AS "KVV Liepājas metalurgs" darbu turpinās 290 darbinieku, un uzņēmuma pārstāvji noliedza runas, ka rūpnīca varētu tikt slēgta.

Pēc uzņēmuma vadības tikšanās ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), ministre žurnālistiem norādīja, ka patlaban darbs tiks turpināts velmēšanas cehā un trīs nedēļu laikā tiks sagatavots plāns uzņēmuma turpmākajai attīstībai un darbības paplašināšanai.

"Vienojāmies, ka trīs nedēļu laikā uzņēmums sagatavos biznesa plānu, ko prezentēs valdībai, apliecinot, kā un ka viņi tiks galā ar savām saistībām pret valsti," sacīja Reizniece-Ozola. "Tāpat uzņēmuma īpašnieki iesniegs konkrētus priekšlikumus, kādu atbalstu viņi vēlētos saņemt no mūsu valdības. Protams, esošo likumu ietvarā."

Ekonomikas ministre informējusi uzņēmuma īpašniekus, ka no 1.jūlija varētu stāties spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz atbalsta mehānismu ražošanas uzņēmumiem, kas gan vēl būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

"Jāņem vērā, ka esam Eiropas Savienības valsts - ja domājam par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanu, nevaram piedāvāt risinājumus, kas palielinātu elektrības cenu citiem ražotājiem un mājsaimniecībām," sacīja Reizniece-Ozola. "Risinājumam ir jābūt tādam, lai citi nemaksātu vairāk."

Savukārt uzņēmuma pārstāvji noliedza izskanējušās runas, ka rūpnīca varētu tikt slēgta.

KVV pastarpinātais līdzīpašnieks Valērijs Krištals pēc tikšanās ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu žurnālistiem sacīja, ka Liepājas metālapstrādes uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" (KVV) joprojām ir ilgtermiņa plāni par darbību Latvijā.

Viņš atvainojās atlaistajiem kompānijas darbiniekiem par pēkšņo kompānijas rīcību, samazinot ražošanas jaudas, taču apliecināja, ka KVV joprojām ir ilgtermiņa plāni par darbību Latvijā. Velmētava strādā ar pilnu jaudu, un pēdējās dienās KVV ir piegādāti vēl 20 tūkstoši tonnu metāllūžņu.

Patlaban tiek turpināts darbs uzņēmuma velmētavā, kas strādā pa nullēm un uz to tuvākajā laikā tiek liktas cerības. Velmētava turpinās darbu ar plānoto jautu - 90 000 tonnas velmējumu mēnesī.

"KVV Group" rūpnīcā līdz šim ieguldījis 55 miljonus eiro, savukārt valsts vēl nav saņēmusi 85 miljonus eiro, sacīja Krištals.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka KVV nepieciešamas trīs nedēļas, lai izstrādātu konkrētu biznesa plānu par tālāko darbību, jaudām un nepieciešamo darbinieku skaitu. Līdz tam darbību paredzēts koncentrēt uz velmētavu, turklāt kāpinot velmētavas jaudu un pieņemot papildu darbiniekus.

Tiesa gan, joprojām turpinās darbinieku atlaišana, taču tagad process ir vairāk tendēts uz kompānijas administrāciju. Konkrētu darbinieku skaitu, kurus plānots atlaist, Krištals neatklāja, bet līdz šim darbu zaudējuši aptuveni 150 cilvēku.

Vienlaikus KVV izšķīries par labu metāllūžņu iegādei no vairākiem maziem piegādātājiem Baltijas valstīs, nevis viena liela. Pēdējās dienās bijusi tikšanās ar potenciālu izejvielu piegādātāju no Lietuvas.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka KVV 19.maijā paziņoja par ražošanas jaudas samazināšanu un daļas darbinieku atlaišanu, jo produkcijas pašizmaksas nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju citur pasaulē. Par vienu no galvenajiem iemesliem ražošanas jaudu samazināšanai KVV minēja augsto OIK. No uzņēmuma ir atlaisti apmēram 150 darbinieku, kuriem algās un kompensācijās izmaksāti aptuveni 100 tūkstoši eiro.

Tāpat vēstīts, ka šogad 6.martā notika svinīgais KVV darbības atklāšanas pasākums un līdz maija vidum KVV bija saražojis 90 tūkstošus tonnu tērauda armatūras velmētavā. Līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā pusē kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 darbinieku.

Līgums par maksātnespējīgā "Liepājas metalurga" pamatražotnes pārdošanu Ukrainas kompānijai KVV tika parakstīts pērn 2.oktobrī. Ukrainas uzņēmums par "Liepājas metalurga" pamatražotni maksās 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.