Saistībā ar to, ka Liepājā plānots būvēt pirmo moderno cietumu Latvijā, 8. oktobrī Liepājas domes, Būvvaldes, Sociālā dienesta, Pašvaldības policijas pārstāvji un žurnālisti devās uz Tartu cietumu (Igaunija), lai iepazītu kaimiņvalsts pieredzi cietuma būvniecībā un tā ietekmi uz pilsētu un iedzīvotāju drošību.
Igaunijā plānoti četri jauni cietumi, no kuriem Tartu un Viru ir jau uzbūvēti. Cietums Tartu iepriekš nav bijis. Tas atvērts un pirmos ieslodzītos uzņēma 2002. gadā. Tartu cietumā ir vieta 925 ieslodzītajiem, bet patlaban tajā atrodas ap 850 ieslodzīto. Līdzīgi kā plānotais cietums Liepājā, arī Tartu tas atrodas netālu no pilsētas – vietā, kur pieejama nepieciešamā infrastruktūra. Turpat blakus, cietumam pretējā ielas pusē, atrodas veikali un noliktavas. Kā vēlāk, cietuma apskates laikā, norādīja darbinieki – tie, kuri nezina, ka te atrodas cietums, to visbiežāk pat nepamana.
Tartu cietuma priekšnieks Raini Joks un Igaunijas valsts nekustamo īpašumu uzņēmuma projektu direktors Andrus Kore Liepājas pārstāvjiem izrādīja cietuma administrācijas ēku, video novērošanas un drošības kontroles telpu, iepriekšējās izmeklēšanas kameras, ārstniecības telpas, bibliotēku, kā arī mācību, ražošanas, ēdināšanas un citas telpas.
Visa cietuma teritorijā darbojas moderna un automatizēta uzraudzības un drošības sistēma ar vairāk nekā 190 videonovērošanas kamerām. Gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem, ienākot cietumā, jāiziet drošības pārbaude, kas izslēdz iespēju cietumā ienest aizliegtas lietas.
Cietuma priekšnieks Raini Joks, izrādot ražošanas telpas, norādīja, ka ieslodzītajiem ir iespēja strādāt – gatavot grilus, gultas un krēslus – un par to saņemt algu. Ik mēnesi ieslodzītajiem tiek izmaksāti 30% no algas. Pārējā summa nonāk uzkrājumā, kas tiek izmaksāta, ieslodzītajam iznākot brīvībā, vai arī par šo summu tiek samaksāti ieslodzītā rīcības dēļ radušies zaudējumi vai parādi.
„Sadarbojoties ar Tartu pilsētu, kurā cietums atrodas jau 12 gadus, varam rast atbildes uz jautājumiem par iedzīvotāju drošību, ietekmi uz pilsētas ekonomiku, tūrismu un citām jomām. Iepazīstot kaimiņvalsts pieredzi, redzams, ka moderna cietuma būvniecība pozitīvi ietekmē pilsētas attīstības procesus. Līdzīgi kā Tartu, arī Liepājas cietums sniegs gandrīz pustūkstoti darbavietu dažādu profesiju pārstāvjiem no tuvākā reģiona - uzraugiem, sociālajiem darbiniekiem, pedagogiem, pavāriem, medicīnas personālam un citiem speciālistiem. Tāpat tiks veicināta ieslodzīto nodarbinātība un resocializācija, veicinot iekļaušanos darba tirgū un samazinot atkārtota noziedzīga nodarījuma risku,” pēc vizītes Tartu sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.
Pēc cietuma apskates pašvaldības pārstāvji un žurnālisti viesojās Tartu pilsētas domē, lai tiktos ar Tartu policijas un pašvaldības pārstāvjiem. Kā norādīja Tartu pašvaldības vicemērs Jarno Laurs, jaunais cietums ir viens no lielākajiem darba devējiem pilsētā, kas radījis ap 400 darba vietas dažādu profesiju pārstāvjiem.
„Lai noskaidrotu, cik droši iedzīvotāji jūtas pilsētā, ik pēc pieciem gadiem veicam iedzīvotāju aptauju. Ja 2003. gadā par savu drošību bija noraizējušies 24 %, 2008.–20%, tad 2013. gadā tikai 9% iedzīvotāji atzina, ka nejūtas droši. Tomēr, kā pētījumā redzams, cietuma atrašanās pilsētā nav vienīgais iemesls, kas ietekmē iedzīvotāju drošības sajūtu. Iedzīvotājus, pirmkārt, uztrauc satiksmes drošība pilsētā, kā arī ekonomiskā situācija valstī un pilsētā,” viesiem stāstīja Jarno Laurs.
Atbildot uz jautājumu, vai jauna cietuma būvniecība ir ietekmējusi noziegumu statistiku pilsētā, Tartu policijas majors Tarmo Stokkebi šo pieņēmumu noraidīja, uzsverot, ka noziegumu statistika ir palikusi nemainīga kā pirms, tā arī pēc cietuma būvniecības.
„Arī kriminogēnā situācijā cietuma darbības laikā nav mainījusies. Noziegumu izdarīšanu ietekmē sociālekonomiskā situācija valstī, nevis cietuma atrašanās tuvums dzīvesvietai. Lai gan Tartu cietumā nonāk personas no visa reģiona, pēc soda izciešanas viņi šeit nepaliek, bet gan dodas uz savu pēdējo deklarēto dzīvesvietu, kur ir viņu ģimene un draugi. Pēc tam vēl pus gadu tiek kontrolēta bijušā ieslodzītā atrašanās vieta un iekļaušanās sabiedrībā,” uzsver Tarmo Stokkebi.
Tartu pašvaldības pārstāvji noliedz, ka cietuma atrašanās pilsētā ir ietekmējusi tūrisma nozari. „Ik gadu, izvērtējot tūristu skaitu pilsētā, nav novērojams, ka kopš cietuma būvniecības tūristu skaits būtu samazinājies. Šeit ir vairākas universitātes, kultūras iestādes un tūrisma objekti, kas veicina, ka pilsētas viesu skaits tikai vienmērīgi pieaug,” norāda Jarno Laurs.
„Kamēr Tartu atradīsies cietums, vienmēr pastāvēs diskusijas par tā nepieciešamību, iedzīvotāju drošību un citiem jautājumiem, kas ar to saistīts. Tomēr, redzot, ka gan noziegumu statistika, gan tūristu skaita tendences nav negatīvi ietekmētas, bet gan papildus ir radītas vēl 400 darba vietas, cietuma būvniecība kopumā vērtējama pozitīvi,” vizītes noslēgumā sacīja vicemērs Jarno Laurs.
Kā jau iepriekš informēts, 2014. gada 22. jūlijā, tika parakstīts nodomu protokols starp Tieslietu ministriju un Liepājas pilsētas domi par plānoto sadarbību cietuma būvniecības procesā, ieslodzīto resocializācijas veicināšanu un atbalstu ieslodzīto nodarbinātības veicināšanai.
Jauno Liepājas cietumu plānots pabeigt būvēt 2018. gadā. Pašreizējā Liepājas cietumā ir nodarbināti 140 cilvēki, savukārt jaunajā ieslodzījuma vietā plānots nodarbināt aptuveni 450 cilvēkus. Jaunajā cietumā ieslodzījuma vietas būs 1200 personām.
Informāciju sagatavoja:
Dace Ķēde
Liepājas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste
Foto: Tartu cietums