Saruna ar Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Ansiņu par to, kādiem projektiem un mērķiem pašvaldība iecerējusi piesaistīt ES fondu naudu posmā līdz 2020.gadam un tālāk.

"Vispirms gribu izteikt savu gandarījumu par to, ka, balsojumā par Liepājas attīstības stratēģiju līdz 2020. un 2030.gadam, to atbalstīja visi deputāti," sarunu sākot, uzsver Ansiņš.

Būtiskākais darbs tagad esot ielikt šo stratēģiju projektu rāmjos un shēmās, Šobrīd daudz laika un enerģijas tiekot veltīts konsultācijām un sarunām ar ministrijām.

"Katra ministrija izstrādā savu plānu, kā tiks virzīta ES finansējuma pakete izskatīšanai Ministru kabinetā. Tas vēl ir process, bet atsevišķās ministrijās skaidrība ir pietiekami liela."

Pirmie projekti, kam varētu tikt piesaistīta ES nauda, ir transporta infrastruktūras projekti, saka Ansiņš.

Sasniedzamība
Svarīgi ir projekti, kas attiecas tieši uz Liepāju un notiks Liepājā, bet tikpat svarīgi ir arī tie, kas Liepāju savieno ar Rīgu, Lietuvu un citām vietām, saka Ansiņš.

"Mēs ļoti rūpīgi strādājam pie tā, lai panāktu gan Liepājas – Klaipēdas šosejas rekonstrukciju, gan uzlabotu Rīgas savienojumu. Viens no mūsu uzstādījumiem jaunajā plānošanas periodā ir panākt un iestrādāt plānos velomaršrutu vismaz līdz Bernātiem. Patlaban par to norisinās sarunas ar Satiksmes ministriju."

Bez zemes ceļiem pašvaldība Liepājas savienojumu ar ārpasauli saskata arī lidostas attīstībā.

"Lidostas attīstībai mums Eiropas Savienības finansējums jau ir pieejamas, un patlaban neredzu šķēršļus, lai šo finansējumu apgūtu laikā."

Saistībā ar lidostu, būtisks bijis jautājums par pievedceļa sakārtošanu.

"Esam panākuši arī to, ka šogad notiks pievedceļa cauri Cimdeniekiem – no Brīvības ielas līdz Liepājas lidostai – rekonstrukcija, un, domāju, runājot par Liepājas sasniedzamību, mājas darbu gandrīz esam izpildījuši. Protams, vēl paliek jautājums par velojoslām. ES finansējums maģistrālajiem autoceļiem ir pieejams, tāpēc esam uzsākuši dialogu ar Satiksmes ministriju, lai likumdošanā noteiktajā kārtībā projektos papildu tiktu iestrādātas arī velojoslas."

Energoefektivitāte
Runājot par Liepājā realizējamiem projektiem – ir virkne jomu, ko pilsēta deklarējusi kā prioritāras, saka Ansiņš. Viena no tādām – energoefektivitāte.

"Zinām, ka tāda programma būs, un, saistībā ar pilsētas attīstības stratēģiju, mums ir vairāki projekti. Viens no tiem – Jaunliepājas poliklīnikas ēkas siltināšana, tad – ēkas Peldu ielā 5 siltināšana. Ir arī vairāki rezerves projekti."

Tehnikums, kultūras izglītības profesionālās kompetences centrs
Ir vairāki projekti, kas nosacīti ir valsts pārziņā, bet tajā pašā laikā iestrādāti tā sauktajā pilsētvides prioritātē, turpina Ansiņš.

"Mēs turam rūpi par Valsts tehnikuma renovācijas pirmo kārtu, un redzam, ka ar pašreizējo finansējumu renovācija nav pilnībā pabeidzama. Līdz ar to būs vēl viena, ceturtā kārta.

Tāpat mums rūp topošais kultūras izglītības profesionālās kompetences centrs, kuram jāsāk strādāt 2016.gadā. Notiek konsultācijas ar Izglītības ministriju un kultūras ministriju".

Krasta erozija
Ir vairāki projekti, kas pilsētais ir svarīgi no infrastruktūras attīstības viedokļa, saka Ansiņš. Būtiskākais – krasta erozijas apturēšana.

