Par premjera Māra Kučinska (ZZS) iespējamo pievienošanos kādai no lielajām Eiropas partiju grupām lems tikai pēc atgriešanās Latvijā no šonedēļ paredzētās Eiropas Savienības (ES) valstu līderu sanāksmes Briselē, tomēr šobrīd visbiežāk Kučinska vārdu piesauc kontekstā ar Eiropas Tautas partiju.
Pretēji tradīcijai Kučinskis vispirms apmeklēs nevis Viļņu vai Tallinu, bet gan Briseli, jo tur ceturtdien un piektdien notiks ES valstu līderu sanāksme. Turpat jaunais premjers iepazīsies arī ar savu kolēģi no Igaunijas un Lietuvas prezidenti.
Tomēr Kučinskis pagaidām saskaņos viedokļus vien ar pārējo Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģiona līderiem, kā arī ar trim augstākajām ES amatpersonām un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Valdi Dombrovski („Vienotība”). Tieši no viņa premjers gatavojas izzināt visus par un pret tam, vai viņa politiskajam spēkam vajadzētu šobrīd pievienoties Eiropas Tautas partiju grupai.
“Šobrīd plānoju izzināt šī jautājuma būtību, visus plusus un mīnusus, kā arī iespējas. Nedomāju, ka šis ir tik degošs jautājums, ka mūsu Latvijas intereses tāpēc netiks pārstāvētas, ka nebūšu atradis “jumtiņu” kādā no Eiropas partijām,” pirms sanāksmes sacīja Kučinskis.
Kā zināms, visi Eiropas valstu līderi, izņemot Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, pirms kopīgas sanākšanas tiekas neformāli ar saviem Eiropas līmeņa politiskajiem domubiedriem. Tur tiek saskaņotas pozīcijas un atklāti izrunāti gaidāmie jautājumi.
Abi iepriekšējie “Vienotības” premjeri Valdis Dombrovskis un Laimdota Straujuma piedalījās Eiropas Tautas partiju grupas sēdēs. Turpat ir arī Vācijas kanclere Angela Merkele, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Eiropadomes vadītājs Donalds Tusks un daudzi citi. Šai grupai varētu pievienoties arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vai vismaz tās sastāvā esošā Liepājas partija.
Tomēr ZZS biedre, Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Iveta Grigule uzskata, ka no tā nekāda liela ieguvuma nebūšot. Vajadzēšot tikai divas reizes saņemt kritiku par atšķirīgu nostāju bēgļu jautājumos. “Esot Eiropas politiskajā partijā, neko viņš nevar ietekmēt. Nu neko. Viņš nevar pārliecināt lielo valstu pārstāvjus – Vācijas, Zviedrijas, Austrijas, lai viņi palīdz mums, Latvijai, tās [bēgļu] kvotas samazināt,” norāda Grigule. „Viņi taču grib tikai, lai mēs ņemam vairāk, ņemot vērā viņu situāciju. Tā kā ieguvumu Latvijai no viņa pievienošanās... Principā tas nav ne silts, ne auksts. Ja viņš grib, lai viņu divreiz par vienu un to pašu lieto strostē un kaunina publiski, tad uz priekšu!” nosaka EP deputāte.
Tiesa, Eiropas Tautas partiju grupā ietilpst arī, piemēram, Ungārijas premjera Viktora Orbana partija, kas asi iestājas pret patvēruma meklētāju pārvietošanas programmu. Līdz ar to viedokļi mēdz būt diezgan atšķirīgi.
Tikmēr, vaicāta par to, kādēļ gan viņa pati ir pievienojusies Liberāldemokrātu grupai Eiropas Parlamentā, nevis turpināja strādāt kā neatkarīga deputāte, Grigule atbildēja, ka tas esot bijis sauss aprēķins. Viņai esot bijusi nepieciešama politiska aizmugure, lai paliktu Eiropas Parlamenta delegācijas vadītājas amatā sadarbībai ar Centrālāziju pēc pretrunīgas vizītes Kazahstānā. “Tā bija mana vienkārši ļoti merkantila, ļoti pragmatiska izvēle pievienoties grupai. Ne jau tāpēc [es pievienojos], ka es dalu šīs Eiropas Liberālās partijas vērtības,” atzīmēja Grigule.
Eiropas Tautas partijas vadītājs Žozefs Dauls pagaidām nevēlas komentēt Liepājas partijas vai ZZS pievienošanos šim blokam, jo pie viņa ar šādu ideju vēl neviens nav vērsies.
Tomēr eiroparlamentāriete Sandra Kalniete saskata ieguvumus no dalības šajā grupā un uzskata, ka “Vienotībai” nevajadzētu tam traucēt.
“Tieši tāpat kā Tautas partija savulaik atbalstīja “Jaunā laika” iestāšanos [Eiropas Tautas partijā], “Jaunais laiks” bez entuziasma atbalstīja “Pilsoniskās savienības” iestāšanos [Eiropas Tautas partijā], es domāju, ka “Vienotībai” būtu jāatbalsta arī Liepājas partijas iestāšanos [Eiropas Tautas partijā],” norādīja Kalniete.
“Vienotības” vadītāja Solvita Āboltiņa pagaidām savu viedokli šajā jautājumā nav paudusi.