Aizvadītās nedēļas izskaņā Liepājas BJC struktūrvienībā "Jauniešu māja" norisinās jauniešu, nevalstisko organizāciju (NVO) un jaunatnes darbinieku konference projekta "Liepāja – iespēju un izaicinājumu pilsēta jauniešiem" ietvaros.
Diskusijas mērķis bija, iesaistot Liepājas jauniešus, definēt Liepājas iespējas un izaicinājumus, lai šī būtu draudzīga pilsēta jaunatnei, jaunām ģimenēm, jauniem uzņēmējiem, drosmīgiem un trakiem iedzīvotājiem, kuri ir nākotnes pilsētas vadītāji, strādājot, izglītojoties, aktīvi palīdzot līdzcilvēkiem, iesaistoties nevalstiskās organizācijās, organizējot savu biznesu.
Tāpat diskusija rīkota ar mērķi, lai iesaistītie spētu vienoties par laimīgu un harmonisku pilsētu jauniešiem. Paneļdiskusijā "Liepājas iespējas un izaicinājumi" savu redzējumu un viedokli pauda Beberliņu atpūtas parka izveidotāja un vadītāja Santa Vēvere, kafejnīcas "Kursas putni" saimnieks Arturs Butāns, biedrības "Radi Vidi Pats" pārstāvis un "Boltik Baik" organizators Staņislavs Babins, Kurzemes biznesa inkubatora valdes priekšsēdētājs Salvis Roga, kā arī Latvijas jauniešu padomes prezidents Emīls Anškens. Savukārt diskusijas vadību uzņēmās "Rietumu Radio" žurnālists Dzintars Hmieļevskis.
Taujāti, kādai jābūt jauniešiem draudzīgai pilsētai, diskusijas dalībnieki pauda dažādus viedokļus. Tomēr kopsaucējs šiem viedokļiem bija tāds, ka svarīgi, lai jaunieši savā pilsētā justos novērtēti un viņiem būtu iespēja realizēt savas idejas, arī tādas, kas sākotnēji varbūt šķiet pat trakas un neprātīgas.
Kā sacīja KBI valdes priekšsēdētājs Salvis Roga, tomēr jāņem vērā, ka agrāk vai vēlāk priekšplānā izvirzās finansiālie jautājumi un svarīgi domāt par to, kā jaunietim iegūt līdzekļus, lai, pirmkārt, spētu uzturēt pats sevi un, kā tad iegūt līdzekļus savu ideju īstenošanai. Tādēļ jārūpējas par to, lai jaunietim Liepājā būtu iespējas iegūt zināšanas, pilnveidoties un realizēt sevi. Viņaprāt, vairāk arī jādomā par to, kā veicināt vienlīdzīgu komunikāciju starp jauniešiem un uzņēmējiem, lai jaunietim nav bailes uzrunāt potenciālo darba devēju un piedāvāt sevi darba tirgū.
"BB Wakepark" idejas autore un vadītāja Santa Vēvere atzina, ka Liepājas pašvaldība, viņasprāt, ir pietiekami pretimnākoša, tikai jaunietim sava iecerētā ideja ir jāspēj pamatot un pierādīt tās lietderību un ilgtspēju.
Diskusijas gaitā tika runāts gan par to, kāpēc jaunieši pamet Liepāju, lai dotos studēt vai strādāt ārzemēs, gan par to, kāpēc viņi izvēlas palikt tālumā, vai tieši otrādi – atgriezties Liepājā. Staņislavs Babins pats ir daudz ceļojis un uzskata, ka Liepāja tikai iegūst no tā, ja jaunieši dodas iegūt zināšanas un pieredzi ārpus mūsu valsts robežām. Tomēr jautājums, vai jaunieši ar iegūto bagāžu atgriežas Liepājā?
Tāpat diskusijas dalībnieki dalījās pieredzē, kā uzsākuši paši savu uzņēmējdarbību. Kafejnīcas "Kuras putni" saimnieks Arturs Butāns, atzina, ka, viņaprāt, labāk ir vispirms iegūt pieredzi un tad mesties sava biznesa veidošanā. Arī viņš pats, pirms savas kafejnīcas atvēršanas, divus ar pusi gadus strādājis kā bārmenis un iegūtā pieredze ļāvusi saprast, ko vajadzētu darīt labāk, vai savādāk. Tieši pateicoties pieredzei, radusies vīzija un ideja par savas kafejnīcas veidolu.
