22.oktobrī, Liepājas Starptautiskajā lidostā, klātesot Liepājas pilsētas domes un lidostas vadībai, kā arī Grobiņas novada domes vadībai, būvvaldes, būvnieku, būvuzraugu un autoruzraugupārstāvjiem, svinīgi tika parakstīts dokuments par rekonstruētās lidostas pieņemšanu ekspluatācijā.

Aktu par lidostas pieņemšanu ekspluatācijā svinīgajā pasākumā parakstīja Grobiņas novada arhitekts Uģis Kaugurs, būvinspektors Normunds Reinholcs, CBF SIA “Binders” valdes loceklis Normunds Luste, SIA “Aviasabiedrība “Liepāja”” valdes loceklis Agris Sprūde, būvuzraugs Mārtiņš Jākobsons un autoruzraugs Kristaps Kauliņš.

Liepājas lidlauka sertifikāciju plānots pabeigt līdz nākamā gada pavasarim, parakstot dokumentus par lidostas pieņemšanu ekspluatācijā, sacīja SIA “Aviosabiedrība “Liepāja”” valdes loceklis Agris Sprūde.

"Šis ir pirmais solis Liepājas lidostas attīstībā, un tagad priekšā liels darbs, lai lidosta saņemtu sertifikātu un varētu sākties regulāri lidojumi," sacīja A.Sprūde. Viņš prognozē, ka jau nākamā gada vasarā lidosta darbosies un nākotnē lidojumi būs regulāri.

Kā portālam pastāstīja A.Sprūde, nepilna gada laikā Liepājas Starptautiskajā lidostā paveikts ievērojams darbu apjoms, lai tuvotos regulāru lidojumu atjaunošanai. Visā lidlauka teritorijā veikti apjomīgi meliorācijas darbi un ierīkota drenāžas sistēma. Grunts darbi veikti lidjoslas zonā apmēram 30 hektāru platībā – noņemta augu zeme, izbūvēts uzbērums un apzaļumota platība. Rekonstrukcijas ietvaros veikta lidostas skrejceļa virskārtas renovācija vairāk nekā 80 000 m2 platībā. Veikta izlīdzinošā frēzēšana un divās kārtās ieklāts asfaltbetona segums, lai nodrošinātu maksimālu izturību un  ilgmūžību, tā  sastāvā izmantots modificētais bitumens. Atjaunoti visi lidlauka horizontālie marķējumi vairāk nekā 7000 m2 platībā. Rekonstruēts manevrēšanas ceļš apmēram 4000 m2 platībā – nofrēzēts vecais segums un ieklāta asfaltbetona virskārta. Atbilstoši projektam, manevrēšanas ceļam izbūvēts paplatinājums. Pēc rekonstrukcijas tas sasniedz 18 m platumu, lai lidlaukā varētu apkalpot C klases gaisa kuģus. Vairāk nekā 15 000 m2 apjomā veikta lidmašīnu perona rekonstrukcija, izbūvētas trīs C klases gaisa kuģu stāvvietas. Virsmu atjaunošanai lidlaukā pavisam kopā ieklātas vairāk nekā 20 000 t asfaltbetona. Uzstādītas iekārtas virsmas ūdeņu novadīšanai, kā arī attīrīšanai no naftas produktiem un ķīmiskajām vielām. Atbilstoši projekta nosacījumiem rekonstruēta uguņu sistēma, izveidojot jaunu augstas intensitātes tuvošanās uguņu sistēmu, kas atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas standartiem. Atjaunotās uguņu sistēmas parametrus pārbaudīja un testēja Zviedrijas kompānijas “SAAB” speciālisti, kuri šim nolūkam izmantoja ar speciālām mērierīcēm aprīkotu lidaparātu.

Būvnieks garantē darba, materiālu un iekārtu kvalitāti piecus gadus pēc objekta nodošanas ekspluatācijā un nepieciešamības gadījumā ir gatavs novērst garantijas laikā radušos defektus.

Taču pats būtiskākais  ir veikt lidostas sertifikāciju atbilstoši ES standartiem, atzina A.Sprūde. Un tam nepietiek tikai ar skrejceļa rekonstrukciju u.c. lidlauka uzlabojumiem. Lai lidostu varētu sertificēt atbilstoši jaunajam Eiropas Savienības lidlauku regulējumam, patlaban tiek gaidīts, kad Polijas uzņēmums “WAWRZASZEK ISS” Liepājas lidostas vajadzībām izgatavos un piegādās divas aviācijas glābšanas un ugunsdzēšanas specializētās automašīnas.

