Kučinskis uzsvēra, ka vairākus nozares reformu punktus jau ir pārrunājis ar veselības ministru Gunti Belēviču (Zaļo un zemnieku savienība). Pie šiem punktiem būtu jāpieturas, un nedrīkst ļauties emocijām, ka nozarei nevajag plānu, bet vajag naudu, uzsvēra Kučinskis. "Ja viss būtu kārtībā un trūktu tikai nauda, es nedomāju, ka veselības aprūpē būtu tik lielas problēmas," sacīja valdības vadītājs.

Vaicāts, vai viņam jau ir skaidrāks redzējums, kur ņemt veselības nozares reformu sākšanai nepieciešamos 35 miljonus eiro, premjers atbildēja, ka pagaidām ir cerības šos līdzekļus atrast valsts budžeta iekšienē, nepalielinot tā deficītu.

"Šobrīd budžets mums parāda, ka pagaidām bez kaut kādiem papildus meklējumiem (..) tie ir pāri par 40 miljoniem (..) ar esošo izaugsmi. Tā ir kopējā nauda, kas paliek mums sadalīšanai pēc tam, kad [novirzām] aizsardzībai apsolītos 2% [no iekšzemes kopprodukta]. Tas nozīmē, ka no šīs naudas 35 miljoni būtu jādod veselības aprūpei," skaidroja premjers.

Līdz ar to par budžeta deficīta palielināšanu būs jādomā vien tad, ja budžeta plāns nepildīsies, uzsvēra Ministru prezidents. Viņš kā ticamu vērtē scenāriju, ka valstij izdosies sekmīgi cīnīties ar nodokļu nemaksātājiem un nepieciešamie papildu līdzekļi tiks iegūti, iekasējot naudu, kas līdz šim "gājusi garām" budžetam.

Kā ziņots, pašlaik ir aktuāls jautājums par veselības aprūpes nozari un tās finansējumu kopumā. Gadījumā, ja netiks rasti risinājumi veselības aprūpes sistēmas problēmām, nozares darbinieki varētu rosināt prasīt Saeimas atlaišanu.

Šobrīd, atbalstot veselības nozari un tās arodbiedrības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība nolēmusi 1.maijā organizēt tautas sapulci "Par cienīgu darbu un cienīgu darba samaksu veselam un izglītotam cilvēkam Latvijā".

Kā žurnālistiem iepriekš sacījis Kučinskis, nākamgad veselības aprūpes nozarei varētu būt paredzēti papildu 35 miljoni eiro reformu sākumam, bet bez plašāka izvērtējuma runāt par lielākiem līdzekļiem pašlaik nav iespējams. Reformai būšot četri posmi, no kuriem pirmais būs izvērtējums un analīze, un tikai pēc tam varēšot konkrēti runāt par nozares nākotnes finansējumu.

Minētos 35 miljonus eiro valsts budžetā varētu iegūt, palielinot tā deficītu, pret ko kategoriski iebilst Fiskālās disciplīnas padome. Lai palielinātu budžeta deficītu, Latvijai būs jāsaņem Eiropas Komisijas atļauja.

lsm.lv