Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) iebilst pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju sadalījumu 2014.-2020.gadā, tāpēc asociācija jau tuvākajās dienās gatavojas vērsties Eiropas komisijā (EK), lai pievērstu uzmanību un lūgtu EK slēdzienu par finansējuma sadalījuma principiem Latvijā.
LLPA izpilddirektors Māris Kučinskis pauda viedokli, ka arī otrais VARAM informatīvais ziņojums liecina, ka jaunajā plānošanas periodā tiks īstenoti nevis jēgpilni projekti, bet nauda tiks dalīta, mēģinot iesaistīt visus novadus. Lielo pilsētu vadītāji uzsver, ka šāda rīcība būtu pretrunā ar Nacionālās attīstības plānu un Eiropas Savienības (ES) dokumentiem, kur pilsētas izvirzītas kā attīstības centru virzītājspēks. "Latvija tīšām grasās izsēt naudu vējā," pauda Kučinskis.
Lielo pilsētu vadītāji mēģinās apturēt VARAM piedāvājumu un vērsties pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai bez LLPA viedokļa uzklausīšanas šāds dokuments netiktu virzīts tālāk. Tāpat LLPA gatavojas vērsties EK un lūgt konsultācijas. Pēc Kučinska teiktā, ES nosaka, ka 5% no kopējā finansējuma jāparedz deviņiem attīstības centriem, bet iekšējā sadalījumā šī summa sasniedz tikai aptuveni 2% - pārējais finansējums pielāgots ministriju interesēm, nosaucot tās par pilsētu interesēm.
LLPA prezidents, Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) uzsvēra, ka VARAM piedāvātie pilsētvides un policentriskas attīstības principi 2014. līdz 2020.gadam neatbilst Nacionālās attīstības plānam, kur pilsētas iezīmētas kā attīstības centri. Tāpēc Lielo pilsētu vadītāji 5.martā plāno tikties ar Straujumu un rosināt Ministru kabinetu izvērtēt LLPA priekšlikumus, lai ESF nauda tiktu ieguldīta projektos, kas palīdz pilsētām realizēt savus attīstības plānus infrastruktūras un izņēmējdarbības vides uzlabošanai.
Sesks norādīja, ka iepriekšējā plānošanas periodā bija kvotas, par kurām pašvaldības varēja īstenot konkrētus pilsētvides attīstības projektus, kas arī tika pozitīvi novērtēti. Jaunajā plānošanas periodā finansējums ilgtspējīgai pilsētu attīstības veicināšanai ir samazinājies līdz 244 miljoniem eiro salīdzinājumā ar aptuveni 284 miljoniem eiro iepriekšējā periodā, turklāt nekādas kvotas, kāds finansējums būtu novirzāms tieši pilsētām, nav noteiktas, līdz ar to finansējums pašvaldībām būs jādala projektu konkursu ceļā.
LLPA vēlas, lai lielajām pilsētām tiktu novirzīta konkrēta kvota vismaz 5% apmērā, kuru pilsētas varētu izlietot saviem projektiem. Kā šis finansējuma apjoms izskatītos salīdzinājumā ar aktuālo VARAM piedāvājumu, gan vēl nav aprēķināts.
Rīgas domes deputāts Dainis Turlais (GKR) norādīja, ka LLPA nostāja ir kategoriska, jo šī nav pirmā reize, kad dokumenti izvirzīti, nerēķinoties ar pilsētu interesēm. Tāpat viņš norādīja, ka Rīgai šajā plānošanas periodā paredzēti tikai 9 miljoni eiro, no kuriem vēl aptuveni 40% finansējuma būs jādala ar Pierīgas pašvaldībām. "Jānosaka kvota pašvaldībām, tai skaitā lielajām pilsētām, un šis finansējums arī jāatdod pilsētu projektu īstenošanai, savukārt ministriju un tautsaimniecības nozarēm paredzētais finansējums jānodala atsevišķi. Rīgai nav jāuztraucas par reģionu attīstību," uzsvēra Turlais.
Rīgas domes Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Armands Krūze aģentūrai LETA skaidroja, ka nav pareizi likt pašvaldībām strīdēties savā starpā - jautājums par reģionu attīstību ir jārisina valstij. Pilsētām jābūt prioritārām, jādod finansējums to izstrādāto attīstības plānu īstenošanai.
Kā ziņots, LLPA uzskata, ka piedāvātais princips neveicinās mērķtiecīgus ieguldījumus uzņēmējdarbības un pilsētvides attīstības veicinošu projektu īstenošanai nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā.
LLPA, iepazīstoties ar VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu par pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanas principiem ES fondos 2014.-2020.gadam, ir secinājusi, ka piedāvātais princips policentriskas attīstības investīciju apguvei varētu nesniegt cerēto rezultātu.
Nav saprotams konkrēts pamatojums VARAM piedāvātajam finansējuma sadalījuma principam, kas paredz 60% uzņēmējdarbībai nozīmīgu teritoriju infrastruktūras attīstīšanai un pilsētu degradēto teritoriju revitalizācijai paredzēto finansējumu novirzīt attīstības centru individuālajiem projektiem un 40% sadarbības projektiem.
Ņemot vērā radušās bažas, LLPA šodien diskutēja par savu redzējumu un priekšlikumiem par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" projektā paredzēto pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanas principu ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā.
LLPA uzskata, ka pašvaldību sadarbības projektiem ir jāvirzās tur, kur tie ir nepieciešami, nevis pašvaldības ir spiestas "izdomāt" projektus, lai tikai tiktu apgūts iedalītais ES fondu finansējums. Turklāt, izstrādājot pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanas principus 2014.-2020.gadā, ir jāņem vērā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam paredzētā policentriskas attīstības veicināšana valstī.
"Uzskatām, ka piedāvātais finansējuma sadalījums radīs "mākslīgu projektu izdomāšanu", nevis reālu ieguvumu, izstrādājot un realizējot tādus projektus, kas ekonomiskajai aktivitātei pašvaldībās un tās iedzīvotājiem patiesi ir nepieciešami un sniedz ieguvumu ilgtermiņā," iepriekš uzsvēra Kučinskis.
LLPA dibināta 2001.gada 23.augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir deviņas lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.
LETA
Foto: liepajniekiem.lv