A.Sprūde, taujāts, vai Polijas kompānija nekavēsies ar pasūtījuma izpildi un transportlīdzekļus piegādās līdz šā gada beigām, skaidroja, ka par kavēšanos bažu nav. Paredzēts, ka abas automašīnas līdz Liepājas lidostai nonāks jau šī gada beigās – novembra beigās vai decembrī.

Tāda veida šī ražotāja specializētās lidlauku ugunsdzēšanas automašīnas būs pirmās Baltijas valstīs. Savukārt pasaulē ražotāja “WAWRZASZEK ISS” automašīnas izmanto specializētie glābšanas dienesti vairāk nekā 60 valstīs, lielākoties Centrāleiropā un Skandināvijas valstīs.

Taujāts, kur dārgā tehnika tiks uzglabāta, A.Sprūde portālam pastāstīja, ka šim mērķim tiks izmantots angārs, kur tika novietoti mazizmēra lidaparāti.

Tāpat viņš pastāstīja, ka būtisks noteikums lidostas sertifikācijai ir darbinieku kvalifikācija. Grupa ugunsdzēsēju apmācības jau pabeiguši un patlaban procesā ir arī citu lidostas darbinieku kvalifikācijas uzlabošana atbilstoši prasībām.

Taujāts, vai nav nepieciešams paplašināt termināli, A.Sprūde portālam atzina, ka pagaidām termināla ietilpība ir pietiekama. Tāpat robežsargi un muitnieki ir gatavi pildīt pienākumus. Taču viņš neizslēdz, ka nākotnē, iespējams, būs nepieciešama esošā termināla paplašināšana vai pat jauna būvniecība.

Savukārt jautāts, vai jau uzsāktas sarunas ar iespējamajiem lidojumu nodrošinātājiem no Liepājas lidostas, A.Sprūde atzina, ka tā ir informācija, ko pagaidām viņš nav tiesīgs izpaust: “Paralēli darbam pie sertifikācijas, protams, notiek arī saunas ar aviokompānijām, taču konkurence šajā nozarē ir liela, tādēļ konkrētas aviokompānijas nosaukt neesmu tiesīgs.”

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks sacīja, ka notiek sarunas ar "airBaltic" un citām aviokompānijām, tomēr plašāk šīs sarunas nekomentēja. Viņš netieši atzina, ka Liepājas pašvaldība varētu daļēji līdzfinansēt lidojumus, norādot, ka "Eiropā tāda prakse ir", taču konkrētu atbildi nesniedza, jo sarunas ar aviokompānijām patlaban joprojām notiekot.

“Liepājas lidostas pirmsākumi meklējami 1940.gadā, kad šeit tika iekārtots kara lidlauks. Zīmīgi, ka šogad, lidlauka 75.gadskārtā, mēs pieņemam ekspluatācijā pavisam citu lidostu ­– modernu un atbilstošu visaugstākajām drošības un aviācijas prasībām. Paveiktie būvdarbi ir vieni no nozīmīgākajiem lidostas pastāvēšanas vēsturē, taču ne mazāk svarīgs ir vēl atlikušais pēdējais posms lidostas atdzimšanā – sertifikācija starptautiskiem lidojumiem un regulāro lidojumu atjaunošana, kas nenoliedzami sniegs pienesumu Liepājas un visa apkārtējā reģiona ekonomiskajā izaugsmē,” lidostas atklāšanā norādīja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Pasākumā piedalījās arī AS “RAF-Avia” atbildīgais vadītājs Anatolijs Jerumanis, kurš norādīja, ka aviokompānijā tiek apsvērta iespēja uzsākt regulāros pasažieru pārvadājumus arī no Liepājas lidostas. Šobrīd kompānija nodarbojas ar kravu aviopārvadājumiem Eiropā, bet kompānijas plānos ir piedāvāt arī pasažieru aviopārvadājumus, kam šobrīd ir uzsākts sertifikācijas process.

Kā atzina A. Jerumanis, iespējams, jau pavasarī varētu uzsākt pasažieru aviopārvadājumus, bet pirms lēmuma pieņemšanas vēl tiks veikti ekonomiskie aprēķini.

Aviokompānijas "RAF-Avia" atbildīgais vadītājs, pasniedzot “Aviosabiedrība “Liepāja”” valdes loceklim simbolisku lidmašīnas modeli, atzina, ka drīzumā viena no kompānijas apkalpotajām lidostām varētu būt Liepājas lidosta.

