Liepājā Ziemeļu kapsētā notika atceres brīdis, lai godinātu pirmās Latvijas karaspēka vienības komandiera, pulkveža Oskara Kalpaka piemiņu un veikumu Latvijas bruņoto spēku izveidošanā un nopelnus Latvijas valsts labā. Pasākumā tradicionāli piedalījās arī Liepājas domes vadība, Nacionālo bruņoto spēku karavīri, veterāni, zemessargi, jaunsargi un citu organizāciju pārstāvji. 

 „Pieminot Latvijas armijas pirmo komandieri pulkvedi Oskaru Kalpaku, jau atkal varam pārliecināties, cik svarīgas ir personības, kas spēj aizraut un iedvesmot, spēj atšķirt būtisko no nebūtiskā, saskatīt mērķi un nebaidīties uz to doties. Un galvenais – ar spēju pulcēt ap sevi sekotājus, lai nomestu latviešiem tik raksturīgās vienaldzības un mazvērtības važas, bet saskatīt sevī nācijas spēku, kas var izcīnīt un nosargāt pati savu neatkarīgu valsti. Oskars Kalpaks visas savas spējas, pieredzi un zināšanas izmantoja, lai aizstāvētu Latviju, kuras brīvības augstā cena bija viņa paša dzīvība. To atcerēsimies arī šodien, ka Latviju mums neviens neuzdāvināja. Tā bija jāizcīna un jānosargā!” klātesošos uzrunāja Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Vitkovskis.

Pasākuma dalībniekus tāpat uzrunāja gan Liepājas novada nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis, Nacionālo bruņoto spēku kapelāns kapteinis Raimonds Krasinskis, gan Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandieris majors Vilmārs Vecvagaris, Jūras spēku flotiles štāba priekšnieks komandkapteinis Valdis Stanka un Jaunsardzes pārstāvji.

Kā zināms, īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas tās neatkarība tika apdraudēta. 1919. gada sākumā pulkvedis Oskars Kalpaks izveidoja Latvijas bruņoto spēku pirmās vienības. Brīvības cīņās tika nosargāta tā laika Latvijas Pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas. 1919. gada 6. martā Skrundas – Saldus ceļa apkaimē notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks.

Par nopelniem Pirmajā pasaules karā pulkvedis apbalvots ar sešiem ordeņiem un ar pašu augstāko cariskās armijas varonības zīmi – Sv.Jura ordeni un zobenu. Nepilnu četru kara gadu laikā Oskars Kalpaks saņēmis gandrīz visus apbalvojumus, ko iespējams saņemt kājnieku virsniekam. Latvijas valsts savas armijas pulkvedim jau pēc nāves piešķīra viņa pēdējo ordeni – Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas Brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.

Liepājas Ziemeļu kapi bija Oskara Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919.gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. Pulkveža Oskara Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma izjūtu tautā. Pirmskara Latvijā Oskara Kalpaka persona ieguva leģendāra varoņa tēlu. 1939. gada 6. martā Ziemeļu kapos tika atklāta Oskara Kalpaka piemiņas vieta.


Dace Ķēde, Liepājas pilsētas Domes sabiedrisko attiecību speciāliste