Savukārt Santa Vēvere atzīst, ka veikparku Liepājā izveidojusi, jo nekas tāds līdz šim mūsu pilsētā nebija, bet veikošana viņai ir ļoti tuva. Turklāt braukāt visu laiku uz Rīgu nav ne laika, ne finansiālā ziņā izdevīgi. Tā viņai izdevies savu hobiju pārvērst par ikdienas nodarbošanos un peļņas avotu. Arī citi diskusijas dalībnieki piekrita, ka mēs vēl esam pozīcijā, kad pašiem ir daudz iespēju attīstīt jaunas vietas Liepājā un apkārtnē, jo pilsētu veido cilvēki, kas šeit dzīvo.
Meklē trūkumus un risinājumus
Konferences turpinājumā jaunieši strādāja grupās, lai noteiktu jaunatnes politikas prioritātes Liepājā un savu redzējumu prezentētu arī citiem sanākušajiem konferences dalībniekiem. Grupās jaunieši un NVO pārstāvji iztirzāja tādus jautājumus kā izglītība, pašapziņa un sadarbība, aktivitāte un pasivitāte, ko izvirzīja par prioritāriem problēmjautājumiem paneļdiskusijā, skaidro Jauniešu mājas projektu vadītāja Inga Šablo.
Grupu darbā dalībnieki meklēja atbildes uz to, kādi ir izglītības sistēmas trūkumi, kā NVO var iesaistīties jauniešu izglītībā. Jaunieši kā galvenos trūkumus izvirzīja fokusu uz atzīmēm nevis pieredzi un zināšanām, individuālā atbalsta trūkumu, ielikšanu „rāmjos” – nosakot pareizu vai nepareizu domāšanu un vērtēšanu. Tāpat nepieciešams formālajā izglītībā ieviest neformālās izglītības mācīšanās metodes. Savukārt dažādām NVO vajadzētu kļūt par resursu, kas var sniegt jauniešiem pirmo praksi un darba pieredzi, kā arī palīdz apgūt un izzināt citu valstu pieredzes.
Analizējot indivīdu pašapziņu un organizāciju sadarbību, grupas skaidroja, kādēļ cilvēki nesadarbojas un bieži vien nekomunicē viens ar otru un to, kā veicināt sadarbību un komunikāciju. Kā galvenie komunikācijas trūkumi definēti audzināšana, neprašana veidot attiecības, kā arī tas, ka skolās nemāca jauniešiem savstarpēji komunicēt, kas noved pie pasivitātes un komunikācijas trūkuma ar līdzīgi domājošiem.
Lai veicinātu savstarpējo sadarbību un virzību uz kopēju mērķu sasniegšanu, nepieciešams organizēt saliedējošus pasākumus visām aktīvajām un ieinteresētajām organizācijām un personām. Savstarpēji jāsadarbojas ne tikai organizācijai un jaunietim, bet arī dažādām
organizācijām. Kā viens no risinājumiem tiek arī minēts kopīga augstas kvalitātes NVO centra izveide, kas radītu vidi, kurā jaunieši ir spiesti izkāpt no savas komforta zonas, sastapt līdzīgi domājošos un kopīgi darboties mērķu uzstādīšanā un sasniegšanā.
Savukārt jauniešu pasivitāti dalībnieki skaidroja ar jauniešu bailēm no atbildības un nezināšanas, neizpratni par darbošanos NVO, tā priekšrocības. Tādēļ konferences ietvaros jauniešiem bija iespēja uzzināt arī visu par nevalstisko organizāciju darbības principiem un to, kā tad īsti iespējams nodibināt NVO. Par aktuāliem jautājumiem saistībā ar NVO dibināšanu un darbību, sanākušos informēja Liepājas domes eksperte NVO un sabiedrības integrācijas lietās Brigita Dreiže.