Pašlaik aviokompānija ar septiņām lidmašīnām nodrošina kravu pārvadājumus Eiropā. Taču ir atrasts jauns investors un sākta licencēšanas procedūru, lai jau nākamā gada pavasarī piedāvātu pasažieru pārvadājumus.

Kompānija plāno iegādāties nelielas ietilpības lidmašīnas ar 33-35 vietām un piedāvāt lidojumus Ziemeļeiropā.

Iespējamo maršrutu tīklu A.Jerumanis neatklāja, taču ļāva noprast, ka viena no kompānijas apkalpotajām lidostām varētu būt Liepājas lidosta.

Augustā veiksmīgi noslēdzās AS "RAF-Avia" daļu izsole. Tās iegādājās juridiska persona no Latvijas. Aviokompānija dibināta 1990.gadā. Uzņēmums sniedz kravas aviopārvadājumus un nodrošina lidmašīnu tehnisko apkalpošanu. Aviokompānijai pieder septiņi gaisa kuģi.

"RAF-Avia" apgrozījums pagājušajā gadā bija 6,1 miljons eiro, zaudējumi - 181 232 eiro. 2013.gadā apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet zaudējumi - 406 607 eiro. "RAF-Avia" vadības ziņojumā teikts, ka pērn uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultāti uzlabojās, ko apliecina bruto peļņas pieaugums salīdzinājumā ar 2013.gadu. Bruto peļņa pērn bija 523 431 eiro, bet 2013.gadā bruto peļņa bija 271 137 eiro. Tomēr kopējo uzņēmuma finanšu rezultātu pērn ietekmēja zaudējumi 127 500 eiro apmērā valūtas kursa izmaiņu atlikumu pārvērtēšanas rezultātā - tika pārvērtēti kredītlīgumi ASV dolāru valūtā, kā arī 2014.gada decembrī notikušā apdrošināšanas gadījumā gūtie zaudējumi, par kuru kompensāciju apdrošināšanas atlīdzība sagaidāma 2015.gadā. "RAF-Avia" vadība gan nav guvusi pārliecinošu apstiprinājumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas termiņu un apmēru. Pērn veikta arī ievērojama parādu saistību atmaksa kreditoriem.

"RAF-Avia" 2014.gada pārskatā teikts, ka pērn lielāko kravu pārvadājumu apjomu "Raf Avia" veica pēc eksprespasta kompāniju "Transport International B.V" (TNT) un "European Air Transport Leipzig GmbH" (DHL) pasūtījuma. Uzņēmums nodrošināja arī "ad hoc" čarterlidojumus pēc Eiropas vadošo kravas brokersabiedrību pieprasījuma. Pērn tika nolidotas 4180 stundas, kas ir par 12% vairāk nekā 2013.gadā.

Pērn tika grozīts 2012.gadā apstiprinātais "RAF-Avia" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, un tiesiskās aizsardzības procesa termiņš tika pagarināts uz diviem gadiem. Pērn tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns tika īstenots paredzētajā apjomā.

"RAF Avia" akcionāri ir "MG Zeme" (75%), "Atlantijas nami" (5%), "Festom Marketing Inc." (5%), Sergejs Fiščenko (5%) un "SWIFT Solution FZE" (10%).

Portāls jau informēja, ka Kohēzijas fonda projekta “Liepājas starptautiskās lidostas attīstība” kopējās izmaksas ir 9,273 miljoni eiro, tostarp attiecināmās izmaksas ir 9,179 miljoni eiro. Kohēzijas fonda finansējums ir 7,802 miljoni eiro, bet privātais finansējums - 1,377 miljoni eiro. Neattiecināmās izmaksas ir 94,5 tūkstošie eiro.

Konkursā par tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību objektam “Liepājas starptautiskās lidostas rekonstrukcija” uzvarēja konsorcijs AS “Ceļu projekts” un UAB “Kelprojektas”, savukārt tiesības rekonstruēt lidostu ieguva ceļu būves firma SIA “Binders”.

Skrejceļa izbūvi veica uzņēmums “Ceļu, tiltu būvnieks”. Kā portālam atzina uzņēmuma vadītājs Gatis Zvirbulis, lidostas skrejceļa izbūve uzņēmumam bijis nopietns izaicinājums, jo šādu pasūtījumu uzņēmums izpildījis pirmo reizi. Tādēļ jo lielāks ir viņu gandarījums, ka pienākums veikts godam.