"Strādājam pie tā, lai iegūtu papildu finansējumu no Eiropas Savienības, aizsargbūnas izbūvei. Tas ir ļoti svarīgi, jo pilsētas attīrīšanas iekārtas atrodas ļoti tuvu krasta zonai. Ja būnas izbūve netiks realizēta, apdraudējums var būt ļoti būtisks."

Kūrorts
Attīstības stratēģijā runāts arī par kurortoloģijas attīstību. Domē ir izstrādāts un apstiprināts kurortoloģijas attīstības plāns, kas iesniegts izvērtēšanai Ekonomikas ministrijā, saka Ansiņš.

"Ekonomikas ministrija ir tā, kas kūrē tūrisma jautājumus. Gaidām atbildi, lai secīgi virzītos tālāk. Kurortoloģijas konceptā kopumā definēta pietiekami liela teritorija, sākot no Pērkones ielas līdz "Kursas" klubam."

Pludmale
Tā kā savulaik Latvija nav pratusi Eiropas Savienībā aizstāvēt piekrastes attīstības plānu, tas neguva Eiropas struktūrfondu atbalstu, skaidro Ansiņš.

"Līdz ar to jāmeklē citi instrumenti, kā iedzīvināt pilsētai ļoti būtisko Liepājas pludmales tematisko plānojumu. Pašreiz mēģinām identificēt iespējamos finanšu resursus."

Viens no tādiem varētu būt zivsaimniecības atbalsta fonds, uzskata Ansiņš. Tur pašvaldība iecerējusi rast līdzekļus pastaigu laipas izbūvei, kas savienotu "Kursas" klubu ar Dienvidu molu.

Tenisa korti, "Pūt, vējiņi!"
Arī tenisa kortu un koncertdārza "Pūt, vējiņi!" rekosntrukciju vicemērs sauc par "ļoti būtiskiem" projektiem.

"Lai izbūvētu šos projektus, nepieciešams rekonstruēt Peldu ielu līdz Kūrmājas prospektam."

Dārza 10, Pētera I namiņš
"Dažādos formātos un līmeņos diskutēts radošo industriju koncepts, arī šonedēļ Jānis Ķīnasts organizēs akivitāti "Strādāsim Liepājā". Redzams arī, ka ir pietiekami liela sabiedrības aktivitāte šajā nozarē, tāpēc ir jādomā, kā mēs varētu šo nozari stiprināt, veidojot jau atsevišķus konkrētus projektus, piemēram Dārza ielā 10.

Kultūras ministrija sadarbībā ar Vides un reģionālās attīstības ministriju veidos atsevišķu programmu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Šai programmai vispiemērotākais projekts šobrīd ir Pētera I namiņa rekonstrukcijas projekts."

Uzņēmējdarbības vide
Ļoti būtiski mēra vietnieka skatījumā ir jautājumi, kas skar uzņēmējdarbības vidi.

"Ir sagatavoti vairāki projekti, piemēram, aktuāls ir jautājums par Krūmu ielas savienojumu ar Pulvera ielu, kas arī veicinās uzņēmējdarbības attīstību. Tāpat būs vajadzīgs atsevišķs atbalsta instruments Karostas industriālā parka, kurā šobrīd pamatinfrastruktūra jau ir izbūvēta, iedzīvināšanai un sasaistei ar vēsturisko apbūvi. Kas tieši ir tas, kas uzņēmējiem vajadzīgs, par to vēl diskutēsim ar Speciālās ekonomiskās zonas vadību un deputātiem."

Paplašinoties Kapsēdes ielas biznesa centram, pašvaldībai jāsāk domāt par tam piegulošās Kapsēdes ielas rekonstrukciju, apliecina Ansiņš. Viņš gan nesola, ka tas notiks šogad vai nākamgad.

"Ļoti būtisks ir arī Grīzupes ielas posma rekonstrukcija, kurai arī meklējam iespēju, jo tas ir vienīgais maģistrālo tranzītielu posms, kas vēl palicis nesakārtots."

 

Autors: Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv

Foto: irliepaja.lv