Piemēram, vienā no senajiem ostas spīķeriem, kas ilgāku laiku stāv gandrīz neizmantots, nu sākusi virmot dzīvība, jo tur pa 150 metrus garo trasi traucas elektrokartingi.
Ideju par elektrokartingu centru “Blue Shock Race” kopā ar sadarbības partneriem un atbalstītājiem īstenojis centra īpašnieks Artis Daugins. Kā viņš pats saka, "mani Liepājā jau sauc par trako".
„Viss tapis ir diezgan ekstrēmi, kā visas pēdējās mūsu lietas. Viss ir darīts Liepājā – mūsu ražotnē Dzērves ielā, gan trases sistēma, gan kartingi. Darbojas tie paši cilvēki," saka Daugins.
Viņš uzsver šī biznesa draudzīgumu videi. Elektrovelosipēdu un kartingu ražošana nu jau vairāku gadus ir viņa aizraušanās, varētu pat teikt dzīves filozofija. Centrs tagad kalpos ne tikai izklaidei lieliem un maziem, bet kļūs par izmēģinājumu vietu arvien jauniem izgudrojumiem.
„Mums bija nepieciešama šāda vieta, jo tuvākā apkārtnē nekā tāda nav. Ieskaitot Lietuvu, mums te varētu būt ap pusmiljonu liela auditorija. Vienlaikus mums ir vajadzīgs izmēģinājumu poligons, kur mēs varam testēt savus izgudrojumu un tikai tad tos piedāvāt pasaulei," skaidro Daugins.
Centra vadītājs Dzintars Hmieļevskis stāsta, kāda ir trases un kartingu specifika. „Ņemot vērā, ka tie ir elektriskie kartingi ar elektrodzinēju, viņiem uzrāviens un dinamika ir daudz labāka nekā ierastajiem iekšdedzes motoru kartingiem. Nelielā trase ir interesanta un pat sarežģīta. Sportiski pusaudži, izbraucot piecpadsmit minūtes, iznāk no trases labi iesvīduši. Tas ir labs treniņš," stāsta Hmieļevskis.
Savukārt košās krāsās - vasaras ogu, jauno dārzeņu un ziedu smaržās rosās "Ideju bodes" meitenes. Ārpus pilsētas centra, senajā pilsētas daļā – Jaunliepajā radošās telpas "Ideju bode" dibinātāja Krista Kalnarāja izveidojusi pirmo veselīgas ēdināšanas vietu Liepājā.
Daļu no virtuves tapšanas atbalstījusi pašvaldība. Krista ir pārliecināta, ka veselīgs nenozīmē dārgs, jautājums ir drīzāk par izpratni, kas ir sezonāls produkts un, kas derīgs cilvēka organismam. Virtuve sadarbojas ar bioloģiskajiem zemniekiem un īpašu uzmanību pievērš produktu izcelsmei.
„Tā nav nekāda modes lieta, kā tas bieži vien tiek sabiedrībā uztverts, kā kaut kas ekskluzīvs un neiespējams. Ēst veselīgi ir tāpat kā elpot un darīt citas lietas, kas cilvēkam ir pašsaprotamas lietas. Kāda jēga cilvēkam lietot uzturā ķīmiju, ja pēc tam jāārstējas un tā jāatbalsta farmācijas bizness," saka Kalnarāja.
Viņa uzskata, ka radoši darbojoties, ir jāsniedz artava arī sabiedrībai. Ideju bodes interjers ar atvērta tipa virtuvi ir piemērots meistarklašu rīkošanai, kurās jau piekrituši iesaistīties Latvijā zināmi kulinārijas meistari un veselīga uztura pazinēji. Līdzfinansējumu mazo un vidējo uzņēmēju konkursā šogad saņēma 19 projekti.
To, kādi ir galvenie mērķi šim projektam, stāsta Liepājas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Ekonomikas nodaļas vadītājs Arnis Vītols.
„Protams, viens no galvenajiem projektu konkursa mērķiem bija jaunu darba vietu radīšana. Īstenojot šos projektus, Liepājā tiks radītas 34 jaunas darba vietas. Konkurss ir sevi attaisnojis un izdevies. Minimālais atbalsts, ko uzņēmējs var saņemt ir 2500 eiro, lielākais – ne vairāk kā 10 000 eiro. Pašvaldība atbalsta līdz 50% no projekta izmaksām," atzīmē Vītols.
Autori: Inga Ozola, Latvijas Radio korespondente